×
Mobilā versija
+10.2°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
2. februāris, 2018
Drukāt

Ja vajag, nopirks pat ceļasomu! Dalība “Erasmus+” apmācību pro­grammās ir pieejama visiem (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra pieredzes apmaiņas vizīti par sociālās iekļaušanas praksi rīkoja tā, lai pasākumā pilnvērtīgi varētu piedalīties arī aktīvisti ratiņkrēslos.

Dalība Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” apmācību pro­grammās ir pieejama visiem: arī tiem, kuri sabiedrības stereotipu vai citu iemeslu dēļ mēdz būt atstumti. Par to varēja pārliecināties dažādu organizāciju pārstāvji, kas janvāra nogalē piedalījās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) organizētajā pieredzes apmaiņas vizītē.

 

Dzimst idejas, kā iesaistīt

Pasākumā piedalījās dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas, Somijas, Moldovas, Armēnijas, Gruzijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Savukārt izglītojoši pasākumi norisinājās ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Piemēram, Latvijā dalībnieki gan sprieda, kā pārvarēt sociālās, invaliditātes, veselības un citas problēmas un iesaistīt ES finansētajos pasākumos pēc iespējas dažādus cilvēkus, gan apmeklēja dažādas iestādes un organizācijas, lai smeltos to pieredzi par sociālās iekļaušanas praksi. Šāda veida organizācijas vizītes dalībnieki iepazina arī Igaunijā un Somijā.

Piemēram, Vaivaru pamatskolā, kur viesojās pasākuma dalībnieki, mācās arī bērni ar redzes traucējumiem (tāpēc norādes, piemēram, veidotas arī Braila rakstā), skola turklāt piedalās projektā, kura ietvaros bērns ar autiskā spektra traucējumiem var mācīties parastā vispārizglītojošā klasē.

Vizītes dalībnieki atzina: šāds pasākums, pirmkārt, ir ļoti noderīgs kontaktu veidošanai un citu pieredzes iepazīšanai. Jau vizītes laikā dzima idejas par to, kādus projektus kopīgi varētu īstenot vizītes dalībnieki. “Kaut arī valstīs, kas te pārstāvētas, ir dažāda ekonomiskā situācija, problēmas, ar kurām cilvēki saskaras, bieži vien ir vienas un tās pašas,” teic Invalīdu un viņu draugu apvienības pārstāvis Kaspars. Viņš cer, ka pēc dalības vizītē radīsies idejas, kā pārliecināt citus jauniešus ar invaliditāti, ka iespējas ir visiem.

 

Eiropu var apceļot arī ratiņkrēslā

“Dažkārt ir liels izaicinājums pārliecināt līdzcilvēkus, ka tiešām tas ir iespējams, arī esot ratiņkrēslā, paceļot pa Eiropu, iemācīties ko jaunu, redzēt kultūras atšķirības, izkāpt ārā no komforta zonas un ieraudzīt jaunas iespējas savā dzīvē. Protams, ir vajadzīgs asistents. Ja tas nav pieejams, nekur neaizbrauksi, bet asistentus atrast nav nemaz tik viegli. Par to savukārt jādomā valstij, uz Eiropas projektiem vien nevar paļauties. Šobrīd ES liek uzsvaru tieši uz jauniešiem ar ierobežotām iespējām un cenšas iesaistīt programmās ne tikai jauniešus ar invaliditāti, bet arī to, kas nāk, piemēram, no bērnunama vai nelabvēlīgām ģimenēm,” stāsta puisis.

Jāpiemin, ka Kaspars pats pārvietojas ratiņkrēslā. Taču vizīte bija organizēta tā, lai gan Kaspars, gan otrs vizītes dalībnieks ratiņkrēslā – Deniss Redkins no Maskavas – varētu būt līdzvērtīgi dalībnieki. Bija sagādāts autobuss ar pacēlāju, tika apmaksāta arī asistentu līdzdalība.

