Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. oktobris, 2015
Drukāt

“Jābrīnās vai jāsmejas…” “LA” vēstuļu apskate (3)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Dace Alberinga, Irēna Anšmite un vēl 137 rūjienieši nosūtījuši “LA” un arī savas pašvaldības deputātiem atklātu vēstuli bēgļu jautājumā. Viņi raksta, ka esot neapmierināti ar neziņu un nekonkrēto informāciju no valdības puses par šo problēmu un “ar pilnīgi nogaidošu un klusējošu pašvaldības deputātu nostāju imigrantu jautājumā”. Vēstules autori aicina savus deputātus katrā novada pagastā un Rūjienas pilsētā rīkot publiskas diskusijas.

Rīdziniece Austra Lija dalās pārdomās par tikumību dzīvē un dzejā: “Vai nu jābrīnās, vai jāsmejas par deputātu bariņa centieniem jauno paaudzi pasargāt no netikumības, aizliedzot skolotājām klasei uzdot analizēt dzeju, kur uzliesmo nešķīstākie no krievu valodas nešķīstiem vārdiem. Skaisti nav, bet dzejai nav jābūt skaistai. Skaistas rindiņas ar skaistām domām visbiežāk sauc par pantiņiem, kur nav sadzirdama nekāda dziļāka, nopietnāka doma. Tie skolotāji, kuri prot saviem skolēniem iemācīt saprast dzeju, ja arī tur slēpjas kāds lamuvārds, ir zelta vērti. Spēja saprast dzejas rindās izteikto ir solis uz bagātīgāku, nevis netikumīgu dzīvi. Jaunieši jau tā ik dienas sastopas ar netikumību – internetā, televīzijā, alkohola reibumā vai narkotiku murgos… Dzejā ar visiem nešķīstajiem vārdiem viņi varētu atrast glābiņu, saprast iepriekš nesaprotamo, tapt par izglītotiem, domājošiem cilvēkiem… Cik tādu varētu atrast deputātu starpā? Ir jābrīnās, kā daži no viņiem vispār uzdrīkstas uzdoties par tikumības sargiem! Vai tikumīgi darbojas tie, kuri, pie varas pielipuši kā dadži, lēnām, pacietīgi piestrādā melojot, mānot, manipulējot, lai Latvijas valsts un Rīga vērtu vārtus uz austrumiem…”

Integrācijas problēmai pievērsies Ojārs Līmežs. Ja integrācijā gribam labākus rezultātus, tad nevajag citus vainot visādos grēkos, domā lasītājs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Un tad tik vien to vēstuļu bija? Ne tur jāraud ne jāsmejas, jo savu muļķību var pasniegt arī šādā veidā, bet kam mums tā?

  2. ja rīdziniece Austra Lija pastāstītu,kur viņa ir saskatījusi to ” dziļo un nopietno domu” Krivades dzejolī.Un kas tur -piemēram- būtu jāsaprot,izņemot to ,kas tur jau ir uzrakstīts.Un kāpēc viņa domā,ka tā vispār ir dzeja?

  3. negribas, negribas mācīties no CITU kļūdām !!!
    IR pieredzes IMIGRANTU sakarībā,
    IR pieredzes JĒLĪBU sakarībā.
    —-
    Tomēr ar aitas stulbumu laužās “atvērtos vārtos” !!!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (7)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+