Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. oktobris, 2014
Drukāt

Jāizdzīvo, jo varbūt kādam būsi vajadzīgs. Saruna ar režisoru Pēteri Krilovu (16)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Turpinām pagājušajā numurā iesākto sarunu ar teātra un kino režisoru, profesoru, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektoru PĒTERI KRILOVU par dzīvi, Latviju un atbildību.

Es uzaugu mājā, kur nemitīgi tika runāts par Sibīriju – ko tur ēduši, kur gulējuši, kā slimojuši, kā pārcēlušies no vienas vietas uz citu. Mūsu māja vienmēr bija pilna ar sibīriešiem, mūždien kādi pieci seši gulēja uz grīdas. Varbūt tāpēc man bija sajūta, ka esmu vecāks par saviem gadiem, ka atceros to laiku. Varbūt no tā arī interese par vēsturi.

Kinematogrāfijas institūtā bija šāds gadījums. Mums bija internacionāls kurss, galvenokārt trešās pasaules cilvēki – kāds arābs, mongolis, brazīlietis un kas tur vēl, arī no PSRS īsti krievi bija tikai kādi divi, pārējie no republikām. Un tad nomira viens mūsu kursabiedrs. Sanācām kopā, iedzērām, sākām tā vaļsirdīgāk runāt. Pēkšņi dzirdu – viens, otrs, trešais stāsta, ka izsaukti uz specdaļu un tur teikts, ka vajagot “stučīt”. Un man pēkšņi tāds dīvains jautājums: kāpēc mani nesauc?

Foto – Anda Krauze un no privātā arhīva

Citā reizē bija kaut kāda “razbiralovka”, mūsu kursadarbi esot ideoloģiski aplami, Igoru Talankinu, kursa vadītāju, par to atlaidīšot. To visu stāsta Emma Kirilovna, viņa asistente, tā uzbrūkoši stāsta. Un te es kaut ko ironisku iespraužu un iesmejos. Viņa paskatās uz mani un pēkšņi izšauj: jūs vispār varētu paklusēt, mēs zinām, ko jūs par mums domājat!

Tajā brīdī es vēl neaptvēru, ko tas nozīmē. Tikai vēlāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Izlasot komentārus par interviju ,rodas pārdomas .Kas gan notiks ,kad čekas maisi tiks atvērti ?Vai latviešu psihe šobrīd ir piemērota ?Vai latvietis latvieti neapēdīs ar visiem kauliņiem ?Vai tas būs labākais kumos arī mūsu ”maigiem draugiem ”,redz kādi viņi bijuši un ir ?

  2. Amerikāņu plāni (DropShot u.c.) sen kā nodoti atklātībai. Atliek vien pajautāta “māmiņai Google”, lai P.Krilova filmas vēsturisko kontekstu labāk saprastu:
    U.S. War Plans Would Kill an Estimated 108 Million Soviets, 104 Million Chinese, and 2.6 Million Poles: More Evidence on SIOP-62 and the Origins of Overkill. by William Burr
    A recently declassified Joint Chiefs of Staff report on “Berlin Contingency Planning,”

  3. Bijušajiem padomju propagandistiem gan fantāzija darbojas. Kas tad tev pačukstēja par tām atombumbām Latvijai, kāds sadzēries 1. sekretārs vai arī pats nosapņoji pēc kārtīga plosta? Redz, cik augstu kotējās mūsu zemīte, ja pat ASV speciāli gatavoja atomuzbrukumu Latvijai. Jā, kārtējo reizi pārliecinos, ka lieli meli ir labi meli! Starp citu, ja tā turpināsi, tad drīzi pārspēsi pašu Putinu?

  4. Alla Borisova> – Pilnīgi skaidrs nebija, taču plāni 3.Pasaules kara gadījumam bija sagatavoti – tāpat kā pāris atombumbu arī mazajai Latvijai. Paldies dievam un ķīniešiem, ar kuru tiešu līdzdalību izdevās apdzēst degauklu Korejā – apturēt apvienoto Rietum-krātijas karaspēku. Uz spēles bija visa Rietumu pasaule, un kā jau katrā spēlē, arī šajā bija savi “karaļi”, savi “bandinieki”. Labi gan, ka visi “bandinieki” tai lielvalstu spēlē ne tika upurēti – spēja izaugt par spēcīgākām figūrām. Tāpēc droši jāgodina ne tikai Latvijas patriotus – SIS aģentus, bet arī Padomju Latvijas bagātāko kolchozu priekšsēdētājus – E.Kauliņš,P.Ļūļaku,E.Gredzenu u.c., kā arī kultūras darbiniekus – komunistus – Vācieti, Peteru, Ziedoni un daudzus tūkstošus, bez kuru pašaizliedzīgā darba Latvija būtu tikai “ģeogrāfiska vieta” (J.Jaunsudrabiņš).

  5. Uz mani lielu iespaidu atstāja dok. filma “Uz spēles Latvija”. Vistrakākais man likās kā gudrie un kulturālie briti visu laiku deva cerības, ka Latvija tiks atbrīvota, lai arī bija pilnīgi skaidrs, ka ne briti , ne amerikāņi pirkstu pie pirksta nepiesitīs, lai tā notiktu – un visu laiku tik sūtīja cilvēkus iekšā Latvijā. Labākajā gadījumā pa taisno uz Sibīriju. Bet varēja gadīties arī citādi, kā P. Krilova tēvam.

