Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. aprīlis, 2016
Drukāt

Vai Latvijā jāsamazina ierēdņu skaits? “LA” aptauja (29)

Foto - LETAFoto - LETA

Ekspremjers Māris Gailis

Māris Gailis, ekspremjers un kādreizējais valsts reformu ministrs: “Noteikti jāsamazina ierēdņu skaits. Tomēr vēl būtiskāk ir samazināt birokrātisko prasību apjomu, jo to daudzums tikai pieaug, prasot vairāk ierēdņu darba. Manis pārstāvētajā būvniecības nozarē prasību un dokumentu skaits ir pieaudzis no gada uz gadu, ar katrām izmaiņām likumā un Ministru kabineta noteikumos. Arī pašvaldībām ir pārspīlēta jebkādu darbību reglamentācija. Ir jāveic audits, jāsamazina prasīto atskaišu, atļauju un arī kontrolējošo ierēdņu skaits. Tāpat jātiek vaļā no totālas neuzticēšanās saviem klientiem – pilsoņiem un uzņēmējiem. Tam visam ir vajadzīga spēcīga politiskā griba, un tādu es šobrīd nekur neredzu.”

 

Iveta Apine, pasniedzēja Valsts administrācijas skolā: “Kā pasniedzēja kursos bieži redzu ierēdņus, kuriem ir milzīgi darba apjomi. Samazinot ierēdņu skaitu, valsts pārvalde iegūs vēl vairāk pārstrādājušos cilvēku, kuri nespēs radīt kvalitatīvu rezultātu. Vai tas ir ieguvums? Lai uzlabotu mūsu valsts pārvaldi, jābūt ilgtermiņa redzējumam par attīstību katras iestādes līmenī un arī mērķiem, kas ir reāli sasniedzami, kurus darbinieki izprot un pieņem. Tā vietā, lai pastāvīgi kontrolētu, iespējams, būtu jāveicina uzticēšanās, atbildība un jāseko praktiskai rezultātu sasniegšanai. Jārisina jautājumi par to, kā atbrīvot no darba cilvēkus, kuri nemāk un negrib kvalitatīvi strādāt. Jādomā par to, kā ilgtermiņā noturēt spējīgus un talantīgus darbiniekus.”

 

Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks: “Ierēdņu skaits ir jāsamazina, bet tas jādara pareiziem soļiem. Jāsamazina regulējuma apjoms privātpersonām un pašvaldībām, minimizējot ierobežojošo normu skaitu un apjomu. Jāmaina kontroles procedūras, pārejot no totālas visu gadījumu kontroles uz izvēles kontroli. Jāievieš princips, ka procesu kontrolē institūcijas nedublē cita citu. Jāsamazina koleģiālo lēmumu skaits un jāpaaugstina atsevišķas amatpersonas personīgā atbildība. Atalgojums kā motivācijas sistēmas pamats jāsadala divās daļās – alga par nevainojamu dalību procesā un piemaksa par sasniegtajiem rezultātiem. Piemaksa var daudzkārtīgi pieaugt, ja tiek sasniegti politiski deklarētie mērķi. Jāīsteno ierēdņu profesionālās pārorientācijas programma uz darbu privātajā sektorā.”

 

Armands Kalniņš, kādreizējais Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks: “Krasas ierēdņu skaita izmaiņas šajā ģeopolitiskajā situācijā nav vēlamas, vismaz ar drošību saistītās jomās, kurās profesionāļu skaits, visticamāk, ir palielināms. Drīzāk nepieciešami pilnveidojumi. Ja iestādes vadītājam ir lielākas lemšanas tiesības un atbildība par lēmumu sekām, tostarp finansējuma sadalē, varētu panākt labākus rezultātus ar mazāku darbinieku skaitu. Taču tad palielinātos subjektīvu lēmumu risks. Sekmīgai publiskās pārvaldes darbībai vajadzīgi precīzi noteikti mērķi sabiedrības un valsts interesēs, skaidra politiskā griba, kvalificēti padomdevēji un profesionāli izpildītāji.”

