Mobilā versija
Brīdinājums -4.5°C
Austris
Pirmdiena, 22. janvāris, 2018
15. jūnijs, 2015
Drukāt

Jāatceras par Masļenkiem (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Mēs pilnīgi pamatoti katru gadu atceramies 1941. gada 14. jūniju – Latvijas tautas pirmās masveida deportācijas dienu, taču neatceramies gadu iepriekš 15. jūnijā notikušo kauju pie Masļenkiem, kur bija gan šāvieni, gan robežsargu mītnes nodedzināšana, gan kritušie mūsu robežsargi un civiliedzīvotāji, gan tika uz PSRS aizvesti gūstekņi.

Robežsargi izpildīja savu pienākumu līdz galam, taču spēki bija pārāk nevienādi. Tātad tomēr nevar teikt, ka Latvija būtu pārspēkam padevusies bez cīņas. Domāju, ka, atceroties 14. jūniju, tautas ciešanu dienu, nevajadzētu aizmirst arī 1940. gada 15. jūniju.

E. V. Upelnieks

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Nu nodevīgu ,bruņotu Krievijas uzbrukumu ar robežsargu un viņu tuvinieku apšaušanu gan nevar uzskatīt par pretošanos,kas arī nebija iespējama.Bet, kas interesējas, tie šādus vēstures faktus zin.Uz Krieviju izvestie Masļenku ķīlnieki(toreiz vēl bērni) vēl ir starp mums.

  2. Tad kādēļ ne TV ne citos medijos par šo tēmu nerunā ? Lielākā daļa vidējās paaudzes par šiem notikumiem neko nezina, nerunājot nemaz par jauniešiem ! Jārunā un jāstāsta par visām PSRS provokācijām pret citām kaimiņu valstīm un tautām !

  3. … Taisni ta… Kremlis ar atkartotiem draudiem ir atmodinajis latviesos patriotismu un gribu panakt patiesibas un taisnibas atzisanu … ar visam tam internacionalas konvencijas un likumos dotam korekcijam

    … SODIEN LATVIETIM, LIETUVIETIM UN IGAUNIM PIETIEK VERGOT GARIGI UN FIZISKI … !

  4. Šajā dienā bija jādun visu Latvijas Dievnamu zvaniem un latviešu straumei bija jāplūst uz Brīvības pieminekli, jo pirms 75 gadiem sākās mūsu dzimtenes okupācija. Jau 1937. gadā PSRS izplānotās deportācijas bija šīs liktenīgās dienas sekas un procesa likumsakarīga sastāvdaļa. .15.jūnijam būtu jābūt oficiālai Latvijas Okupācijas piemiņas dienai.

  5. Nelaime tanī, ka vārdos par Latviju bet sirdī – pret.
    Tāpēc jau “aizmirst” 1940. gada 15. jūniju.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kura poga spēcīgāka?

Pāvests Francisks, šonedēļ dodoties uz vizīti Čīlē, sarunā ar žurnālistiem lidmašīnā paudis bažas par kodolkara izcelšanās iespēju pasaulē. “Es domāju, ka mēs esam uz pašas robežas,” pāvests sacīja reportieriem, atbildot uz jautājumu par kodolkara briesmām pēc Ziemeļkorejas nesenajiem raķešu un kodolieroču izmēģinājumiem un viltus trauksmes Havajās par raķešu uzbrukumu. “Es patiešām baidos no tā. Ar vienu incidentu pietiek, lai izraisītu lietas,” atzinis Francisks.

Jāpiebilst, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns savā Jaungada uzrunā paziņoja, ka Ziemeļkoreja 2017. gadā pabeigusi kodolprogrammas izstrādi un tagad ķersies pie kodolieroču un raķešu masveida ražošanas. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps janvāra pirmajās dienās tviterī ierakstījis: “Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nupat paziņoja, ka “kodolpoga vienmēr atrodas uz viņa galda”. Kāds no viņa noplicinātā un bada novārdzinātā režīma, lūdzu, informējiet viņu, ka arī man ir kodolpoga, bet tā ir daudz lielāka & spēcīgāka nekā viņam, un mana poga darbojas!”

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+