Mobilā versija
+1.2°C
Mirdza, Žanete, Žanna
Ceturtdiena, 23. marts, 2017
15. jūnijs, 2015
Drukāt

Jāatceras par Masļenkiem (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Mēs pilnīgi pamatoti katru gadu atceramies 1941. gada 14. jūniju – Latvijas tautas pirmās masveida deportācijas dienu, taču neatceramies gadu iepriekš 15. jūnijā notikušo kauju pie Masļenkiem, kur bija gan šāvieni, gan robežsargu mītnes nodedzināšana, gan kritušie mūsu robežsargi un civiliedzīvotāji, gan tika uz PSRS aizvesti gūstekņi.

Robežsargi izpildīja savu pienākumu līdz galam, taču spēki bija pārāk nevienādi. Tātad tomēr nevar teikt, ka Latvija būtu pārspēkam padevusies bez cīņas. Domāju, ka, atceroties 14. jūniju, tautas ciešanu dienu, nevajadzētu aizmirst arī 1940. gada 15. jūniju.

E. V. Upelnieks

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Nu nodevīgu ,bruņotu Krievijas uzbrukumu ar robežsargu un viņu tuvinieku apšaušanu gan nevar uzskatīt par pretošanos,kas arī nebija iespējama.Bet, kas interesējas, tie šādus vēstures faktus zin.Uz Krieviju izvestie Masļenku ķīlnieki(toreiz vēl bērni) vēl ir starp mums.

  2. Tad kādēļ ne TV ne citos medijos par šo tēmu nerunā ? Lielākā daļa vidējās paaudzes par šiem notikumiem neko nezina, nerunājot nemaz par jauniešiem ! Jārunā un jāstāsta par visām PSRS provokācijām pret citām kaimiņu valstīm un tautām !

  3. … Taisni ta… Kremlis ar atkartotiem draudiem ir atmodinajis latviesos patriotismu un gribu panakt patiesibas un taisnibas atzisanu … ar visam tam internacionalas konvencijas un likumos dotam korekcijam

    … SODIEN LATVIETIM, LIETUVIETIM UN IGAUNIM PIETIEK VERGOT GARIGI UN FIZISKI … !

  4. Šajā dienā bija jādun visu Latvijas Dievnamu zvaniem un latviešu straumei bija jāplūst uz Brīvības pieminekli, jo pirms 75 gadiem sākās mūsu dzimtenes okupācija. Jau 1937. gadā PSRS izplānotās deportācijas bija šīs liktenīgās dienas sekas un procesa likumsakarīga sastāvdaļa. .15.jūnijam būtu jābūt oficiālai Latvijas Okupācijas piemiņas dienai.

  5. Nelaime tanī, ka vārdos par Latviju bet sirdī – pret.
    Tāpēc jau “aizmirst” 1940. gada 15. jūniju.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Noslēpumainā abpusējā vienošanās

No vakardienas Mārtiņš Krieviņš vairs nepilda Valsts kancelejas direktora pienākumus. Ministru prezidents Māris Kučinskis teicis, ka Krieviņš amatu pametīšot “pēc abpusējās vienošanās”. Vairāk par šo jautājumu abas puses esot vienojušās neko nekomentēt. Šī noslēpumainība un amata pamešanas steiga raisījusi neizpratni sabiedrībā. Neoficiāli izskan, ka premjeram ar Krieviņu domstarpības jau bijušas kādu laiku. Pēdējā laikā tās varētu būt saistītas gan ar Valsts kancelejas izstrādātajiem grozījumiem KNAB izdienas pensiju likumā, kas neguva Saeimas atbalstu, gan arī citiem jautājumiem, piemēram, KNAB priekšnieka konkursu.

Vai atbalstāt eitanāzijas legalizēšanu Latvijā?
Atis Klimovičs: Ne viss tika pateikts 16. martā (76)Pietrūka Latvijas valdības oficiāla paziņojuma par Otrā pasaules kara izraisītājiem.
Māris Antonevičs: Šāviens garām, Mežvieta kungs! (42)Ja represīvas iestādes vadītājs pārmet sabiedrībai un medijiem aizraušanos ar kritiku, tas ir skandalozi
Draugiem Facebook Twitter Google+