Ministrs Naudiņš mudina samazināt nodokļus austrumu pierobežā 5
Vides un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš no Latvijas pašvaldību savienības (LPS) 25. kongresa Aizkrauklē mājup devās pacilājošā garastāvoklī, jo pirmo reizi, kopš stājies amatā, dzirdēja tik daudz labu vārdu par sevi. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pat piekodināja tos dažus Saeimas deputātus, kas sēdēja zālē, bet diemžēl tikai līdz pusdienu laikam, ka, izraugoties reģionālās attīstības ministru, ir jāņem vērā viņa pieredze, nevis tikai piederība partijai – Naudiņa kungs strādājis gan vietējā varā, gan arī bijis uzņēmējs, tāpēc pašvaldību cilvēki ar viņu saprototies no pusvārda.
R. Naudiņš: “Esmu dzirdējis pārmetumus, ka pašvaldības nav pietiekami aktīvas investoru piesaistē un uzņēmējdarbības aktivitātes stimulēšanā. Uz šiem prātojumiem var atbildēt tikai ar vienu: pamēģiniet attīstīt uzņēmējdarbību kaut vai Latvijas austrumu pierobežā. Nodokļu režīms ir ļoti būtisks faktors, ko uzņēmēji ņem vērā, izvēloties savu darbības vietu. Tur, kur nav dabisku priekšnosacījumu uzņēmējdarbībai, kur ir tirgus ierobežojumi, jāievieš atšķirīgs nodokļu režīms, lai stimulētu uzņēmējdarbību. Ticiet man, nodokļu samazināšana uzņēmējiem austrumu pierobežā varētu radīt tikai īslaicīgu kritumu budžeta ieņēmumos. Ilgtermiņā mēs būtu ieguvēji, jo bizness attīstītos, cilvēki būtu nodarbināti un arī tautiešiem ārpus Latvijas rastos reāla motivācija atgriezties.”
Ministrs ir pārliecināts, ka reģionu interešu niecīgā pārstāvniecība parlamentā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tikpat kā nav bijis politiskās gribas risināt ar reģionu attīstību saistītus jautājumus. Pašreizējie Saeimas vēlēšanu apgabali nevarot nodrošināt pilnvērtīgu reģionu pārstāvniecību. No Rīgas vēlēšanu apgabala šajā Saeimas sasaukumā ir ievēlēti 43 deputāti. Savukārt no Kurzemes vēlēšanu apgabala – tikai 8. No teritoriāli vislielākā – Vidzemes vēlēšanu apgabala – parlamentā strādā 25 deputāti, bet neviens no viņiem nepārstāv Vidzemes austrumu un ziemeļu daļu, jo no Madonas, Gulbenes, Alūksnes, Smiltenes, Valkas, Rūjienas, Salacgrīvas un Limbažiem Saeimā nav neviena deputāta. Tāpēc Naudiņš rosina pārskatīt Saeimas vēlēšanu apgabalus.
Kopš Naudiņš stājies amatā, viņam daudzi pašvaldību vadītāji jautājuši, vai būs administratīvi teritoriālās reformas otrā kārta. “Nē, ministrijai nav slepenu plānu. Ministrijas sagatavotajā likumprojektā, kas patlaban tiek skatīts Saeimā, piedāvāta brīvprātīga pašvaldību apvienošanās procedūra,” atbildēja ministrs.
Pārsteigums Alūksnē
Kongresā, kura moto bija “Latvijas nākotne – konkurētspējīga ekonomika”, piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma un labklājības ministrs Uldis Augulis.
A. Bērziņš uzskata, ka patlaban viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir atrast labāko risinājumu 5,2 miljardi eiro ES fondu naudas sadalījumam, ko paredzēts tērēt no 2014. līdz 2020. gadam. “Ir jāizveido principiāli jauns, racionāls un efektīvs pašvaldību funkciju finansēšanas un finanšu izlīdzināšanas modelis. Ir nepiedodami ilgi aizkavējusies likuma izstrāde par pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Tas noteikti jāpieņem tuvākajā laikā,” sacīja prezidents. “Esot pašvaldībās, praktiski gandrīz ikvienā ir jāsecina, ka ieguldījumi ir bijuši nepietiekami, izvērtējot no ilgtermiņa lietderības viedokļa un uzturēšanas izmaksām. Tur lielu un negatīvu lomu spēlējusi politisko partiju sacensība, kas kuru atbalstīs. Tas dažkārt izskatās tik kliedzoši, ka tiem, kas tādus lēmumus pieņem, vajadzētu šodien ļoti nopietni uz to paskatīties.
Nesenajā vizītē Alūksnē mani tiešām pārsteidza šī situācija, ka vietā, kur mēs sagatavojam savu aizsardzības pamatu, vietā, kas ir ļoti attālu no pārējiem Latvijas centriem, ar pašu spēkiem ir izstrādāts projekts nepieciešamai sporta zālei. Tā paredzēta mūsu jaunajiem karavīriem un arī pilsētai, skolām, iedzīvotājiem. Izveidota infrastruktūra, pamati faktiski uzbērti, un resursi, kas tam bija domāti, aizgājuši kaut kur citur. Tas neliecina, ka mēs sevišķi domājam par to. Gribu uzsvērt, ka šeit nav vainojama pašvaldība. Mēs valstiski domājam un politiski rīkojamies savu īstermiņa interešu vārdā.(..) Pašvaldībām vajadzētu daudz aktīvāk un, es pat teiktu, agresīvāk iestāties par savu interešu aizstāvību, bet tai pašā laikā paskatīties katram savā mājā,” mudināja Bērziņš.