 

Agita Kalviņa,pasniedzēja Valsts administrācijas skolā: “Ir valsts iestādes, kas daudz darījušas, lai padarītu efektīvāku savu darbību, un strādā ar minimāliem resursiem. Protams, ir arī pietiekami daudz iespēju vēl vairāk veicināt efektivitāti, pārskatot funkcijas un amatus. Bet tas būtu jādara kontekstā ar stratēģisko plānošanu iestādēs un vadītāju prasmju uzlabošanu. Var piekrist apgalvojumam, ka ir kļuvis labāk atalgojuma ziņā zemākā līmeņa pozīcijās valsts pārvaldē. Tomēr ir diezgan slikti vidējā un augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma ziņā, kas apgrūtina motivētu un talantīgu vadītāju piesaisti.”

 

UZZIŅA

* Finanšu ministrijas ziņojumā “Par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē” norādīts, ka Latvijā valsts pārvaldē nodarbināti 2,9% iedzīvotāju, turklāt vidējais atalgojums vispārējās valdības sektorā ir teju tāds pats kā privātajā sektorā.

* Saistībā ar šo ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika uzsvērta nepieciešamība pārskatīt sektora darbinieku skaitu un funkcijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. Pat Eiropas bagātākajai valstij Šveicei pilnīgi pietiek ar septiņām ministrijām!

  2. Ir jāsamazina gan ministriju ierēdņu,gan pašu ministru skaits,ministrijas apvienojot.Latvijai jāseko citu ES valstu,kaut vai Igaunijas,Beļģijas un Grieķijas piemēram! Pat Japānā-valstī ar 230 miljoniem iedzīvotāju,ir par divām ministrijām mazāk nekā mazajā Latvijā-trešajā nabadzīgākajā ES valstī!

  3. Noteikti jāsamazina vismaz uz pusi ja negrib tad atņemt visu datortehniku jo tas ierēdņu skaits var tikt galā ar koka skaitekļiem.

  4. Ar kuru galu domāja Māris Gailis, kad veidoja ierēdniecību? Tagad redzams, ka ierēdņiem nekas nav jāzin, bet jābūt tikai ierēdnim. Esmu nostrādājis Valsts dienestā vairāk kā 30 gadus, bet tādu bezjēdzību neesmu redzējis.

  5. Uz pusi samazināt un ar valsts neizputēs, ja reiz no pateicīgās tautas vairs nepilni 2 miljoni vien atlikuši.! Funkcijas tās, valstij piemītošās un vajadīgās it kā pārskatīt – tas iesākumam!
    Un turpināt reiz jau izvētīto un saskaņoto gan ar darbdevējiem, gan soc. partneriem; tik gribasspēka toreiz pietrūka…
    Kā tiecas “uzpamt” ministrijas, zinu; kā reorganizēt – arī puslīdz zinu, bet neviens “klients” nepiesakās…
    :)))
    Joks, aizkavējies uz 1.aprīli, teiksmi, bet kā jau visos jokos, sava daļa patiesības ir tajā; ir pieredze, ir… Kontrolieri – baru bariem savairoti, bet tā…. korumpēties kāre jau tāpēc nav nebūt nav iznīkusi….
    🙁

    • Rīgā ir Milzīgs daudzums krievu. Daudzi atbraukuši no malu malām, piebiedrojušies jau pirms tam esošajiem 700-800 tūkstošiem! Latviešu ir palicis, Knapi, tiko virs Miljona. 1.1 ne vairāk!

  6. Ir izveidojusies tādu ierēdņu grupa, kas prot rakstīt projektus, pūst miglu acīs, izdot kaudzēm dažādu papīru, rīkojumu utt., kas īstos darītājus tikai bremzē un neļauj strādāt. Turklāt šie ierēdņi sev uztaisa pamatīgas algas un ar gudriem ģīmjiem māca pārējos, lai gan visbiežāk paši neko nejēdz.

  7. O! Gailis! Neba nu šo tipiņu tādās lietās jāuzklausa… Viņš “pārstāvot”… 😀

    • šo te amatpersonu, kuram liekas, ka viņš nezin ko tur vērtīgu ir izdarījis, savas Ministrēšanas, Lemšanas laikā, vajag ar rungu dzīt prom no visurienes, kur viņš uzdrošinās parādīties! Lūk, kur viens no Galvenajiem Latvijas Neatkarības Posta autoriem! iesācējiem! Viņš ir viens no tiem Galvenajiem, kurš Latvijas Neatkarību aizlaida pa pieskari! Un sev Nekaunīgi daudz ko Prihvatizējuši! Kļūstot par Bagātiem īpašniekiem, visādiem locekļiem! Bet Latviešu tauta, cerot uz tiešām Plaukstošu Neatkarīgas, Brīvas prom no komunistiem Latvijas, ir kļuvuši par izsmieklu! Vai tie ir veci cilvēki, vai skolotāji, vai ārsti, vai 25% aizbraukušo!

