Kādu nākotni LLU sola rektora amata kandidāti? 0
Pēteris Rivža, LLU zinātņu prorektors: “Pēdējos gados krīzes dēļ attīstība bija kavēta ne tikai LLU, bet arī citām augstskolām. Izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, sagatavojām daudzus jaunus doktorus, uzlabojām infrastruktūru, sakārtojām pētniecības un mācību laboratorijas. Šie darbi gan vēl nav pilnībā pabeigti.
Augstskola cieš no studentu skaita krituma demogrāfiskās bedres dēļ. Tāpēc viena no galvenajām prioritātēm būs ārvalstu studentu piesaiste. Jau aizsākta sadarbība ar augstskolām Indijā un Vidusāzijas valstīs. Pēc iespējas vairāk studiju kursi paralēli jāveido arī angļu valodā. Jaunas studiju programmas neplānoju veidot, taču ir svarīgi modernizēt jau esošās un palielināt prakses īpatsvaru studijās. Rektora darbā man labi noderēs prorektora amatā gūtā pieredze.”
Irina Pilvere, LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne: ”Pēdējos gados LLU attīstība lielā mērā bijusi atkarīga no Eiropas Savienības fondu devuma. Taču kopējā augstskolas finansiālā situācija bijusi ļoti slikta jau no 2009. gada, jo valsts budžeta vietas finansē, maksājot tikai 85% no tā, kas augstskolai minimāli pienāktos. Taču vislielākā problēma ir tā, ka strauji krīt studentu skaits, sevišķi tas samazinājies maksas grupās. Ir jācenšas palielināt gan augstskolas ieņēmumus, gan studentu skaitu. Augstskola gan jāreklamē valsts iekšienē, gan jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu. Tieši tagad augstskolai ir labas izredzes sākt ārvalstnieku piesaisti, jo, pateicoties ES fondiem, ir attīstīta materiāltehniskā bāze, kā arī sagatavoti jauni doktori, kuriem ir labas angļu valodas zināšanas.
Jāattīsta arī inženieru, būvnieku, zemes ierīkotāju, uzņēmēju, socioloģijas studiju programmas, jo bez šo jomu speciālistiem lauki nevar attīstīties. Man ir liela pieredze administratīvajā darbā, savulaik esmu izveidojusi un vadījusi Lauku atbalsta dienestu. Labi pārzinu lauksaimniecību un ar to saistītās nozares.”
Kaspars Vārtukapteinis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns: ”LLU studentu samazinājums ir straujāks nekā vidēji Latvijā. Tas liecina, ka augstskola nav pietiekami sagatavojusies demogrāfiskajai bedrei, lai gan ir veikta ļoti būtiska studiju vides un programmu modernizācija.
Visas svarīgākās ieceres, ko vēlētos īstenot rektora darbā, ir pakārtotas vīzijai: LLU – moderna, starptautiski atzīta un prestiža universitāte, viena no vadošajām nozares universitātēm Baltijā, kas aktīvi iekļaujas vienotā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā. Vēlos attīstīt LLU kā nacionāla mēroga universitāti, gan arī kā Zemgales reģiona vienīgo universitāti ar Jelgavas un reģiona attīstībai nepieciešamo akadēmisko un zinātnisko potenciālu. Šo mērķu sasniegšanai pilnveidosim un modernizēsim studiju piedāvājumu, aktīvi paplašinot programmu piedāvājumu angļu valodā.”
Irina Arhipova, Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore: ”Turpmākajos gados LLU jāatrisina vairāki aktuāli uzdevumi: jānovērš studiju virzienu pārklāšanās ar citu augstskolu studiju virzieniem, starpdisciplināri jāintegrē studiju virzieni, jāpapildina unikāli studiju virzieni ar citiem studiju virzieniem. LLU ir arī valsts nozīmes pētniecības centrs: tas tematiski un saturiski jātuvina ar valstī izveidotajiem kompetences centriem, kas nodrošinās zināšanu ietilpīgas bioekonomikas viedās specializācijas virziena attīstību. Mans piedāvājums ir nevis rektora darbības programma uz ievēlēšanas termiņu, bet “LLU attīstības programma 2014 – 2020″, kas ir izstrādāta saskaņā ar ES stratēģiskām nostādnēm un citiem nacionāliem un ES dokumentiem.”
Uzziņa
LLU rektoram Jurim Skujānam drīzumā beigsies pilnvaru termiņš, tāpēc 7. maijā LLU konventa locekļi vēlēs jaunu augstskolas vadītāju.
Rektora amatam izvirzīti četri LLU profesori: Pēteris Rivža, Irina Pilvere, Kaspars Vārtukapteinis, Irina Arhipova.
