Pasaulē
Eiropa

Ja vajag, solidaritāte jāuzspiež, spriež Eiropas vadītāji 6


Vīrietis 25. jūnijā paraksta petīciju pie organizācijas “Glābiet bērnus” elektroniskās letes Kolonnu laukumā Madridē, kurā atgādina Spānijas valdībai to patvēruma meklētāju skaitu, kuriem nav izdevies sasniegt Spānijas krastus.
Vīrietis 25. jūnijā paraksta petīciju pie organizācijas “Glābiet bērnus” elektroniskās letes Kolonnu laukumā Madridē, kurā atgādina Spānijas valdībai to patvēruma meklētāju skaitu, kuriem nav izdevies sasniegt Spānijas krastus.
Foto – AFP/LETA

Eiropa piedzīvo kopš Otrā pasaules kara lielāko migrācijas krīzi. Konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu u. c. apstākļu dēļ piespiedu kārtā pārvietoti 65,3 miljoni cilvēku, t. sk. 21,3 miljoni bēgļu no Ziemeļāfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Āzijas. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ no tā visvairāk cietusi Itālija, Grieķija u.c. tuvumā esošās valstis.

Lai šo valstu situāciju uzlabotu un lielie bēgļu viļņi valstis neizputinātu, Eiropas Savienība nolēma bēgļus sadalīt pa visām ES dalībvalstīm. Tomēr pārvietošanas plāns nenotiek, kā cerēts, – līdz šā gada septembrim no Grieķijas un Itālijas uz citām ES valstīm būtu jāpārvieto 
160 000 cilvēku, taču līdz šim pārvietoti vien 11% (Latvija uzņēmusi jau aptuveni 60% no paredzētā cilvēku skaita). Turklāt Polija un Ungārija nav uzņēmušas nevienu patvēruma meklētāju, bet Čehija nevienu nav uzņēmusi pēdējā gada laikā, liekot ES strādāt pie dalībvalstīm sāpīgākiem soda mēriem.

Diskutējot par migrācijas radītajām problēmām, Eiropas Parlamentā pirms Jāņiem aizvadīta augsta līmeņa migrācijai domāta konference, kurā cita starpā Eiropas vadītāji uzsvēra, ka reizēm jādara lietas, kuras nevēlamies.

 

Nepieciešams jauns migrācijas plāns

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni, atzīstot, ka iepriekšējie bēgļu pārvietošanas plāni acīmredzami izgāzušies, daudzām valstīm par to neliekoties ne zinis, savā runā norādīja, ka migrācijas problēmas ilgāk vairs nevar gaidīt un Eiropai nekavējoties jārīkojas. “Ir negodīgi, ka tik mazam valstu skaitam jāuzņem bēgļi. Šī nav tā Eiropa, kādu gribēja redzēt Eiropas Savienības izveidotāji. Mērķis bija solidaritāte un miers – tie bija pamatakmeņi,” sacīja A. Tajāni. Tāpat viņš norādīja, ka nedrīkst aizmirst arī cilvēku tirdzniecības problēmu, kas kriminālajās aprindās kļuvusi par neticami ienesīgu biznesu, pērn apgrozot trīs miljardus eiro gadā.

Viņš atzinīgi vērtēja striktos Eiropas Komisijas centienus stingrāk sodīt valstis, kuras neuzņem migrantus. “Nevēlamies sodīt, bet gribam atgādināt, ka saistības jāievēro. Solidaritāte nozīmē arī dot. Ceru, ka pārkāpumu procedūras uzsākšana novedīs pie izmaiņām,” sacīja EP prezidents, kurš uzsvēra, ka Eiropas Savienībai arī vairāk jāinvestē Āfrikā, lai nākamās paaudzes tur gribētu palikt, veidotu uzņēmumus un sniegtu perspektīvas jauniešiem.

 

Plāno sodīt

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savā runā balstījās uz diviem pamatprincipiem – atbildību un solidaritāti. “Tāpēc esmu skaidri un gaiši pateicis, ka nevienu valsti nevar atstāt likteņa varā,” sacīja Ž. K. Junkers. “Pagājušajā nedēļā uzsākām pārkāpumu procedūras, kas nozīmē, ka pārvietošanas programmu kontrolēsim rūpīgāk. Uzspiesta solidaritāte nav laba, taču dažreiz jādara lietas, kuras negribam. Ceru, ka visas valstis pildīs noteikumus. Netaisos pret šīm valstīm sākt karu, jo neesmu agresīvs, bet noteikumi ir jāpilda,” runājot par valstīm, kuras šobrīd neuzņem imigrantus, norādīja EK priekšsēdis. Viņš piekrita A. Tajāni, arī uzsverot, ka jāveido pavisam jauna migrantu pārvietošanas sistēma, lai valstis, kas atrodas ģeogrāfiski neizdevīgākās vietās, būtu labāk pasargātas. Tāpat šim gadam jau piesaistīti 1,9 miljardi eiro, lai Ziemeļāfrikā labāk kontrolētu migrāciju.

