Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. aprīlis, 2014
Drukāt

Jāgodina, bet vai ar īpašām pensijām? (3)

Foto - Rudīte BērziņaFoto - Rudīte Bērziņa

Mūsu ilggadējiem lasītājiem vaicāju, vai atbalstāt 1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības ierosinājumu par speciālo pensiju piešķiršanu barikāžu aizstāvjiem.

Mārtiņš Mālnieks Pūrē: “Tas būtu tikai apsveicami, jo barikāžu dalībnieki ir pelnījuši šo pagodinājumu – speciālu pensiju par to nesavtību un risku, ko katrs no mums parādīja 1991. gada janvāra dienās. Mēs to darījām kopējas lietas labā, ar domu, lai vismaz mūsu bērni dzīvotu normālā, brīvā un demokrātiskā valstī. Ar katru gadu barikāžu dalībnieku skaits sarūk, tāpēc mudinu ar speciālo pensiju nekavēties.”

Kornēlija Brūniņa Mežārē: “Barikāžu aizstāvjiem būtu jāpasaka paldies, bet vai tieši ar šādām īpašām pensijām? Zinām, kāda situācija jau gadiem ilgi ir ar valsts budžetu. Vai būs tādi finanšu līdzekļi, lai izmaksātu šīs lielās summas – vairāk nekā 900 eiro? Tādas pensijas būtu netaisnas pret tiem cilvēkiem, kuri nostrādājuši 40 un vairāk gadu, pensijas ir ļoti mazas, lai gan smagi strādājuši lauku brigādēs, fermās. Varbūt piešķirt tiesības, tāpat kā represētajiem, doties pensijā piecus gadus pirms oficiālā pensijas vecuma, kas tagad tiek palielināts līdz 65 gadiem?”

Kazimirs Kalniņš Rēzeknes novadā: “Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem izskan doma par barikāžu dalībnieku pensijas palielināšanu trīskāršā minimālās algas apmērā. Ļoti laba ideja! Bet kurš saskaitīs, cik cilvēku bijis uz barikādēm? Radio Marina Kosteņecka atgādina, ka tādas pensijas piešķiršana tikai sašķelšot tautu. Jo arī tā vecmāmuļa, kas gatavoja ceļasomu mazdēlam uz Rīgu, pārdzīvoja, uztraucās par visiem, arī netieši piedalījusies barikādēs. Jā, tā arī bija! Uz barikādēm bija visa godīgā latviešu tauta.”

Kārlis Vitenbergs Rīgā: “Lauku pašvaldībās tā nebūs problēma, tur par katru ātri vien noskaidrotu patieso informāciju. Visur darbojās Tautas frontes pašvaldību deputāti, kas stājās barikāžu aizstāvju rindās pašorganizējoties. Nekādu pavēļu, sarakstu nebija, barikāžu koordinatori darbojās objektos uz vietām. Barikāžu medaļu saņēmuši ne tuvu visi. Ja dalīs pensijas, kā to izdarīt, lai neviens netiktu aizvainots un aizmirsts?”

Ilmārs Knaģis, politiski represētais, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni: “Esmu sargājis barikādes. Man ir arī Barikāžu nozīme. Ja būs tik lielas pensijas, mēs, represētie, paliekam ēnā. Ja tagad skaitīs, kurš bija uz barikādēm, kurš ne, sāksies tiesu lietas, plēšanās naudas dēļ. Pie barikāžu dalībniekiem centīsies pielīmēties daudzi, kas pat tuvumā tām nav bijuši. Tā pēc kaujas vienmēr notiek. Nepatīkami.”

Rasma Sakne Dundagas novadā: “Es gan barikāžu dalībnieku rīcībā nesaskatu nekādus īpašus nopelnus, lai tā dēļ tiktu maksātas ap 900 eiro lielas pensijas! Ne mazāk savas valsts labā paveikusi vecākā paaudze, tie, kas pensijā devās līdz 1996. gadam un saņem ļoti niecīgas summas. 1991. gada janvārī biju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma direktore, gatavojām ēdienu, sviestmaizes barikāžu dalībniekiem, vedām uz Rīgu. Aizvedām arī lauku virtuvi, kur mūsu pavāres vārīja zupu un tēju, gatavoja sviestmaizes vairumā. Šaubos, vai viņas iekļautas jelkādā sarakstā.”

Fakti


1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrība ierosina barikāžu dalībniekiem piešķirt speciālu pensiju trīs minimālo mēnešalgu apmērā;

amats pensijas piešķiršanai būtu valsts izsniegtā barikāžu dalībnieka apliecība, kā arī tiesas spriedums;

kopumā varētu būt līdz 70 tūkstošiem barikāžu dalībnieku;

bet daudzi saraksti tika iznīcināti puča laikā 1991. gada augustā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Biju gan sava uzņēmuma tautas frontes vadītājs, gan stāvēju uz barikādēm, bet Dievs man samaksāja piešķirot tautai brīvību un neatkarību. Vai kāds man nepaskaidrotu par cik lielākas pensijas saņēma tie kas ar savu dzīvību riskēja nodibinot savu valsti. Man nevajaga šo murgaino 900 latu pensiju. Tad jau tādi Brigmaņi, Bērziņi un citi nomenklatūras darboņi arī teiks ka stāvēja uz barikādēm, kā krievi, tikai kurā pusē?

  2. Uzskatu, ka šis ierosinājums ir taisnīgs. Es un daudzi mani paziņas braucām uz barikādēm, apzinoties, ka mājās pie savējiem varam arī neatbraukt… Mēs tobrīd nedomājām ne par pensijām, ne algām, mēs domājām par Savu un Mūsu Latviju. Tādēļ tagad pensija būtu tikai paldies par toreizējo nesavtību un uzupurēšanos, jo šie cilvēki pēc barikādēm daudzi arī zemessardzē iestājās un arī tikai ar vienu domu – aizstāvēt savu Valsti.
    Kas attiecas uz represētajiem. Piedodiet, bet nevajag visur stumties pa priekšu ar šo titulu. Zinu cilvēkus, kuri komunistiskās idejas labā samina citus, bet tagad saņem represētā pensiju, jo, izrādās, piedzimuši Sibīrijā un kādu divu gadu vecumā atgriezušies Latvijā. Kur te loģika?

  3. Biju uz barikaadeem.nav man noziimiites.es un citi,kas nav to iipasho sarakstaa ir savaadaaki ?

Draugiem Facebook Twitter Google+