Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
20. oktobris, 2017
Drukāt

Ja var nostāvēt – jānošauj! Aprit 80 gadu, kopš PSRS sākās baisais Lielā terora vilnis (20)

1937_mitins_11

Aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienībā sākās baisais 1937. gada Lielā terora vilnis, kura notikumus mēdz saukt arī tā laika valsts drošības ģenerālkomisāra Nikolaja Ježova vārdā par “ježovščinu” jeb “ježovismu”.

Plašas, nežēlīgas politiskās represijas pret dažādiem iedzīvotāju slāņiem PSRS bija notikušas arī iepriekšējos 20 gadus pirms 1937./1938. gada un īstenībā turpinājās vēl vismaz 15 gadus vēlāk. Tomēr ciešā jēdzienu saistība “1937. gads” un “ježovisms” neradās nejauši – masu represijas kulmināciju sasniedza tieši tajā laikā, kad par PSRS iekšlietu tautas komisāru “strādāja” Ježovs.

Lielā terora rīkotāju hierarhijā visaugstāko virsotni, protams, ieņēma pats Staļins un viņam vistuvākie boļševiku partijas Centrālās komitejas Politbiroja locekļi Vjačeslavs Molotovs, Lazars Kaganovičs, Andrejs Ždanovs un daži citi. Viņi ne tikai iecerēja un izplānoja visas masu represiju kampaņas, izstrādāja to ideoloģisko un politisko nodrošinājumu, bet arī sankcionēja nošaujamo augstākā ranga “tautas ienaidnieku” sarak-stus. Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas (VK(b)P CK) sekretārs un VK(b)P CK Partijas kontroles komisijas priekšsēdētājs Ježovs aktīvi līdzdarbojās represiju plānošanā un īstenošanā vēl tad, kad PSRS iekšlietu tautas komisāra un valsts drošības ģenerālkomisāra posteni ieņēma viņa priekštecis Henrihs Jagoda. Daudzi Staļina oponenti un “tautas ienaidnieki” tika nošauti jau pēc 1936. gada lielajām paraugprāvām, bet vajadzēja arī izlemt, ko darīt ar viņu daudzajiem atbalstītājiem. Jau tolaik Ježovs strikti iestājās par šo cilvēku fizisku iznīcināšanu. 1936. gada 6. septembrī vēstulē Staļinam viņš rakstīja: “Nošaut nāksies iespaidīgu skaitu. Es personīgi domāju, ka uz to vajag virzīties un reizi par visām reizēm izbeigt ar visiem šiem riebekļiem. Saprotams, nekādus tiesas procesus nevajag rīkot. Visu to var izdarīt vienkāršotā veidā.” Nedaudz vēlāk Staļinam iesniegtajā VK(b)P CK Politbiroja lēmumprojektā par represiju paplašināšanu pret tā sauktajiem trockistiem un zinovjeviešiem viņš norādīja: “Kopumā nāksies nošaut ne mazāk kā tūkstoti cilvēku. Pārējos notiesāt ar ieslodzījumu uz 8 – 10 gadiem, plus tikpat gadiem izsūtījumā.” Lielā terora laikā nošāva viņus visus.

Ježova centību Staļins novērtēja ļoti augstu. 1936. gada 25. septembrī viņš atpūtas laikā Sočos nosūtīja telegrammu VK(b)P CK Politbiroja locekļiem Maskavā un ieteica PSRS iekšlietu tautas komisāra postenī Jagodas vietā iecelt Ježovu. Politbiroja 11. oktobra lēmumā, ar kuru Ježovu iecēla amatā, bija arī norādīts, ka viņš vēl atstājams arī par VK(b)P CK sekretāru un Partijas kontroles komisijas priekšsēdētāju. Staļins savam kalpam sākumā uzticējās pilnīgi; piešķīra tiesības pēc paša ieskatiem pasludināt nāves spriedumus Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) “nacionālajās operācijās”. Attiecībā uz nāvessodiem 1937. gada vasarā plaši izvērstajā “kulaku operācijā” tādas tiesības piešķīra arī IeTK zemākajiem posmiem – republiku, apgabalu un novadu pārvaldēm. Padomju politisko represiju vēsturē kopš 1918. – 1921. gada “sarkanā terora” nekas tāds nebija novērots. 1937./1938. gads cilvēku vajāšanā un iznīcināšanā sāka jaunu posmu, kurš drīz ieguva baiso apzīmējumu “ježovisms”. Mākslinieka Borisa Jefimova plakātā Ježovs bija attēlots IeTK darbinieka formas tērpā, ar tērauda cimdā tērptu roku žņaudzot čūskveidīgu “tautas ienaidnieku”. No “dzelzs dūraiņu” tvēriena nevarēja izvairīties ne ierindas pilsonis, ne PSRS maršals.