Savukārt Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni sacīja, ka viņai ir kauns par ikvienu bojāgājušo, kas zaudējis dzīvību ES neizdarību dēļ. “Jūras vidū vispirms jāglābj dzīvība. Pēc tam var domāt, vai viņš te ir legāli vai nelegāli, vai dot viņam patvērumu vai ne,” sacīja F. Mogerīni. “Mani pārņem šausmas, atceroties tos laikus, kad migrācijas jautājumus nekad neapsprieda ārlietu ministru sanāksmēs,” sacīja F. Mogerīni. Pēdējā laikā sperti vairāki veiksmīgi soļi uz priekšu migrācijas ierobežošanai. Piemēram, Nigērijas ziemeļos, Lībijā imigrantu plūsma ir samazinājusies.

 

Jāuzņem pat tad, ja nevēlas

Uz konferenci bija uzaicināts arī Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš norādīja, ka valsts saskaras ne tikai ar migrācijas pro­blēmām. “Pat ja imigranti nonāk pie mums, viņiem jānodrošina vismaz pamatvajadzības, lai viņi varētu te dzīvot. Bez palīdzības mums to ir grūti izdarīt. Mums ir vairāk nekā 4000 km gara robeža, un tās pārvaldība prasa milzīgus līdzekļus. Paldies Vācijai, kas mums palīdz izstrādāt risinājumus. Savukārt ekonomiskais atbalsts palīdz samazināt nelaimes gadījumu skaitu Vidusjūrā,” sacīja Lībijas premjers. Problēma esot arī narkotikas un cilvēku tirdzniecība. “Esam gatavi slēgt divpusējas, daudzpusējas vienošanās, lai varētu strādāt roku rokā un cīnīties pret nelegālu migrāciju.”

Konferences noslēgumā uzstājās arī Zviedrijas tieslietu un migrācijas ministrs Morgans Johansons, kurš spriedumos bija gana skarbs un tiešs. “Pavisam vienkārši – ja ir vajadzīga palīdzība, tad ir jāpalīdz! Diemžēl dažas valstis interesē tikai pašu labums. Bet tāda ir dzīve – dažreiz jādara lietas, kuras nevēlaties,” norādīja M. Johansons, kurš uzsvēra, ka Zviedrija jau 20 gadus investē miljardiem eiro citu valstu labklājībā. “Tā ir mūsu nauda, ar kuru dalāmies. Jā, ne vienmēr mums patīk dalīties. Es arī dažreiz aizdomājos – kāpēc paši nevarat sevi uzturēt? Taču tad saprotu, ka esam viena no bagātākajām pasaules daļām. Tas mums uzliek par pienākumu palīdzēt nelaimē nonākušajiem,” teica Zviedrijas migrācijas ministrs.

 

Viedokļi:

“Jāatjauno robežkontrole”

Helga Stīvensa, EP deputāte no Beļģijas: “Mums ir jāsargā savas robežas, tāpēc uzskatu, ka jāatjauno robežkontrole. Imigrantu atpakaļsūtīšanu uz Turciju apšaubīja kā nedrošu, taču, redzot notiekošo, tas bija jādara. Tāpat uzskatu, ka imigrantu automātiska nogādāšana Eiropā palīdz tirgoņiem. Kāpēc nevarētu izmantot glābšanas operācijās zināmo “drošās ostas” principu? Kāpēc bēgļus nesūtīt, piemēram, uz Tunisiju?”

 

Martins Kluss, Slovākijas parlamenta Eiropas Lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks: “Bēgļi nav kartupeļu maisi, kurus var mētāt no vienas vietas uz otru. Esam uzņēmuši desmitiem irākiešu, taču viņi visi tagad ir atpakaļ Irākā vai citās ES valstīs. Zinu, ka līdzīga situācija ir arī Latvijā un Čehijā. Dublinas regulas reformēšana, ka obligāti jāuzņem imigranti, citādi nedos subsīdijas un būs citi soda mēri, nav objektīva. Turklāt runā par nacistiem un populistiem Slovākijā, kaut nekā tāda nav. Problēma ir nelegālā migrācija, kas ir jānovērš, jo apdraud drošību. Migrācijai jānotiek pa legāliem ceļiem.”

 

Vāclavs Hampls, Čehijas Senāta Eiropas Savienības lietu komitejas priekšsēdētājs: “Daudzi no migrantiem, kuri lūdz patvērumu, patiesībā pārstāv divas grupas. Vieniem patiešām vajag aizsardzību, bet otri nemaz nav bēgļi, jo saskatījuši iespēju šeit braukt piepelnīties un baudīt Eiropas labumus. Ļoti stingri jāvēršas gan pret šādiem imigrantiem, gan pret tiem, kas šos ekonomiskos imigrantus ieved. “Frontex” nesen nāca klajā ar ziņojumu, kurā atklāti dažādi nelegālie tīkli. Laiks rīkoties.”

 

Mario Borgēzio, EP deputāts no Itālijas: “Nesaprotu, kāpēc neviens nerunā par saikni starp migrāciju un terorismu. Sen pierādīts, ka teroristi barojas no nelegālās tirdzniecības. Itālijā ieradušies vairāk nekā 18 000 nigēriešu, tikai 3000 atzīti pat tiesīgiem saņemt patvērumu. Taču izraidīti tikai 120 cilvēki… Kaut kas šajā sistēmā nestrādā.”

LA.lv