Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. janvāris, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Prezidents apņēmies meklēt talantus (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Ko nelabu varēja manīt ap Ziemassvētkiem, piedošanas un iecietības laikā pret līdzcilvēkiem. Vēlētājiem nebija ne sīkākās daļiņas līdzjūtības tipa jūtu, un visi kā viens aizbultēja sirds durvis tuvākā mīlestībai pret politiskajiem laikabiedriem. Valdības lēmumu gala lietotāji deva kā ar pavārnīcu pa pieri 100 ķeizariņiem, ar sevišķu rūpību izvēloties nesaudzīgākos epitetus, līdz kamēr ievērojamā morālā autoritāte Māra Zālīte summēja izteikumus, iztikdama bez dzejiskas daiļrunas un skaidri sadodot žagarus – politiskā elite ir galīgi izkurtējusi! Taču tie nebija ar akmeņiem pret Saeimu draudīgi belzējieni. Drīzāk skumjas nopūtas par vilšanos varas cilvēkos, kam nekavējoties vajadzīgi ārsta pakalpojumi, par sagrautām cerībām uz jele kādu izveseļošanos. Ko pēla tukšā dūšā, nenoslēdza Vecgada vakarā, kraujot māgā rasolu un pamazām nokļūstot pusšķībā mikiņā. Pie klātiem galdiem eksplozīvu sašutumu par valdības bezspēcību un ignoranci veikt kaut nelielu revīziju attieksmē pret pienākumiem vadīt valsti uzšāva gaisā spožāk par Jaungada salūtu.

Piecas minūtes pirms divpadsmitiem sašļukušo valsti mēģināja uzmundrināt Valsts prezidents un premjerministre, vēršoties pie sirsnīgiem Latgales cilvēkiem, neatlaidīgiem kurzemniekiem, strādīgiem zemgaliešiem, iedvesmas pilniem vidzemniekiem un rosīgiem rīdziniekiem. Dažiem pie ekrāna atlikušajiem teiktais ausīs izskanēja kā oratorijai līdzīga uzruna, cits saprata uzsaucam “papriekšu jāierauj” tostu, vēl kādam šķita, ka dzirdējis nolasītu ko himnisku mirušai jūrascūciņai par godu. Kas nudien bija neparasti, ka Raimonds Vējonis runā lietoja piemīlīgo personifikāciju “tautieši”, nebīdamies, ka kādam tas džinkstēs politnekorekti, salīdzinot ar citu troņu oratoru globāli apzīmēto Latvijas tautu, Latvijas ļaudis.

Amatpersonu komplimentārisms ne pārāk mazināja sabiedrībā uzvandīto atriebīgo noskaņojumu pret tautas draugiem, labdariem. Ej zini, vai 2015. gadā vienkāršie cilvēki aizkaitinājušies par “labdaru” sev piešķirto darba samaksas kāpumu vai uzvilkušies asi kā bārdasnaži par vēlētājiem doto solījumu izpildes lēnumu. Varbūt tauta dusmojas un ecējas, ka neveicas norīkot jaunu valdību ar strauju, enerģisku līderi.

Būtu kā būdams, nolasāma prasība uzurdīt purvaini, atvērt logu, ielaist svaigu gaisu novadējušās dvingas vietā. “Tautieši”, kam nav sklerozīte, atceras, ko gadiem sastrādājusi katra no politiskajām leģendām, diez ko viņiem neuzticas. Līdz ar to svarīga būs izvēle – kurš nomainīs amatā Laimdotu! Iznākumam vajag vest uz 2016. gadā prognozējamu stabilitāti un pilsonisko mieru. Tāpēc – meklējam, meklējam talantus! Itin kā prezidents apņēmies meklēt, kā kādreiz Zatlers uz pili izsauca trīs slaikus vīrus. Varbūt tiešām der tādi, kas sevi pierādījuši nevis komjaunatnes un partijas mērogā, bet izcilības tautsaimniekošanā. Kas uzteicami vadījuši zemnieksētas lielkapitālista līmenī, bijuši ar panākumiem pie stūres valsts uzņēmumiem. Prezidenta apvārsnis ir plašs. Pāri Latvijas ziliem siliem, pāri devīgiem Tērvetes kviešu laukiem. Pienācis periods, ko sauc – karūsu dīķī jāielaiž līdaka. Par karūsām, pašreizējiem politiķīšiem runājot – vēl jau ir mēraukla, vai un kā viņus atcerēsies vēsture.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Lemberga, ne manējais prezidents.

  2. Valsts vadītājam – premjeram jābūt TAUTSAIMNIEKAM, nevis politiķim.

  3. Kāds murgs jau pašā gada sākumā ,kas sekos turpmāk?

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+