IeTK Orenburgas apgabala pārvaldes priekšnieku Uspenski pirms stāšanās amatā 1937. gada martā Ježovs pamācīja: “Ar upuriem nerēķinieties, dodiet vietējiem kadriem pilnu operatīvo triecienu. Jā, var gadīties arī nejaušības. Taču, kur mežu cērt, tur skaidas lec. Ņem vērā, ka IeTK darbā tas ir neizbēgami.” 1937. gada vasarā uzsāktās “kulaku operācijas” gaitā, kad komisariāta darbinieku apspriedē radās jautājums, ko darīt ar arestētajiem 70 – 80 gadus vecajiem vecīšiem, Ježovs atbildēja: “Ja var nostāvēt uz kājām – jānošauj.”

Ježova laikā tika izveidoti bēdīgi pazīstamie “trijnieki”, kuru sastāvā darbojās vietējās IeTK pārvaldes priekšnieks, apgabala – novada prokurors un VK(b)P komitejas sekretārs. “Trijnieka” pasludinātie nāvessodi nebija jāsūta uz Maskavu apstiprināšanai. Savukārt tie nāvessodi, kurus piesprieda “divnieks” – vietējās IeTK pārvaldes priekšnieks un prokurors – apstiprināšanai uz Maskavu bija jāsūta. Valsts galvenais “divnieks” Ježovs un PSRS prokurors Andrejs Višinskis vienā reizē varēja apstiprināt nāvessodus simtiem cilvēku.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Vai Josifs Visarionovičs visu laiku turēja pakaļu piespiestu pie zemes?

  2. Patiesas liecības par skarbo laiku LA rakstā “Teātra mākslas klasiķa Osvalda Glāznieka likteņa pavērsieni:”….Uzklausījis stāstu par “Skatuves” traģēdiju, Valters jautājis: “Bet kāpēc tevi nearestēja?” Glāznieks teicis, ka pēc viņa, divu karavīru pavadīts, atnācis kāds liels NKVD priekšnieks, parādījis aresta orderi, apsēdies pie galda, licis apsēsties pretim un sīki pastāstīt par teātri “Skatuve”.
    Glāznieks stāstījis par “Skatuvi”, citiem latviešu teātriem, biedrību “Prometejs”, visu latviešu diasporu, cenšoties čekistiem iestāstīt, ka latvieši nav kontrrevolucionāri, spiegi un diversanti, bet cenšas saglabāt un bagātināt savu nacionālo kultūru, dot to jaunajai paaudzei.
    Stāstījis ilgi, līdz čekists piecēlies, teicis: “Neuztraucieties, biedri Glazunov, pēc jums vairs neviens nenāks,” un aizgājis.
    Glāznieks nezināja, ka viņu apmeloja cilvēks, kuru viņš bija atbalstījis darbam “Skatuvē” kā kandidātu režijai Vahtangova teātri. No arestētās Annas Lācis 1938. gada 14. janvāra pratināšanas protokola: ..”

    • Kluci kvadrātā,beidz d..st!
      …….No 3. līdz 16. decembrim apcietināja teātra “Skatuve” aktierus Kārli Krūmiņu, Oskaru Zēbergu, Albertu Zvaguli, Jāni Baltausi, Kārli Baltausi, Lidiju Bērziņu, Zelmu Boksbergu, Robertu Cīruli, Vili Forstmani, Andreju Oši, Mariju Leiko, Zelmu Zudragu un Augustu Krūmiņu. Visiem apcietinātajiem inkriminēja piederību latviešu nacionālistiskajai (fašistiskajai, kontrrevolucionārai, militāri kaujinieciskai, spiegošanas, diversantu vai teroristiskai) organizācijai, spiegošanu un izlūkdarbību Latvijas (vai Vācijas, Francijas, Japānas) izlūkdienestu uzdevumā, kas vērsta pret pastāvošo iekārtu. Spriedums vairumā gadījumu bija nošaušana……..

