Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Jāizglīto gan skolēni, gan skolotāji

Foto no Valsts izglītības attīstības aģentūras arhīvaFoto no Valsts izglītības attīstības aģentūras arhīva

Karjeras dienas Rēzeknē.

Fakti

Iegūt karjeras konsultanta kvalifikāciju un maģistra grādu var vairākās Latvijas augstskolās. Liepājas Universitātē var iegūt kvalifikāciju "Karjeras konsultants un sociālais pedagogs" vai "Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists".

Kvalifikāciju "Karjeras konsultants" var iegūt Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Rēzeknes Augstskolā un Daugavpils Universitātē. Taču ar šo kvalifikāciju var strādāt ne tikai skolā.

Līdz augustam Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vajadzētu izstrādāt karjeras izglītības saturu un tā īstenošanas plānu Latvijas skolās: gan vispārējās, gan profesionālajās.

Nākamajos gados plānots izstrādāt dažādus metodiskos materiālus, lai palīdzētu skolotājiem, kuri skolās nodrošina karjeras izglītību. Vismaz tā paredz nesen valdībā pieņemtais Izglītības attīstības pamatnostādņu īstenošanas plāns un arī IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule apliecina: karjeras izglītības attīstīšana ir tiešām svarīgs uzdevums. Tā palīdz skolēniem labāk izprast savas spējas, apjaust, kas ir darbs, kādi pienākumi un iespējas ir dažādu profesiju pārstāvjiem, kur var apgūt dažādus amatus un kāds ir darba tirgus pieprasījums. Valsts izglītības standarts paredz, ka viens no izglītības mērķiem ir sagatavot jaunieti atbildīgai profesijas izvēlei.

Tikai 81 skolā

Iecerēts, ka tuvākajos gados Latvijā būs viens pedagogs karjeras konsultants uz 2000 skolēniem (tas nozīmētu 100 pilnas slodzes pedagogu tikai vispārizglītojošās skolās), bet 2020. gadā – jau uz katriem 700 skolēniem būs pa vienam šādam pedagogam.

Tomēr pašlaik no valsts budžeta visā Latvijā tiek algoti tikai 90 pedagogi – karjeras izglītības konsultanti. Turklāt gandrīz neviens nav uz pilnu slodzi, jo uz šiem 90 pedagogiem 81 skolā sadalītas vien 25,6 pilnas pedagogu slodzes. Ir pedagogi, kuri karjeras konsultanta pienākumus pilda pat tikai uz 0,04 slodzēm. Tās ir vien dažas stundas mēnesī, un tas liek secināt, ka arī skolās, kurās ir šis konsultants, karjeras izglītība ne vienmēr ir pilnvērtīga. Dažās skolās nepilnu slodzi strādā divi vai pat trīs šādi pedagogi, kamēr lielākajā daļā skolu valsts apmaksātu konsultantu nav nemaz. Ir skolas, kuras iztiek ar pašvaldību algotu karjeras konsultantu, citas sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Tie skolēni, kuru skolās nav iespējas gūt karjeras konsultāciju, var arī atrast infografiku par profesijas izvēli Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājas lapā tīmeklī www.viaa.gov.lv. Tur var atrast arī testus sevis iepazīšanai nākamās karjeras kontekstā, kā arī saiti uz vietni www.profesijupasaule.lv, kurā var gūt informāciju par dažādām profesijām.

E. Papule stāsta, ka lielākajai daļai pedagogu karjeras konsultantu ir tiesības mācīt arī kādu citu mācību priekšmetu, tāpēc konsultēšana parasti ir papilddarbs vai blakusdarbs. Kaut E. Papule teic, ka viņiem nepieciešama atbilstoša izglītība, patiesībā tādu ieguvuši vien neliels skaits pedagogu un daļai pedagogu, kas šobrīd darbojas karjeras izglītībā, karjeras konsultanta kvalifikācijas nemaz nav. VIAA gan organizē skolotājiem dažādus seminārus par šo tēmu. Tos apmeklē arī skolotāji, kuri skolēnus par karjeras izglītību konsultē, vienīgi entuziasma vadīti. Tomēr jautājums par pedagogu karjeras konsultantu izglītības un arī darba kvalitātes līmeni esot aktuāls, neslēpj VIAA pārstāve Nora Kalēja. Karjeras konsultanti skolās līdz šim varējuši strādāt gana brīvi, jo vienotu vadlīniju “no augšas” nav. Vienīgi tad, ja skolai drīzumā gaidāma kārtējā akreditācija, tai obligāti jāizstrādā karjeras izglītības plāns, jo tā ir viena no akreditācijas prasībām.

Metodiskais atbalsts karjeras skolotājiem bijis jau līdz šim: VIAA ir izstrādājusi dažādus izdales materiālus, uzdevumus, testus, kas palīdz skolēniem izvēlēties savu nākotnes ceļu. Izstrādāti pat stundu plāni, pēc kuriem pedagogs var vadīties.

Masveidā vai individuāli?

Šoruden jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijā notiks Karjeras nedēļa. Šoreiz – ar akcentu uz profesijas iepazīšanu radošā un atraktīvā veidā. Aktivitātes paredzētas 19 pilsētās un novados. 2012. gadā Karjeras nedēļa notika piecās pilsētās un tajā piedalījās 9000 skolēnu, bet pērn pasākumi vienlaikus notika jau 15 pilsētās un novados un tajos piedalījās gandrīz 70 000 skolēnu.

Pēc IZM plāna, 2017. gadā noslēgs līgumu ar 262 vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, kas īstenošot daudzveidīgus karjeras izglītības pasākumus. Oskara Kalpaka Tautas daiļamata pamatskolas skolotāja, karjeras konsultante Signe Heidemane gan uzskata: masveida pasākumi ne vienmēr karjeras izglītībai ir tie noderīgākie. Pareizāk būtu ar katru skolēnu strādāt individuāli. “Pamatskolā skolēnu uz konkrētu profesiju var vēl neorientēt. Būs daudz panākts arī tad, ja skolēns vismaz pareizi izvēlēsies virzienu un sapratīs, vai viņam piemērotāka ir vispārēja vidusskola vai mākslas vidusskola vai arī profesionālā vidusskola,” stāsta S. Heidemane. Tomēr arī Daiļamata pamatskolā ir pasākumi, kas paredzēti plašākam bērnu lokam. Skolēnu iecienīta ir ikgadējā Nacionālo bruņoto spēku viesošanās skolā: karavīri ne tikai stāsta skolēniem par savu ikdienu, bet arī cienā ar pusdienām no lauka virtuves. Tā skolēni vairāk uzzina par karavīra profesiju un tiek arī valstiski audzināti. Svarīga ir arī vecāku iesaiste karjeras izglītības pasākumos. Piemēram, kāda mamma, kas strādā tiesā, palīdzējusi organizēt ekskursiju uz tiesu, kur skolēni pat varējuši ar interesi vērot, kā notiek īpaši viņiem iestudēts tiesas process.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+