  8. Latvijai ir uz pusi jāsamazina kā ministriju,tā ierēdņu skaitu!

  9. Valsts pārvaldē nodarbināti 2,9 % (ap 60 tūkst) no iedzīvotāju skaita, ja skatāmies no tā cik tas ir no darba spējīgajiem- 25 % no iedzīvotājiem 500 tūkst, no kuriem 10% bezdarbnieki, sanāk no 450 tūkst ir 60 tūkst ir birokrātu, 60 no 450 ir 13.3%, Nav brīnums ka valstij nepietiks naudas birokrātiem, ceļat nodokļus cik gribat.

  10. Pie ierēdņu saimes jāpieskaita arī pašvaldību vadība, kas dublē valsts funkcijas. Ministrijās un to pakļautajās iestādēs ierēdņu skaits jāsamazina uz pusi. Tiek atgremota tikai EP un EK regulas un norādījumi un to var veikt daudz mazāk apmaksāts personāls. Visiem augstiem ierēdņiem un Saeimas deputātiem trūkst personīgās atbildības par saviem lēmumiem un kāpēc viņiem būtu jāmaksā tik augstas algas 2-8 tūkstoši mēnesī. Tā ir nenormāla izšķērdība. Tos gudrīšus, kas valsts pārvaldē spēj ,,nopelnīt” no 3-12 tūkstoši mēnesī, laist viņus ražošanā sava biznesa attīstīšanā, lai valstī būtu labi atmaksātas darba vietas, nevis ministrijās pārcilāt papīru kaudzītes.

    • Varu paskaidrot ka 80% ierēdņi uz rokas saņem 500 eur, un ja atlaidīs, tad tikai šos, lai augšai pieliktu algas jo viņiem grūti iet.

  11. Šo te varoni ir jāvaino visā šajā neizdarītajā! Ar Krištopānu kopā abus tagad vajadzētu iejūgt viss smagākajos arklos! Viņu vadīšanas laikā izdīgs, savu uzvaras gājienu sāka, visādi Šķēles, Šleseri, Meļņiki! Tas pats Lembergs, pirmais bija Baltijas bankas krāpšana, viņa gados! Un šīs un tas pats Repše visu pieļāva! Repše atgrieza latu, bet šie visu pakāsa!

  12. Ierēdņu skaits jāsamazina vismaz 2x.
    Žēlošanas par ierēdņu pārslodzi ir absolūts izdomājums jo darāmā apjoms tiek noteikts nevis pēc vajadzības darbam, bet pēc ierēdņu skaita (progresējoši).
    Ierēdņu skaita samazināšana vēl neko nedos. Vienlaicīgi ir jāaizliedz ārpakalpojumi. Atsevišķās jomās, vispirms juridiskajos dienestos, ierēdņi tikai saņem algas, bet darbu dara ārpakalpojums.
    Rezultāta ierēdņu skaits valstī faktiski nenosakāms

  13. Latvijā jāsamazina pašu ministriju skaitu un nav jāievieš valsts uzņēmumos padomes!

  14. Mūsu ierēdņus ar to nenobaidīsiet. Tie vienmēr gatavi izmantot pionieru devīzi – vienmēr gatavs un to mēs jau esam piedzīvojuši. Saeima lemj samazināt ierēdņu skaitu, ierēdņi atbild – vienmēr gatavs un … ierēdni nosauc par darbinieku. Kur atrodami dati par strādājošo un ierēdņu proporcionālo attiecību? Ja nemaldos tad “pūstošajā kapitālismā” ierēdņi sastāda tikai 10 – 12 % no strādājošo skaita. Izskatās, ka mūsu valstī reāli strādājošo ir palicis 10 – 12%. Uz priekšu! Uz komunisma uzvaru!

