Foto – Ilze Kalve

Runā, ka… Jādabū numurs darbam Lielbritānijā 5

Klīst baumas, ka tiem, kuri nākotnē vēlētos strādāt Lielbritānijā, ir nepieciešams jau šobrīd doties uz Apvienoto Karalisti, lai iegūtu NIN (nacionālās apdrošināšanas numuru), jo pēc Lielbritānijas iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības to vairs nevarēšot izdarīt. Lielbritānijas izstāšanās, saīsināti dēvēta par “Brexit”, jau mēnešiem ir aktuāla tēma britu medijos.

Reklāma
Reklāma

No kā baidās latvieši?

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Lasīt citas ziņas

Vispirms jau no tā, ka “visus eiropiešus izmetīs ārā”. Vai no tā, ka tiks atņemti visi iespējamie pabalsti. Tādēļ tie, kuri Lielbritānijā ir nodzīvojuši un nostrādājuši jau piecus gadus, aktīvi interesējas par iespējām iegūt pilsonību, kas izdarāms, noliekot valodas eksāmenu un īpašu “pilsoņa” eksāmenu. Izmaksas ir ap 1000 mārciņām (1350 eiro), kas nav maza summa arī ar lielajām Anglijas algām, pie tam gatavošanās īpašajam pilsoņa eksāmenam, pat pēc pašu britu mediju domām, “prasa apgūt lielu apjomu ar reālajā dzīvē absolūti nevajadzīgiem faktiem”. Internetā ir pieejams izmēģinājuma tests, kurā parasti izgāžoties paši briti.

Savukārt pabalstu sistēmā šobrīd notiek reformas, kas attieksies uz visiem valsts iedzīvotājiem. Nav skaidrs, vai viesstrādnieki valsts budžetā vairāk iemaksā vai iztērē, katrs politiķis piesauc citus pētījumu datus. Taču viennozīmīgi skaidrs, ka paši briti ir visnadzīgākie pabalstu sistēmas izmantotāji, viņi labi zina, kā nestrādāt gadiem, – sākumā nepieciešams apgalvot, ka var darīt jebkuru darbu, un brīdī, kad valsts darbā iekārtošanas aģentūra nosūta uz izvēlēto darbavietu, visiem spēkiem pierādīt, ka šo darbu izdarīt nevar. Skaidrs, ka tūļīgais darba meklētājs tiek nosūtīts atpakaļ ar piezīmi, ka nav piemērots šim darbam, un atkal ir iespējams slaistīties līdz nākamajam darba piedāvājumam. Lielais nepilngadīgo vientuļo māmiņu skaits arī bieži vien ir saistīts ar vēlmi dzīvot no pabalstiem, jo tādējādi bez lielas piepūles var tikt gan pie pašvaldības piešķirta dzīvokļa vai mājas, gan apmaksātas īres un citiem labumiem. Britu politiķi ļoti labi zina, ka sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota, viņiem pilnīgi pietiek ar pašmāju strādāt negribētājiem, tādēļ ir skaidrs, ka pirmajā izdevīgajā brīdī valsts centīsies atbrīvoties no labumu meklētājiem ar citu valstu pilsonību.

Viesstrādniekus vajadzēs tik un tā

CITI ŠOBRĪD LASA

Vismazāk vajadzētu baidīties, ka Lielbritānijai vairs nevajadzēs strādniekus. Pat UKIP līderis Naidžels Farāžs ir vairākkārt uzsvēris, ka tos, kuri strādās, neviens ārā nedzīs. Lielbritānijai darbaspēks ir vajadzīgs kā ēst, ja ES viesstrādnieki tiks izsūtīti, tad tiks slēgtas neskaitāmas fabrikas un fermas, apstāsies celtniecība un citas vitāli svarīgas nozares. “Tie lielie brēcēji par izstāšanos ir tikai tie neizglītotie angļi, kas spiesti strādāt tādu pašu vai bieži vien sliktāku darbu, nekā iebraucēji dara. Toties tiem, kam pieder mājas, labi saprot – ja nebūtu iebraucēju, viņi savas vecās mājas labi ja par piekto daļu no pašreizējās īres maksas izīrētu,” saka viens no aptaujātajiem Anglijā dzīvojošajiem latviešiem Silvestrs.

Tam piekrīt Raivis, piebilstot, ka biznesa cilvēki ļoti labi saprot, ka bez viesstrādniekiem iztikt nevar. “Ja Britānija tomēr izstātos no ES, tad ļoti daudzi uzņēmumi cīnītos par saviem strādniekiem, jo nauda tak nesmird!  Kemerons un visi pārējie var dziedāt, cik tik tīk – mēs no ES stājamies ārā –, bet beigu beigās nekur neizstāsies, jo viņi saprot, ka līdz ar iebraucēju pazušanu pati Lielbritānija nogrims vārda tiešā nozīmē. Kā tur bija tas vārds… populisms? Jā, te nu tas ir.”

Dana Millere, kura Lielbritānijā ieradusies pirms Latvijas iestāšanās ES, nebaidās no “Brexit”. “Tiem, kas saka, ka karaliste bez austrumeiropiešiem nogrims, ziniet, pirms gadiem 15, kad šeit nebija tas kvantums austrumeiropiešu, tomēr kaut kā nekas nekur negrima, fabrikas darbojās, podu birstētāju arī netrūka.”

Latvijas vēstniecības Lielbritānijā darbinieki, jautāti par izstāšanās ietekmi uz latviešu viesstrādniekiem, uzsver: “Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no ES, vispirms notiks izstāšanās sarunas, un tad arī uz visiem jautājumiem tiks rastas atbildes. Nevar izslēgt, ka, izstājoties no ES, ievērojama daļa šobrīd Apvienotajā Karalistē strādājošo ES pilsoņu zaudēs līdzšinējo statusu. Un pabalstus.”

Jāpiebilst, ka diez vai tikai NIN esamība vien Lielbritānijas izstāšanās gadījumā ļaus strādāt, jo informācija par katru nacionālās apdrošināšanas numura īpašnieku tiek ievadīta kopējā informācijas sistēmā, kur redzams, ka konkrētais numurs nav aktīvs, tādēļ nevar pretendēt uz jebkādām priekšrocībām.

“Man gandrīz lielākas bažas, ka Apvienotā Karaliste paliks muļķos un nebūs no kā izstāties – Eiropas Savienība pati sabruks!” smejas Anglijas ziemeļos dzīvojošā Solvita.

Reklāma
Reklāma

Lielbritānijas valdībai pagaidām rīcības plāna nav

Nupat kā Deivids Kemerons ir izsaucis sašutuma vētru, publiski atzīstot, ka valdībai nav plāna, kā rīkoties Lielbritānijas izstāšanās gadījumā, uzsverot, ka izstāšanās nebūtu pareizais solis. Premjerministra partijas biedrs Deivids Deiviss ir sašutis: “Kā var izvērtēt, vai “Brexit” ir laba vai slikta doma, ja nevienam nav nojausmas, kā to izdarīt!”

Kemerons cer, ka februārī ar Eiropas valstīm vēlreiz izdosies pārrunāt īpašos nosacījumus Lielbritānijas palikšanai ES, taču neizdošanās gadījumā referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES varētu notikt jūlijā (vēlākais – septembrī).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.