Jūrmalas pilsētas internātpamatskolas skolotāja Dace Krasta, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām pārstāve Silga Sviķe, kā arī nodarbību vadītāja bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām jauniešu centrā “Junda” Jelgavā, kuras arī bija aktivitātes dalībnieces no Latvijas, ir pārliecinātas: braukt apmaiņas pro­grammās, kā arī piedalīties dažādās apmācībās var arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.

 

Iemācās veidot videoklipu

Interesanta pieredze bijusi Innai Popovai, kura Čeļabinskā (Krievija) vada jauniešu centru “Cheryomushki”, kam radās iespēja ar autismu slimu jaunieti aizsūtīt dalībai projektā Armēnijā. Tur jaunieši mācījušies veidot videoklipus. Šādu dalībnieku nemaz nebija tik viegli atrast, jo Krievijā ne visiem ar autismu sirgstošajiem uzstādīta attiecīgā diagnoze, turklāt dalībniekam bija jāprot angļu valoda. Tomēr viss atrisinājās veiksmīgi: uz Armēniju devās kāds puisis ar savu mammu. Abi bija sajūsmā par piedzīvoto. Klipa filmēšanai tika izvēlēta tieši puiša ieteiktā ideja, un tas cēlis viņa pašapziņu. Pēc šīs lieliskās pieredzes “Cheryomushki” sāka organizēt vasaras nometnes, kurās līdztekus veseliem bērniem piedalās autisma skartie. Bērni savā starpā saprotas labi, dažkārt grūtības rada vecāku neizpratne un aizspriedumi. Arī pedagogi sākumā baidījušies strādāt ar “autistiem”, tomēr galā tika.

To, ka “īpašajiem” bērniem jo sevišķi svarīgs ir novērtējums un pašapliecināšanās, stāsta arī apmaiņas vizītes dalībnieces no Latvijas: katra sarīkotā zīmējumu vai citu radošo darbiņu izstāde viņiem ir liels notikums.

Kintija Bulava piebilst: ES finansētu aktivitāšu nosacījumi ir tādi, ka dažkārt iespējams apmaksāt ne tikai ceļu, uzturēšanos un ēdināšanu aktivitāšu dalībniekiem, bet arī nopirkt vai sagādāt ko citu, kas ļoti nepieciešams, lai jaunietis piedalītos pasākumā. Piemēram, bijis gadījums, kad kāds nevalstiskā organizācijā aktīvs jaunietis bez paskaidrojumiem izvairījies no braucieniem neformālās apmācībās uz citu valsti. Līdz noskaidrojies, ka puisis tā rīkojas, jo viņam nav ceļasomas un nevar atļauties to nopirkt. Tādā situācijā ir iespējams ES finansējumu izmantot pat ceļasomas iegādei.

 

Uzziņa

ES programmas “Erasmus+” jaunatnes jomas projektos no 2014. līdz 2017. gadam iesaistījies 14 681 Latvijas jaunietis, 3236 jaunieši ar ierobežotām iespējām (tostarp invaliditāti, veselības problēmām, kultūras atšķirībām, izglītības grūtībām u. c.)

JSPA kopš 2016. gada īsteno ilgtermiņa projektu “Būt kopā”, kura laikā jaunatnes jomā strādājošajiem tiek sniegts atbalsts, lai palīdzētu īstenot sociālās iekļaušanas projektus, kuru dalībnieki var saņemt finansiālu ES atbalstu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vai tai meitenei Elvīrai no Tērvetes pansionāta, kas ratiņkrēslā nokļuvusi pēc avārijas un kuru tēvs ar āati ielika vecu ļaužu pansionātā, par ko rakstīja IR, arī bija iespēja izmantot visus šos labumus? Kaut izdotos tia meitenei kaut kā izkulties no tā briesmīgā pansionāta!

  2. Vienā aviokompānijas žurnālā lasīju, ka programma ir ļoti veiksmīga – ap 80% no programmā iesaistītajiem apprecas ar cittautieti . Malači, tā turēt !

Draugiem Facebook Twitter Google+