Mobilā versija
Brīdinājums 0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
13. decembris, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Jāierauj un jāķeras pie komunikācijas (6)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Pēc Austrijas valsts prezidenta vēlēšanām daži pat visnotaļ respektabli plašsaziņas līdzekļi arvien apgalvoja, ka Aleksandrs van der Bellens ir Eiropas Savienībā pirmais “zaļais” valsts galva. Tiesa, vairums pareizi norādīja – pirmais bija 2015. gadā Latvijas Saeimas ievēlētais Raimonds Vējonis. Tas toreiz pat piesaistīja ārvalstu mediju uzmanību. Taču diezgan ātri no preses slejām pazuda, jo Rīgas pils, liekas, neveltīja pārliekas pūles tam, lai interese par šo savā ziņā zīmīgo un vēsturisko faktu tiktu uzturēta. Žēl – minētais notikums būtu varējis kalpot par ekoloģijai draudzīgās Latvijas vizītkarti. Mūsdienīgas valsts tēla veidošanā itin noderīgu.

Laiks pagāja, un šodien Rietumos tikai ļoti retais zina pateikt, kas ir Latvijas prezidents. Jeb augstākā amatpersona, kurai Satversme tomēr uzliek pienākumu pārstāvēt valsti ārpolitiski. Mūsu premjera vārds arī pārāk nefigurē Eiropas publiskajā telpā, un, ja parādās, daudzi varbūt lāgā netver, ka Kučinskis nav Kačiņskis. Lai gan Baltijas valstis un tai skaitā Latvija tiek piesauktas biežāk nekā jebkad agrāk, tas pārsvarā notiek, pateicoties Putina – nevis Vējoņa vai Kučinska – iemiesotajai ārpolitikai. Un Kremļa izvērstajam hibrīdkaram. Bet arī šajā sakarā Baltijai pievērstos skatienus var un vajag izmantot, lai agresivitātei liktu pretī pozitīvus vēstījumus.

Mūsu galvenie pretargumenti slēpjas aktīvā politikā. Pagaidām tiešā nozīmē slēpjas, jo redzamu izpausmju nav daudz. Tas pats attiecas uz iespēju izmantošanu starpval­stu un Eiropā praktizētajos starppartiju kontaktos.

Latvijas varas koalīcijas ietvaros ārlietas ir atšķūrētas “Vienotībai”, bet vadošā ZZS nav pievienojusies Eiropas Tautas partijai, kur varētu padiskutēt, piemēram, ar Francijas republikāņiem vai Vācijas kristīgajiem demokrātiem. Latvijas augstākās amatpersonas izceļas ar ārpolitisku pieticību, savukārt jau tā šaurais eirodeputātu loks ietver personas, kas balso pret valsts drošībai nozīmīgām rezolūcijām. Kā gadījumā ar Eiropas Parlamenta nesen pieņemto par pretdarbību naidīgai propagandai un dezinformācijas izplatīšanai. Latvijā šis dokuments guva ievērību pārsvarā tāpēc, ka pret to nobalsoja ZZS pārstāvošā eirodeputāte Grigule, ko partija iztēloja kā pārsteigumu. Patiesībā viņas nostāja bija pilnīgi atbilstoša iepriekš sludinātajiem uzskatiem. (Turklāt ZZS jau agrāk nācies skaidroties par valstisko pamatprincipu stipri savdabīgām interpretācijām no partijā ietekmīgu cilvēku puses.) Teju simboliski – krietna daļa no EP rezolūcijas ir veltīta stratēģiskajai komunikācijai. Respektīvi, tēmai, kas saskaņā ar paša premjera Kučinska sacīto atspoguļota gan viņa valdības deklarācijā, gan Valsts aizsardzības koncepcijā.

Stratēģiskās komunikācijas jautājumu iztirzāšana kļuvusi par sava veida modi. Nenoliedzami – tā ir arī nepieciešamība, taču uz vispārējā “stratēģiskā” fona nereti tiek izniekotas vai palaistas garām labas izdevības gluži parastai “komunikācijai” ar Eiropas politiķiem un, kas vēl svarīgāk, pilsoņiem. Ko diez vai tagad drīkstam atļauties, jo Latvijai ir ko teikt. Bet neviens cits mūsu un pirmām kārtām politisko vadītāju vietā to nedarīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Savlaicīgi neapkarotie čekisti kļūst arvien drošāki un pamanāmāki,bet prezidents tos uz tepiķa neizsauc,jo īsti nezin ,kā ar viņiem aoieties.Tas var traucēt valsts labam tēlam un mulsināt mūsu tuvākās sabiedrotās valstis,kas savu viedokli ārpolitikā pauž droši un nepārprotami.

  2. Pie varas vairāk “bijušos” “komunistus”(lasi: boļševikus-lumpenus) !!!

    • Vējonis jau nav nekāds “bijušais”. Tā jau ir jaunā paaudze. Tā kā nevajag pārāk ar tiem bijušiem aizrauties. Tie arī bijuši atšķirīgi.

  3. Par lielu pārsteigumu uzzināju ka BBC uzskata Baltijas reģionu par krievvalodīgu un veltīs tam jaunu raidījumu ciklu.BBC arī iepriekš,liekas,latviešu valodu ignorēja.Diezgan dīvaina attieksme no sabiedrotājiem,kuri sola pasargāt no austrumu lāča.Zūd ticamības moments!

    • Kāds tur brīnums? BBC taču barojās no Pu rokas. Atcerēsimies, ka toreiz “sabiedrotie” Kūrelim, cīņai pret psrs okupāciju, arī ieročus nav devuši.

  4. Tā nojūtu, ka ZZS, apzināti un ļoti profesionāli, dara visu, lai tādas “komunikācijas” nenotiktos. Darās viss, lai tās ar katru gadu mazinātos un ir pamats domāt, ka jāsāk domāt par valsts drošību un sagrābtu varu. Jā tādi kā Grigule, Mamikins, Ždanoka ilgstoši un nesodīti var translēt ES mūsu vārdā Krievijas politiku, tad tā jau ir atbilde uz to, kāpēc pie mums ir stagnācija.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+