Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. februāris, 2015
Drukāt

“Jācērt nost pašā saknē”

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Prokrievisko aktīvistu provokāciju, sociālajos tīklos izplatot karti, kurā no pārējās Latvijas atdalīta Latgale, un piedāvājot savu versiju "Latgales tautas republikas" karogam, visticamāk, neizdosies norakstīt kā vienkāršu huligānismu.

Vaicāju “Latvijas Avīzes” lasītājiem, kā viņi vērtē šķeltnieciskās provokācijas – tādas kā  janvāra beigās sociālajos tīklos  izplatītais attēls, kurā redzama Latvijas karte ar atdalītu Latgales reģionu un domu par “Latgales tautas republiku”, un vai kāds musinātājs bijis arī viņu tuvumā.

Valentīna Kalvāne Nīcgalē: “Kreisie, Latvijai nelabvēlīgie spēki, meklē augsni, kur sēt savas idejas. Ļaudīm, kas negrib strādāt, bet tīk skatīties glāzītē, jau nekad nekas nav labi, un viņus tie musinātāji saista. Bet normāli ļaudis, kas te dzīvo, saprot lietu kārtību. Mums Nīcgales veikalā, piemēram, strādā krievietes, taču, uzrunātas latviski, saprot un atbild valsts valodā.

Pagājušogad uz grāmatu svētkiem Dubnā atbrauca Jurkāns un runāja par attiecībām ar Krieviju, un, viņā klausoties, man vai sirds lēca no krūtīm laukā. Piecēlos un pateicu savas domas, ka Krievija tomēr ir agresorvalsts, bet mēs esam kopā ar Eiropas Savienību un NATO. Taču Daugavpilī un Latgalē kopumā daudzi smeļas ziņas no Krievijas medijiem, tāpēc viņiem liekas, ka Ukrainā notiekošajā vainojama Amerika un ES.”

Tamāra Grigale Krāslavas novadā: “Krāslavā cits citu pazīst ļoti labi, un man, protams, šādi separātisti klāt nenāks. Domāju, ka Latgalē kopumā ir gudri cilvēki un uz netīru un zemisku provokāciju āķiem neuzķersies. Diemžēl darbojas kādi musinātāji, kuri līdz šai dienai nevar samierināties, ka dzīvojam patstāvīgā, neatkarīgā valstī ar nosaukumu – Latvija. Ir grupiņas, kas vairāk nelegāli, bet reizēm arī atklāti musina. Drošības iestādēm ir šīs izpausmes jāuzmana un jācērt nost pašā saknē!”

Anna Babre Maltā: “Es biju Rīgā pie dēla, kad televīzija rādīja sižetu par to separātistu provokāciju, un dēls pajokoja: “Nu, mamma, tu vairs uz Latgali netiksi,” bet man sāka ritēt asaras. Tie ļaudis gatavojas uz cīņu nepārtraukti jau no 1992. gada. Viņi savai šķeltnieciskai darbībai mēģina izmantot visus paņēmienus, toskait arī cīnīšanos par latgaliešu valodas tiesībām. Pie mums runāja, ka bijis mēģinājums iesniegt Rēzeknes tiesā pieteikumu par autonomiju, bet ticis noraidīts.”

Antons Rancāns, Rēzeknes novadā: “Tie, kas Rīgā taisa provokācijas, zina par separātiskām tendencēm Latgalē to ļaužu vidū, kurus es saucu par Latgales ortodoksāļiem. Atceros 2012. gadā rīkoto latgaliešu konferenci, kur jau izskanēja separātiskas runas, un tajā bija klāt arī Gapoņenko un Girss.”

Valentīna Latkovska, Preiļu novadā: “Mūsu ciemā visi – gan latvieši, gan krievi – dzīvo mierīgi un neviens nerunā ne par kādu atdalīšanos. Bet tās provokācijas ir kaut kas neiedomājams un nenormāls. Tādus cilvēkus vajag atrast un iesēdināt cietumā.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+