  6. Vai te var dabūt alu? Anšlavs Eglītis. Var izlasīt arī šo sacerējumu vai «Sarkanais zirnekļtīkls» (The Red Web), gan Toma Bovera (Tom Bower) grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Taču labāk papētīt P.Krilova CV, jo tas ļauj secināt to niecīgo čekas un cekas daļu, kas aizņēma vairuma radošo cilvēku dzīvi Padomju Latvijā. Vai tad kādi 5% ir vairāk kā 95%? Nevajag pārspīlēt, īpaši jau notiekošā War on Teror laikā, kad pat Kanādā drīzumā tiks pieņemti nemazāk stingrāki likumi par čekas un cekas laikos piedzīvotajiem.

  7. Pēter, palasi A.Pormala grāmatu “Pūķu laiks”. M. Vītoliņu čeka nenošāva, viņš nomira 1996. gadā Rīgā.
    Vispār jau tas padomju stāsts par angļu izlūkdienesta apčakarēšanu ir stipri pārspīlēts, jo tajā laikā Londonā pabija arī otrs čekas sūtītais partizānu nodevējs Klimkāns, kurš arī uzdevās par lielu partizānu atbalstītāju. Bet tāpat angļi viņu atmaskoja, piespieda atzīties un tad atsūtīja atpakaļ uz Latviju.

    • Pēterim nav jāpārlasa “Pūķu laiks”, lai zinātu, ka Vītoliņš nomira 1996. gadā. Pētera filmā ir 90. gados uzņemta epizode, kurā izmeklētāja Stabulniece nopratina Vītoliņu. Bet Vilim gan vajadzētu pārlasīt Pētera stāstījumu, lai saprastu, ka tie, ko čekisti nošāva, bija angļu aģenti, kas no Londonas atbrauca Vītoliņam līdzi.

  8. ” Ir sarauta mentālā saikne…..” Ar ko ta tagad līmēsiet, mākslinieku kungi? Ar CIS aģentiem, V.Arāja zoderkomandas lidotājiem, Volhovas purvu bridējiem un LCP memorandu sastādītājiem?
    Tukšs numurs, Krilov’ kung’ – vēsturisko patiesību jau apšmaukt neizdosies, lai cik te “sarkano teroru” negānītu, bet “balto” debesīs neceltu.

    • Cik gan slimam jābūt, ka vēl tagad runā kā septiņdesmito gadu politinformācijā!

      • “Kas man maksās, tam es līmē!” – arī pašreizējās sistēmas apstākļos aktuāla frāze no k/f “Pie bagātās kundzes” (A.Upītis,”Smaidošā lapa”). Atkal kā 1970-os politinformācijās par melnbalto vēsturi, tikai tagad labie ir “baltie”, bet sliktie – “sarkanie” ( a vietējie – pa vidu cenšas izdzīvot):
        “Pēc trīs gadu intensīva darba, 4. novembrī kinoteātrī Splendid Palace savu pirmizrādi piedzīvos režisora Normunda Puča radītais stāsts par nacionālo partizānu organizācijas darbību Latgalē un tās vadītāju katoļu priesteri Antonu Juhņeviču.”

  9. Tam kalpo. Kas tur jauns? Cik lielam mulkim jabut lai atteikties no naudas un citiem labumiem? Dzivot nabadziba? Vai tas to verts?

    • “Kinozinātniece Valentīna Freimane intervijās vienmēr uzsver, ka viņa nevienu dienu nav dzīvojusi Padomju Latvijā, jo nevis pret to cīnījusies, bet vienkārši – ignorējusi.” (Kurts Fridrihsons: Muļķība nebeigsies nākampiektdien. Diena.lv)
      ================================================================ Krilova u.c. mākslinieku kungi vēl ilgi varēs cīnīties, jo ignorēt jau valentīnu un pēteru paveikto tai Padomju Latvijā nekādi neizdodas – grozies kā gribi, bet tautas lielākā daļa joprojām turpina dziedāt pat LPSR neoficiālo himnu:”Cauri sirdīm mums / Lauztās priedes augs, / Jaunā gaitā mūs / Jauni rīti sauks.
      Tālāk mūžībā / Dziedot iesim mēs, / Mūžam gaismas pils / Kalnā gavilēs.”

      • Uzaugu tevis mīļotajā padomju Latvijā, dziedāju korī, bet par tādu LPSR neoficiālo himnu gan nebiju dzirdējis. Vai par lieliem meliem Antonijas iela maksā vairāk kā par maziem?

        • Visādi ir, visādi bija – kāds dziedāšanas skolotājs vairāk mācīja oficiālo himnu, kāds neoficiālo, kā Ķekavas vidusskolā 1970-o gadu beigās a.god. Arvīds Platpers. Pašlaik jau liberastu ideoloģijas izplatītāji “gudrie” spriedelē par Padomju Latvijas laikiem, jo savus melnos darbus cenšas dažādi maskēt:
          “Piemiņas plāksnes noņemšana no nama Antonijas ielā (Krievijas vēstniecības, bijušās Kultūras ministrijas ēkas) dzejniekam Leonam Paeglem, «normālam sava laika disidentam» (Knuts Skujenieks, sarunā) ir vēl viena liecība, ka notiek akcentu nobīdes par labu mankurtiskai sevis aizliegšanai un vēstures pazaudēšanai lielajā tirgū, kur labumu iegūšanai barterā tiek iemainīti arī kultūras izpaudumi.”
          Ar kaujas saucieniem pret sevi, Diena.lv

Draugiem Facebook Twitter Google+