      • Vajag visu tekstu izlasīt, un domāt līdzi. Neviens apmelot savus kolēģus nespieda, neizdevās apmelotājiem arī kādu militāro apvērsumu pēc 1941.g.22.jūnija organizēt. Nevajag jaukt patiesos tautas ienaidniekus ar varoņiem, kas atteicās apmelot nevainīgus cilvēkus:” Jautājums: Kā varat raksturot Glazunovu – Glāznieku no sociāli politiskās puses? Atbilde: Glazunovu – Glāznieku zinu kā pretpadomju cilvēku. Jautājums: Kā konkrēti bija redzama Glazunova – Glāznieka pretpadomju izturēšanās: Atbilde: Glazunovs – Glāznieks bija cieši saistīts ar Rudzutaku, Eidemani un Knoriņu, bija klāt Rudzutaka rīkotajos banketos. Glazunovs – Glāznieks veica kontrrevolucionāru darbību, uzvedot lugas “Avantūra”, “Vilki”, “Pēc balles” un citas. Glazunovs – Glāznieks sarunā ar dziedātāju Miķelsonu, kurš atradās Rīgā, runājot par savu attieksmi pret padomju, varu esot teicis, ka padomju vara ilgi nepastāvēs. ” Teātra mākslas klasiķa Osvalda Glāznieka likteņa pavērsieni.

        • Ivans Briesmīgais Atbildēt

          Beidz taisīt klučus, idiot! Patiesību tu ar saviem murgojumiem nenoslēpsi. Staļins bija lielāks slepkava par Hitleru. Krievu vēsture pilna ar tādiem.

  3. Slimas pasaciņas.

  4. Bet krievnacists Pūķins šo masu slepkavu Staļinu ceļ godā.

    • Kāds tev Staļins masu slepkava?!Palasi ko raksta “izcilais”vēsturnieks klucis kvadrātā!!
      Viss tas esot Hruščova propoganda.Izcilajam tautu tēvam Staļinam ….(PSRS iedzīvotāju un vietējās vadības ziņojumi, pretizlūkopšanas dienestu izformācija ), spieda Staļinu un Politbiroju rīkoties……
      Tā lūk!

  5. Kāpēc PSRS nenotika tāds valsts apvērsums kā Spānijā? Un zīmīgi, ka Ježova aktivitātes PSRS sākās pēc
    sacelšanās Barselonā. Vērojam pašreizējo situācijas attīstību Katalonijā – vēsture tak’ mēdzot atkārtoties?
    p.s. Riekstiņa kungs šoreiz aizmirsis atgādināt par represiju pamatojumu (PSRS iedzīvotāju un vietējās vadības ziņojumi, pretizlūkopšanas dienestu izformācija ), kas spieda Staļinu un Politbiroju rīkoties. Īpaši aktīvs bija Ņ.Hruščovs, kurš 1956.g. ļoti aktīvi “atmaskoja” citus aktīvistus.

  6. “Ježova centību Staļins novērtēja ļoti augstu.” – ?
    Ježova un viņa palīgu PĀRCENTĪBU (dienesta pilnvaru pārsniegšanu) Staļins novērtēja ar 9 gr. svina.
    Aizrāvās Ježovs, pārāk daudz nevainīgu cilvēku nošāva – rezultātā viņu un viņa palīgiem nācās par to atbildēt.

    • Tātad,Ježovu un viņa palīgus nošāva tāpēc ka viņi daudz nevainīgu cilvēku bija likvidējuši!
      Bravo!Kluci kvadrātā!Tevi noteikti nominēs “Šnobeļa prēmijai”,vai vismaz VDK goda medaļai!

      • Ne tikai nevainīgus, bet arī padomju varai un Staļinam uzticīgos. Ježovs smagi iegāza Staļinu un Politbiroju – savas vadības uzticību izmantoja savtīgiem mērķiem, savu personīgo ambīciju vadīts.
        Ar tādiem kadriem Staļins daudz neauklējas – tāpēc Hitlera kadriem neizdevās PSRS noorganizēt kādu militāru apvērsumu. Vēsturnieku uzdevums tagad ir atsijāt “graudus” no pelavām, nevis turpināt nodoties primitīvai propagandai, piesaucot par lieciniekiem aktīvo darboni Hruščovu.

  7. LA,atkal kurina naidu.

  8. Taadi tie laiki bija, Tiem, kuri raud pec Stalina tagad – nosaut?

Draugiem Facebook Twitter Google+