Komentāri

Voldemārs Krustiņš: Jācer, ka valdība izšķirsies. Par latvisko 18

Foto – LETA

Jau pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš medijos tika paziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi izveidot trešo programmu krievu valodā visā Latvijas teritorijā. Drīz pēc tam “Latvijas Avīzē” 24. martā Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, vēstures doktors Edvīns Šnore publicēja plašu rakstu “”Ruskij mir” par Latvijas naudu”, kurā NEPLP izdomājumu pamatīgi nokritizēja, faktiski noraidīja kā valsts interesēm neatbilstošu. Šnores k-gs pateica, ka “galvenie draudi Latvijai ir nevis vietējo krievu tiekšanās pēc Putina Krievijas, bet gan pēc krieviskas Latvijas”. Vēsturnieka Šnores pretinieki pret šo patiesību neko nespēj iebilst. Tāpat kā pret to patiesību, ka NEPLP iecere var noderēt tieši šā nodoma sasniegšanai.

Tādēļ arī pret pašreizējo Krievijā valdošā Putina režīmu noskaņotie vietējie un iebraukušie krievu pretinieki pret NEPLP nodomu izturas kritiski vai noraidoši, norādīdami, ka tas nespēs ne stāties pretim, ne sacensties ar Maskavas televīzijas spēkiem. To pašu saka arī Latvijas lietpratēji, kuri nevēlas, lai bez rezultātiem (vai tos pat neplānojot) tiktu izšķērdēti miljoniem eiro. NEPLP un tā aizkulišu bīdītāji nav ne spējuši, ne vēlējušies pierādīt, ka Latvijai uzticīgi krievu cilvēki būtu iestājušies par speciāla krievu kanāla atvēršanu. Par to neliecina arī socioloģiskie pētījumi vai aptaujas. Tie krievi, kas daudzmaz interesējas par dzīvi un notikumiem Latvijā, pietiekami informējas ar LTV 7 kanālā pārraidīto, bet, kas vēlas uzzināt vairāk un atšķirīgu informāciju, tie izmanto citus avotus, arī latviešu valodā. Kas attiecas uz sabiedriskās jeb valsts televīzijas lomu latviešu sargāšanā no Kremļa informācijas ietekmes, tad, kā man šķiet, visderīgāk būtu stāstus par Kremļa propagandas ietekmēm aizvietot ar dzīviem stāstiem par pašu krievu dzīvi.

Šķiet, ka pienācis laiks valdībai skaidri pateikt, vai tā tērēs miljonus Latvijas sabiedriskās jeb valsts radio un televīzijas pārkrievošanai.

Nesen pie Rīgas pilsētas galvas Nila Ušakova bija iegriezies paciemoties pazīstamais prezidenta Putina pretinieks Hodorkovskis, kas nopriecājās par Rīgas krieviskumu. Miljardieris par Rīgu izdarīja secinājumus tikai caurbraucot. Vietējais krievu rakstnieks Aleksejs Jevdokimovs, kas sevi uzskata par rīdzinieku, avīzē “Vesti segodņa” publicējis grāmatas fragmentus par Rīgu un tajos, starp citu, stāsta, ka “Rīga, nelūkojoties uz visiem nacionālistisko parlamenta partiju un Valsts valodas centra pūliņiem, arī mūsu dienās var dzīvot, nespējot šajā valsts valodā salikt pat vienu sakarīgu teikumu. Iespējams pilnīgi ignorēt latviešu sazināšanās līdzekļus, oficiālo ideoloģiju un valsts svētumus.”

Joprojām valdības aprindām aktīvi propagandētais LTV3 jeb krieviskās televīzijas projekts var veicināt aprakstīto situāciju, ko nevar vis apzīmēt par Latvijas valstij labvēlīgu un vēlamu. Cīņa par neskaidro projektu (“jaunā kanāla uzdevums ir veicināt kritisko domāšanu, piederības sajūtu Latvijas un Eiropas demokrātiskajām vērtībām”) turpinās. Taču ir parādījušās kaut cerības neskaidro projektu un valsts naudas miljonu izšķiešanu novērst, jo minēto projektu kritiskāk novērtējusi ne vien pati kultūras ministre, bet arī jaunieceltās Mediju politikas nodaļas vadītājs R. Putnis. Tas uz labu.

LA.lv