  15. Skat.”Ministriju skaits atbilst ministru skaitam”,Baiba Lulle,nra.lv,15.decembris 2010.

  16. Pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentā strādāja tikai 17 ierēdņi,bet nebija mēnešiem garu rindu uz izmeklēšanu un operācijām,strauji pieaugoš;am zāļu cenām. Bija slimokases ar pašu dalībnieku vēlētu valdi un revīzijas komisiju,savām slimnīcām,aptiekām,sanatorijām,atpūtas namiem un bērnu vasaras nometnēm.Tagad no 2004.gada līdz 2014.gadam vien jau Veselības ministrijas darbinieku skaits ir palielinājies no 94 līdz 107. Vai lielais birokrātu skaits ir uzlabojis veselības aprūpi? Pēc 25 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas,atšķirībā no pārējām ES valstīm,Latvijā joprojām nav pat obligātās veselības apdrošināšanas!

  17. Veiksmes stāsts Latvijas gaumē Atbildēt

    Eiropā (gan Grieķijā,gan Igaunijā) apvieno ministrijas. Mēs protam apvienot tikai skolas un slimnīcas!

  18. Pietiek diskutēt un debatēt-jāsāk beidzot darīt! Atbildēt

    Bagātākajā Eiropas valstī,ar četrkārt lielāku iedzīvotāju skaitu-Šveicē ir 7 ministrijas,bet trešajā nabadzīgākajā Eiropas Savienības valstī Latvijā-13! Vai ar to vien jau nav pietiekami skaidrs?

  19. Viens no Galvenajiem vaininiekiem 90 mitajiem! Dēļ kura un citiem, dēļ kuriem tagad Latvijas ekonomika, Latviešu tautas Laklājība, ir tur, kur viņa tagad ir! Kā pie sasistas siles! 25% Latviešu bija jāmeklē, kur nopelnīt naudu Elementārai sakārtotai ikdienai! Bija jāatstāj mājās savi Tuvinieki! Un šis Onkuls ir bijis lietas kursā par ļoti daudz ko! Viņš ir viens no vainīgais pie šīs šķidrās, neizdevušās ekonomikas, arī Neatkarības! Latu pakāsām!

  20. Sen bija laiks. Mazāk ierēdņu, mazāk liekēžu!

    • Veltīgas cerības, siles ļaudis mūsu komentārus nelasa.

    • Vai tad šīs problēmas sen nebija zināmas? Tikai, tas vezums tiek vilkts uz visām pusēm un kā nekust no vietas ,tā nekust.
      Pēdējā laikā pa medijiem plūst dažādi testi.Vai kādreiz ir bijis eksperiments lūgt izpildīt šiem ierēdņu tūkstošiem ,par viņu atbilstību ieņemam amatam?Būtu interesanti psihologu pētījumi .Tad tagad ,atlaižot,šos ”nabadziņus”,varētu nodrošināt kā skolotāju ,bērnu audzinātāju,inženieru ,varbūt pat sētnieku ,apkalpotāju vietas. Tikai ,kas būs ar mieru strādāt par tādām algām ,ko saņem citās profesijās? Varbūt pat ražotnes uzplauktu ,kas nestu taustāmu materiālu rezultātu ?

  21. vai tad tāda ierēdņu skaita vai viņu darba apšaubīšana nav uzbrukums Latvijas valstij? Ka tik kāds nenopelna rūtainas debesis.

  22. ierēdņu skaitu jāsamazina trīs reizes, to var izdarīt patriecot visus juristus, kuru vienīgais darbs ir visu sarežģīt un samudžināt

  23. Jāmazina liellapu dokumentācijas apjomi – ja Dievs tajā Sinaja kalnā Mozum būtu devis savas pamācības pēc šodienas stila, būtu vesels vagons ar tām akmens plāksnēm, bet bija tikai divas. Divas un kuras Mozus arī lika lietā…
    Tā VID prasa n skaitu lapu papīru, kad nav ienākumu – varētu uz vienas lapas ar atbildīgu parakstu, bet… lai būtu ierēdņi pārslogoti n skaits lapu….Tās jālasa, jāsistematizē u.t.t.t.. Tas neapvainojot VID – tā ir valsts sīstēma.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+