Foto – LETA

Jāceļ latviešu valodas ekonomiskā vērtība 0

Tautas nobalsošanā domājām “atbalstam latviešu valodai jābūt tādam, lai nevienam nekad vairs neienāktu prātā tautai vaicāt: vai nevēlaties divvalodību?”. Ar balsošanu cīņa nebeidzas – nākotni noteiks kopšanas darba detaļas, no kurām būtiskākā ir izglītība.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Latviešu valodai darāmais ir tās ekonomiskās vērtības celšana, kompensējot konkurenci ar angļu valodu. Zinātnes terminoloģija ir nacionālās inteliģences darbarīks. Jaunvārdu darināšana un izaugsme akadēmiskajā vidē valodas dzīvībai ir pat svarīgāka nekā biznesā.

Austeru un vīnu piedvakotos Briseles simpozijos stilīgi ir gudri pļāpāt par globalizāciju, angļu mēli kā vienīgo instrumentu, tāpēc, lai novērstu modes pēc sagudrotu anarhiju, jākliedē draudīgie mīti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmais – likums traucējot izglītības eksportam, jo ārvalstnieki nevar mācīties angliski. Kopš 2006. gada grozījumiem, kā izveidē piedalījos un ko aizstāvēju valdībā, Augstskolu likuma 56. pants ļauj ikvienu programmu, kur studē arī ārvalstnieki, pilnībā īstenot angļu, vācu, citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Krieviski ne.

Otrais – normas neļaujot internacionalizāciju, jo ārzemju viesprofesoriem prasot latviešu valodu. Likums neprasa ārvalstu 
viesprofesoriem nekādas valodas prasmes – augstskolas aicinātais izcilnieks var runāt pat arābu valodā.

Pat Noteikumi par valodas zināšanu apjomu Nr. 733 tieši paredz, ka prasības neattiecas uz ārvalstniekiem, ja viņi strādā programmās, kam paredzēti valodas izņēmumi. Pienākums rektoram prast latviski izriet no Satversmes.

Trešais – esot aizliegts atsevišķus kursus docēt svešvalodās. Apjomā vienu gadu no pieciem ļauts svešvalodā studēt valsts augstskolā, neaizmirstot, ka vēl vienu gadu ikvienam maģistram pieklātos mācīties “Erasmus” vai citā apmaiņā ārvalstī.

Ceturtais – gan konkurētspēja, gan eksports izaugšot no studijām angliski. Nekādu socioloģisku pierādījumu nav. Divām augstskolām ļauts teju visu darīt angliski, bet brīnumu nav: kur, teiksim, ir jaunā Ekonomikas augstskolas ēka simt tūkstoš studentiem? Zviedrijā sen izpētīts, ka angļu valoda apdraud nacionālās valodas pilnīgumu, jāstiprina zviedriskais zinātnē un studijās. Toties ir aprēķini, ka Latvijā valsts vien kosmētiski apmaksā studijas, kamēr Eiropas valstis piedāvā budžeta vietas mūsu pilsoņiem. Draugu būšana mums zeļ, jo nav tiesiskas konkurences uz labi apmaksātu profesora vietu. Iekļaušanai pasaulē ir citi nedarītie darbi: kāpēc četras valodas neapgūst līdz zinātniski svarīgajam divpadsmit gadu vecumam? Kad būs bilingvālas skolas, kad mācīs ķīniešu, suahili un hindi? Kuru atlaidīs par nespēju ļaut pirmklasniekiem mācīt angļu valodu?

Reklāma
Reklāma

Jābrīdina: nozīmīgs arguments Satversmes tiesas spriedumā par valodu skolās ir gatavošana augstskolai. Ja valsts augstskolās studētu tikai angliski, jāizvērtē juridiskās sekas uz valodu vidusskolā.

Raksta autore, Latvijas Universitātes korporācijas “Gundega” Filistru biedrības Pārstāvju komitejas akadēmiski zinātniskās izaugsmes vadītāja, pauž personisko viedokli, kas nav uzskatāms par Eiropas Tiesību institūta viedokli.