Raimonds Bergmanis: Jādomā par mūsu karavīru motivāciju 3
Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, būtu jādiskutē, kā turpmāk iesaistīt cilvēkus Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) un motivēt dienošos turpināt dienestu, vakar viesnīcā “Albert Hotel” sarīkotajā Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādei veltītajā diskusijā “Kāda būs Latvijas armija?”, norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Bergmanis atzina, ka iespējamais cilvēku trūkums profesionālās armijas rindās nākotnē viņu dara bažīgu, tādēļ ļoti svarīgu lomu spēlē Jaunsardzes instruktori, kas spēj savus audzēkņus ieinteresēt un aizraut. “Varbūt vērts diskutēt, kā motivēt cilvēkus?” sprieda ministrs, atgādinot par ASV pastāvošo plašo atlaižu un privilēģiju sistēmu armijniekiem. Viņš neslēpa, ka armijai grūti konkurēt ar “nemilitāro piedāvājumu”, bet “man šķiet, uz NBS cilvēks nenāk dēļ atalgojuma”.
Pasākums bija pulcinājis plašu prominentu runātāju un klausītāju loku – Aizsardzības ministrijas un NBS vadību, tajā skaitā NBS komandieri Raimondu Graubi, atvaļinātos ģenerāļus, politologus, Saeimas deputātus. Pēdējiem tika dota iespēja atbilstoši savai kompetencei arī izteikties. Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”) atzīmēja, ka 2009. gada finanšu konsolidācijas process, lai arī bijis vajadzīgs, tomēr daudzos sagrāvis ticību valstij. Daudzi profesionāļi bijuši spiesti armiju pamest. Balodis atgādināja, ka 1939./1940. gadā Latvijas armija gribējusi pretoties, taču civilā vara to nepieļāva, kamdēļ būtu jādomā, kā neatkārtot situāciju, kad atbildīgā brīdī vara nespēj adekvāti rīkoties: “Mums jādomā par to, lai mūsu bruņotajiem spēkiem civilā vara ārkārtas situācijās netraucētu rīkoties. Jo atbildes reakcijai jābūt momentānai: ir apdraudējums – seko atbilde.” Baloža mājieni par prezidenta pilnvaru stiprināšanu gan auditorijas atsaucību neguva. Partiju pārstāvji parādīja pārsteidzošu vienotību aizsardzības prioritāšu izvērtējumā. Tāpat tika visumā pieņemta tēze, ka obligāto karadienestu atjaunot nav lietderīgi, jo vajadzīgi “gudri karavīri”, kas spēj apkalpot tehniku, ne tikai tādi, kas gatavi “iet mežā”. Ainars Latkovskis (“Vienotība”), būdams obligātā karadienesta pretinieks, pauda: “Spēja pieņemt autonomus lēmumus prasa izglītotus cilvēkus. Vai kaujas spēju nodrošināšanu mums dos gadu obligāto militāro karadienestu izgājuši jaunieši? Nē!” Atvaļinātais ģenerālis Kārlis Krēsliņš (NA), uzsverot ka nav iesaukuma pretinieks, tomēr aizrādīja, ka tas ir lietderīgs, tikai ja valstij ir pietiekami daudz resursu un naudas. Tāpat ministrs Bergmanis atgādināja, ka “prioritāra ir spēju kvalitāte, nevis spēku apjoms”.
Jāatzīmē, ka “Saskaņas” atsūtītā Zenta Tretjaka manāmi nebija kompetenta runāt par armijas lietām, savukārt Latvijas Reģionu apvienības Mārtiņa Bondara teatrālā uzstāšanās maniere, varētu teikt “šovs”, kas varbūt iederas TV vai Saeimā, bija pilnīgi nepiemēroti tādam pasākumam – Bondars skaļi pauda sašutumu, kādēļ ministra Raimonda Bergmaņa priekšā uz galda noliktās plāksnītēs rakstīta tikai partija, ko viņš pārstāv, nevis amats, un izmantoja iespēju, lai pārmestu pozīcijas partijām “politisko greizsirdību” pret opozīciju. Bergmanis uz to reaģēja, aizrādot: “Nav svarīgi, kas rakstīts zem “Raimonds Bergmanis”, svarīgi, ko mēs izdarīsim.”
Šī bija pēdējā diskusija ciklā, kas sākās pagājušā gada decembra vidū un ko rīkoja Latvijas Ārpolitikas institūts un Aizsardzības ministrija (AM) nolūkā noskaidrot sabiedrības viedokli, kam jaunajā Aizsardzības koncepcijā vajadzētu pievērst uzmanību. Iepriekšējo koncepciju Saeima apstiprināja pirms diviem gadiem, bet dokumenta saturs jāatjauno ik pēc četriem. Dokumenta projektu apspriež valdība un pēc tam apstiprina Saeima. Paredzēts, ka jaunā Valsts aizsardzības koncepcija tiks izstrādāta līdz nākamā gada rudenim.
