Ekonomika
Bizness

Jāglābj tirgus, ne jātērē miljoni 16


Projektā paredzēts iekštelpās izveidot gājēju tiltus, eskalatorus, restorānu un kultūras pasākumu norises vietas.
Projektā paredzēts iekštelpās izveidot gājēju tiltus, eskalatorus, restorānu un kultūras pasākumu norises vietas.
AS “Rīgas centrāltirgus” vizualizācija

Šobrīd Rīgas domes rokās ir līgums par Āgens­kalna tirgus apsaimniekošanu. To lauzt, ļaujot apsaimniekošanu uz 30 gadiem uzņemties citiem, vai tomēr ļaut AS “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) īstenot vērienīgo 12 miljonu vērto glābšanas projektu? “Vēlamies būt labi tirgus saimnieki,” uzsver RCT, kuri diemžēl to saka tikai tagad, kad sliktā stāvokļa dēļ tirgus jau ir aizklapēts ciet.

 

Pārliecināti par savu ideju

Pirmdien RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai prezentēja projektu, kāds varētu izskatīties Āgenskalna tirgus pēc tā rekonstrukcijas. Pirmajā posmā ietilptu autostāvvietas izbūve, aiz kuras būtu atklātā āra tirdzniecība. Saskaņā ar projektu atjaunotu galveno tirgus ēku un iekštelpās izveidotu gājēju tiltus, eskalatorus, restorānu un kultūras pasākumu norises vietas. Tirgus atjaunošanas projekta otrajā kārtā bija paredzēta jaunas ēkas izbūve, kas mīlīgi nodēvēta par “gaileni”. Sēnes izskata ēkā norisinātos kultūras pasākumi. Ja deputāti vēlētos, RCT būtu gatavi īstenot arī trešo projekta posmu, kurā ietilptu biroju un dzīvokļu izbūve. Pirmā un otrā kārta katra izmaksātu 4,5 miljonus eiro. Kopā projekts varētu izmaksāt nepilnus 12 miljonus. Šādas naudas RCT nav, tādēļ būtu nepieciešams ieķīlāt pašu Āgenskalna tirgu un daļu Centrāltirgus.

“Komitejas lēmumu pilnībā respektējam, tomēr vēlos uzsvērt, ka nomas līguma laušanas jautājumu vēl vērtēs Rīgas dome. Mums ir skaidra vīzija par Āgens­kalna tirgus nākotni, un esam pārliecināti, ka naudas jautājums arī tiktu veiksmīgi sakārtots,” stāsta RCT mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksandrs Šuņins. RCT plinti krūmos vēl nemet: “Varam to dēvēt par cerību vai par pašpārliecinātību. Šobrīd gaidām Rīgas domes lēmumu,” viņš piebilst.

 

“Maxima” vai “Rimi” nebūs

Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāvji norāda, ka nav prāta darbs ieķīlāt pašvaldības kapitālsabiedrību. Tas esot pārlieku riskanti. Tikai pēc Rīgas domes lēmuma tikšot lauzts līgums ar RCT un saskaņā ar lēmuma projektu izsludināta jauna nomas tiesību izsole uz 30 gadiem. “Izvērtējot RCT valdes priekšsēdētāja Arta Druvinieka vīziju par ēkas rekonstrukcijas projektu, vislielākās bažas radīja finansējuma jautājums. Nepārliecināja vēlme vērsties pie komersantiem, lūdzot kredītu. Tāpat plāns ieķīlāt nekustamos īpašumus,” stāsta Rīgas domes Īpašumu departamenta komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte. Uz jautājumu, vai netiek plānots tirgus ēkā ielaist lielveikalus, piemēram, “Maxima” vai “Rimi”, B. Gailīte atbild ar kategorisku nē. “Nolikumā tiks iekļauts nosacījums, ka ir jāsaglabā tirgus funkcija un vēsturiskā ēka. Vienas tirdzniecības vietas platība nedrīkstēs pārsniegt 100 kvadrātmetrus, tādā veidā nodrošinot, ka tirgū neienāks lielās lielveikalu ķēdes.” Datums, kad tirgus varētu atsākt reālo darbību, skaidrs vēl nav. “Tas varētu būt ne agrāk kā pēc diviem trim gadiem,” spriež pašvaldības pārstāve.

 

Prot saimniekot citādi

Labās prakses piemēru Latvijā, kā tirgu padarīt ne tikai par vienkāršu pirkšanas un pārdošanas centru, bet par kultūras sastāvdaļu, praktizē brāļi Mārtiņš un Kārlis Dambergi. Pateicoties viņiem, Kalnciema kvartāls ir iedzīvināts un septiņpadsmit gadu laikā ļoti attīstījies. Visu gadu sestdienās šeit darbojas tirgus, arī šogad vasarā tiks rīkoti koncerti un kino vakari. Tā ir iecienīta kultūras vieta ne tikai rīdziniekiem, bet arī citu pilsētu iedzīvotājiem un tūristiem no ārzemēm.

Ar savu skatījumu par Āgenskalna un Vidzemes tirgū notiekošo dalījās viens no īpašniekiem Kārlis Dambergs: “Tas, ka Āgenskalna un Vidzemes tirgi patiešām ir nolaisti, ir fakts. Kādēļ tā ir noticis? Tādēļ, ka visu šo gadu laikā pieļauta tirgus uzturēšana bez ieguldījumiem. Esam izstrādājuši savu vīziju, kā būtu jāattīsta Vidzemes tirgus. To pārspriedām arī ar Rīgas domes pārstāvjiem. Runājot par Āgens­kalna tirgu, šobrīd sekojam līdzi notikumu attīstībai. Īpašumu departaments ir rīkojies, tagad jāgaida domes lēmums.”

Ar savu darbību Kalnciema kvartāls vēlas rādīt piemēru publiskai un privātai partnerībai Rīgas pilsētā. “Domes rokās ir tas, kādus apsaimniekotājus viņi vēlas redzēt gan vienā, gan otrā tirgū. Mēs tiešām priecātos par veiksmīgu ilgtermiņa sadarbības piedāvājumu ar izdevīgiem noteikumiem. Tādiem, kuri būtu savstarpēji izdevīgi, apvienojot gan intelektuālo, gan biznesa daļu. Iespējams, ka Āgens­kalna gadījumā tas arī varētu notikt,” stāsta Kalnciema kvartāla kultūras programmas vadītāja Una Meiberga.

Vai Kalnciema kvartāla iedzīvinātāji būtu gatavi iet un saimniekot Āgenskalnā? “Ja runājam par rekonstrukciju, šobrīd priekšplānā jāvirza vecās, oriģinālās ēkas saglabāšana. Tas ir jādara nekavējoties. Atbildot uz jūsu jautājumu, jāteic, ka mēs neesam iepazinušies ar nosacījumiem. Kad tie būs pieejami, sadarbību noteikti apsvērsim, jo mums ir vērā ņemama pieredze daudzu gadu garumā,” rezumē K. Dambergs.

LA.lv