Jāgodina, bet vai ar īpašām pensijām? 3
Mūsu ilggadējiem lasītājiem vaicāju, vai atbalstāt 1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības ierosinājumu par speciālo pensiju piešķiršanu barikāžu aizstāvjiem.
Mārtiņš Mālnieks Pūrē: “Tas būtu tikai apsveicami, jo barikāžu dalībnieki ir pelnījuši šo pagodinājumu – speciālu pensiju par to nesavtību un risku, ko katrs no mums parādīja 1991. gada janvāra dienās. Mēs to darījām kopējas lietas labā, ar domu, lai vismaz mūsu bērni dzīvotu normālā, brīvā un demokrātiskā valstī. Ar katru gadu barikāžu dalībnieku skaits sarūk, tāpēc mudinu ar speciālo pensiju nekavēties.”
Kornēlija Brūniņa Mežārē: “Barikāžu aizstāvjiem būtu jāpasaka paldies, bet vai tieši ar šādām īpašām pensijām? Zinām, kāda situācija jau gadiem ilgi ir ar valsts budžetu. Vai būs tādi finanšu līdzekļi, lai izmaksātu šīs lielās summas – vairāk nekā 900 eiro? Tādas pensijas būtu netaisnas pret tiem cilvēkiem, kuri nostrādājuši 40 un vairāk gadu, pensijas ir ļoti mazas, lai gan smagi strādājuši lauku brigādēs, fermās. Varbūt piešķirt tiesības, tāpat kā represētajiem, doties pensijā piecus gadus pirms oficiālā pensijas vecuma, kas tagad tiek palielināts līdz 65 gadiem?”
Kazimirs Kalniņš Rēzeknes novadā: “Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem izskan doma par barikāžu dalībnieku pensijas palielināšanu trīskāršā minimālās algas apmērā. Ļoti laba ideja! Bet kurš saskaitīs, cik cilvēku bijis uz barikādēm? Radio Marina Kosteņecka atgādina, ka tādas pensijas piešķiršana tikai sašķelšot tautu. Jo arī tā vecmāmuļa, kas gatavoja ceļasomu mazdēlam uz Rīgu, pārdzīvoja, uztraucās par visiem, arī netieši piedalījusies barikādēs. Jā, tā arī bija! Uz barikādēm bija visa godīgā latviešu tauta.”
Kārlis Vitenbergs Rīgā: “Lauku pašvaldībās tā nebūs problēma, tur par katru ātri vien noskaidrotu patieso informāciju. Visur darbojās Tautas frontes pašvaldību deputāti, kas stājās barikāžu aizstāvju rindās pašorganizējoties. Nekādu pavēļu, sarakstu nebija, barikāžu koordinatori darbojās objektos uz vietām. Barikāžu medaļu saņēmuši ne tuvu visi. Ja dalīs pensijas, kā to izdarīt, lai neviens netiktu aizvainots un aizmirsts?”
Ilmārs Knaģis, politiski represētais, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni: “Esmu sargājis barikādes. Man ir arī Barikāžu nozīme. Ja būs tik lielas pensijas, mēs, represētie, paliekam ēnā. Ja tagad skaitīs, kurš bija uz barikādēm, kurš ne, sāksies tiesu lietas, plēšanās naudas dēļ. Pie barikāžu dalībniekiem centīsies pielīmēties daudzi, kas pat tuvumā tām nav bijuši. Tā pēc kaujas vienmēr notiek. Nepatīkami.”
Rasma Sakne Dundagas novadā: “Es gan barikāžu dalībnieku rīcībā nesaskatu nekādus īpašus nopelnus, lai tā dēļ tiktu maksātas ap 900 eiro lielas pensijas! Ne mazāk savas valsts labā paveikusi vecākā paaudze, tie, kas pensijā devās līdz 1996. gadam un saņem ļoti niecīgas summas. 1991. gada janvārī biju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma direktore, gatavojām ēdienu, sviestmaizes barikāžu dalībniekiem, vedām uz Rīgu. Aizvedām arī lauku virtuvi, kur mūsu pavāres vārīja zupu un tēju, gatavoja sviestmaizes vairumā. Šaubos, vai viņas iekļautas jelkādā sarakstā.”
Fakti
1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrība ierosina barikāžu dalībniekiem piešķirt speciālu pensiju trīs minimālo mēnešalgu apmērā;
amats pensijas piešķiršanai būtu valsts izsniegtā barikāžu dalībnieka apliecība, kā arī tiesas spriedums;
kopumā varētu būt līdz 70 tūkstošiem barikāžu dalībnieku;
bet daudzi saraksti tika iznīcināti puča laikā 1991. gada augustā.
