Forumā bija izvietota informācija par zinātnieku paveikto pēdējos gados, izmantojot Latvijas zinātnes padomes piešķirto finansējumu. Attēlā: Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Agrita Briede, kura kopā ar kolēģiem nu jau ceturto gadu pēta, kā klimata izmaiņas ietekmē ūdeņu sistēmas un citas plūsmas, tostarp ekoloģisko kvalitāti.
Forumā bija izvietota informācija par zinātnieku paveikto pēdējos gados, izmantojot Latvijas zinātnes padomes piešķirto finansējumu. Attēlā: Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Agrita Briede, kura kopā ar kolēģiem nu jau ceturto gadu pēta, kā klimata izmaiņas ietekmē ūdeņu sistēmas un citas plūsmas, tostarp ekoloģisko kvalitāti.
Foto – Karīna Miezāja

Jādod vairāk, lai paņemtu vairāk 1

Kontrastu pilns bija piektdien notikušais forums “Latvijas zinātne – kā sasniegt izcilību?”. No zinātnieku puses izskanēja jau daudz dzirdētie pārmetumi valdībai par nepietiekamu finansējumu pētniecībai, bet premjere Laimdota Straujuma teju izmisusi izsaucās: “Kāpēc mēs kopā nevaram paņemt 200 miljonus eiro?”

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Valsts budžeta piešķīrums zinātnei nepārsniedz dažus desmitus miljonus – šogad tie bija aptuveni 40 miljoni eiro, tāpēc 200 miljonu piesaukšana šķiet teju utopija. Par ko tad ir runa? Izrādās, par tā saukto Junkera fondu. Pēc Eiropas komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera ierosmes izveidots fonds Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmei, un no tā iespējams gūt finansējumu arī inovāciju ieviešanai, tātad zinātnieku un industrijas sadarbībai. Vajag “tikai” projektu, ko Eiropa būtu gatava finansēt, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumu, kura atdošanu garantētu Latvijas valsts. Projektu varētu izstrādāt, ja zinātnieki spētu gana cieši sadarboties ne tikai savā starpā, bet arī sastrādāties ar uzņēmējiem. “Strādājot viensētnieku stilā, kad katrs ir pats par sevi, šo naudu, protams, nevar iegūt,” teic Ministru prezidentes pārstāve Aiva Rozenberga. “Premjere pārdzīvo, ka viņa visu laiku cenšas savest kopā zinātni ar industriju, tomēr tas ne pārāk izdevies.” Līdz šim “savešanas” centieni notikuši Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē, bet nu L. Straujuma gatava dibināt īpašu darba grupu un strādāt aktīvāk pie kopīgas zinātnieku un uzņēmēju platformas izveidošanas. Jau teju gadu ir spēkā nodokļu atlaides uzņēmējiem, kuri iegulda naudu pētniecībā, taču pagaidām nav izvērtēts, vai šādu atlaižu ieviešana veicinājusi pētnieku un uzņēmēju sadarbību. L. Straujuma atzīst: nepieciešama plašāka programma, lai veicinātu uzņēmēju ieguldījumus zinātnē.

Jāpiebilst, ka ļoti lielu summu zinātnes vajadzībām paredz arī Nacionālās attīstības plāns, kas solīja pētniecībā un attīstībā jau šogad ieguldīt 0,8 procentus no IKP. Tie būtu bijuši 184 057 eiro. Valsts amatpersonas zinātniekiem regulāri norāda: nav jācer tikai uz valsts maku, nauda pētniecībai jāpiesaista no uzņēmumiem un ES fondiem. Taču jau tagad valsts devusi vien pusi no pētniecībā izlietotā. Caur Latvijas zinātnes padomi un valsts pētījumu programmām dalītais finansējums ir vien attiecīgi 11 un 15 procenti no kopīgā zinātnes finansējuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jūtams gan, ka zinātnieki ne pārāk tic iespējai tuvākajā laikā gūt vēl vairāk naudas no zinātnei paredzētā Eiropas finansējuma. Zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs atgādināja, ka līdz šim Eiropas zinātnes padomes finansiālo atbalstu guvis tikai viens Latvijas zinātnieks – kvantu fiziķis Andris Ambainis. Kopumā Eiropas zinātnes padome atbalsta tikai 10 līdz 15 procentus no izvērtēšanai iesniegtajiem projektiem. Tomēr Igaunijas pētniekiem Eiropas finansējuma iegūšanā veicas daudz labāk. Kaimiņvalsts zinātnieki esot stiprāki, jo saņem lielāku finansējumu no valsts. Piemēram, Igaunijas zinātnes padomes dotais finansējums ir teju puse no kopīgā Igaunijas zinātnes budžeta.

Latvijas zinātniekiem vairākkārt pārmests, ka viņu pētījumi mēdz būt pārlieku teorētiski, tāpēc forumā zinātnieki skaidroja, ka teorētiskie fundamentālie pētījumi veido pamatu tālākajiem lietišķajiem pētījumiem, eksperimentālajai produktu izstrādei un galu galā pašu produktu tapšanai. Taču ceļš no fundamentālajiem pētījumiem līdz produktam ir ļoti garš. Tā Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš 1996. gadā sāka darbu pie kādas baktērijas izpētes, kaut “nebija ne jausmas, ko ar to var darīt”. Tālāk darbu turpināja citi zinātnieki, un nupat šī baktērija izmantota vakcīnai pret Laimas boreliozi. Arī pērn Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrētais pretvēža preparāts “Belinostats”, kura aktīvā viela tapusi Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, izstrādāts teju 20 gadus.

Forumā izskanēja arī jautājums: kas tad patiesībā ir izcilība zinātnē. Viena no versijām: par izcilību liecina tas, cik bieži pētnieka zinātniskos rakstus citē kolēģi citviet pasaulē. Latvijas zinātnieki kopumā citējamības ziņā pasaulē ir 41. vietā – aiz Indonēzijas un pirms Čīles. Igaunija ir 16. vietā.