Ar perspektīvu un bez tās
Viens no būtiskākajiem kongresā apspriestajiem jautājumiem bija par birokrātijas sloga mazināšanu. LPS priekšsēdētājs A. Jaunsleinis: “Ja mums uzšūtu uzvalciņus pēc visiem vienādi uzrakstītajiem noteikumiem, mēs izskatītos kā cirkā, jo tie derētu tikai trešdaļai. Pārējiem uzvalciņi būtu vai nu par mazu, vai – lielu. To mums šodien piedāvā valdība, un tā ir ļoti bīstama tendence, jo birokrātija balstās uz neuzticību, bet neuzticība nograuj visu pamatu. (..) Es nekad neesmu piedzīvojis, ka uzrakstītie tiesību akti nodrošina visiem vienādu labumu, bet par to, ka ir vienādi slikti, gan esmu pārliecinājies.”
A. Jaunsleinis pozitīvi vērtēja Finanšu ministrijas lūgumu visām ministrijām iesniegt analīzi, kādu ietekmi uz katras pašvaldības teritoriju ir atstājusi struktūrfondu piesaiste. Valstī ir ne viena vien diskriminējoša teritorija, kas izslēgta no struktūrfondu atbalsta, tāpēc LPS uzskata, ka nav cita risinājuma kā nacionālā valsts investīciju programma. Ir jauki dzīvot deviņās lielajās pilsētās un 21 attīstības centrā, kuriem dota zaļā gaisma ES fondu naudas apgūšanā. Bet līdz brīdim, kad cilvēks, kurš tur nedzīvo, aiziet uz banku pēc kredīta, taču to nesaņem, jo viņš, lūk, dzīvo neperspektīvā teritorijā.
“Man šodien veidojas jau liels saraksts ar tām neperspektīvajām teritorijām, kur uzņēmēji ir ieguldījuši miljoniem lielas investīcijas, jo uzskata, ka tieši tur ieguldījums būs efektīvākais. Tas nav pareizi dalīt teritorijas perspektīvajās un neperspektīvajās. Ja uzņēmējs strādā tā sauktajā neperspektīvajā teritorijā, tad arī viņam ir jāsaņem atbalsts, jo valstij viņa investīcijas ir daudz svarīgākas nekā perspektīvajās teritorijās,” uzsvēra A. Jaunsleinis. Kongresā pieņemtajās pašvaldību attīstības vadlīnijās ir norādīts, ka pašvaldību izlīdzināšanas sistēma ir jāpilnveido, balstoties uz vienošanos starp lielajām pilsētām un novadiem, panākot pieaugumu visām pašvaldībām.
17 devēji, pārējie – prasītāji
LPS kongresā tika skarts tāds būtisks jautājums kā pašvaldību finanšu izlīdzināšana. A. Jaunsleinis: “Ja kāds pateiktu, kādi ir īstie iemesli, kāpēc, piemēram, otra lielākā valsts pilsēta Daugavpils desmit gadus ir finanšu saņēmēja no izlīdzināšanas fonda, nevis donors. Zemas algas, liels nelegālo algu īpatsvars, maz darba vietu? Pēc administratīvi teritoriālās reformas no 119 pašvaldībām tikai 17 ir donori. Finanšu izlīdzināšanas fonds aug arvien lielāks, un tas liecina, ka valstī attīstās politika, kas neveicina reģionālo attīstību.”
Ja kongresā būtu piedalījies Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, iespējams, viņam būtu savi argumenti. Kaut gan Rīgas pašvaldība atkal ir atgriezusies atpakaļ LPS, Aizkrauklē nebija arī Nila Ušakova, tāpat kā Ulda Seska un citu lielo pilsētu saimnieku, izņemot Jelgavu, Valmieru, Rēzekni un Jēkabpili.
Ministru prezidente L. Straujuma iepriecināja pašvaldību vadītājus paziņojot, ka,”šī valdība negatavojas celt nodokļus nevienā pozīcijā”.
Uzziņa
LPS kongress aicina politiskās partijas savās programmās iekļaut būtiskus valsts un pašvaldību attīstības nosacījumus:
lai veicinātu vēlētāju aktivitāti, pašvaldību vēlēšanas rīkot ik pēc pieciem gadiem, lai tās varētu notikt vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām;
atjaunot nacionālo investīciju programmu, lai novērstu pēdējos gados raksturīgo attīstības resursu hronisko nepietiekamību un vienpusīgo izmantojumu, kas atbilst ES mēroga problēmu risinājumiem, taču bieži vien neatbilst vietējām un nacionālajām interesēm;
lai mazinātu birokrātijas negatīvo ietekmi uz pašvaldību darbības efektivitāti, nodrošināt valsts ierēdniecības mācības par Eiropas vietējo pašvaldību hartu, par pašvaldību tiesībām uz patstāvīgu politiku utt.;
atteikties no līdzšinējā makroekonomiskās politikas scenārija, kas paredz samazināt pašvaldību nodokļu proporciju kopējos nodokļu ieņēmumos. Valsts izdevumu pieauguma iespējas meklējamas, veicinot ekonomisko attīstību, nevis uz pašvaldību rēķina.
