Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. marts, 2012
Drukāt

Jābūt savam Danko

Mans tēvs Jānis Kalnietis ir bijis apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Par to 1942. gadā Vjatlaga nometnē zaudēja dzīvību, bet ģimene no 1941. gada 14. jūnija par izdzīvošanu cīnījās Krasnojarskas novada Tasejevas rajona Troickas sāls rūpnīcā.

1991. gada janvārī es ar abiem dēliem kopš pirmās barikāžu nakts kopā ar tūkstošiem Latvijas patriotu biju sardzē uz barikādēm, kaut arī OMON kaujinieki regulāri brauca no savas Vecmīlgrāvja bāzes uz pilsētu gatavībā šaut uz cilvēkiem.

Šodien savu valodu, savu himnu, karogu, savu valsti mēs varam nosargāt bez riska tikt apcietinātiem, izsūtītiem, nošautiem – nosargāt ar starptautiski atzītu rīcību, tikai jābūt vienotiem. Jābūt valsts augstāko amatpersonu morāli atbalstītiem. Tautai, kas ir grūtā ceļā uz nākotni, jābūt savam Danko (Maksims Gorkijs, “Vecās Izergilas stāsti”), kas ar savu sirdi rāda tautai gaismu. Vai to var gaidīt no Valsts prezidenta?

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+