Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. marts, 2012
Drukāt

Jāizmaina pilsoņa zvērests


Valsti var salīdzināt ar ģimeni, kas apdzīvo savu māju. Gadās, ka kaimiņam rodas problēmas, un viņš uz kādu laiku lūdz naktsmājas. Viņam tās varētu dot, tikai kaimiņam ir jāsaprot, ka viņa uzvedībai jābūt tādai, kas neapgrūtinātu saimniekus, pretējā gadījumā naktsmāju lūdzēju var no mājas izraidīt.

 

Protams, ja saimnieks nav bailīgs zaķpastala. Diemžēl šodienas Drošības dienests kopā ar spēka struktūru ministrijām ir vēl gļēvāks par zaķpastalu.

Latvija ir “ārkārtējs gadījums”, jo atrodas blakus neaprēķināmam kaimiņam. Uzspļaujot visiem starptautiskajiem likumiem, viņš ar varu ielauzies mazajā Latvijā, savedis daudzus savus tautiešus un bez atļaujas cenšas pārveidot saimnieku iedibinātās tradīcijas un paražas, vienlaikus uzspiežot savējās.

Nu jau aizgājis pat tik tālu, ka jau norāda, ko latvietis drīkst vai nedrīkst svinēt. Tā 16. martā mēs nedrīkstam pieminēt mūsu varoņus, bet viņi paši 9. maijā priecājas par Latvijas otrreizējo okupāciju, ar to pazemojot katru no mums.

Šī latviešu pazemošana turpinās jau no 1940. gada – tātad 72 gadus. Kad tas tiks pārtraukts? Latvietis vēlas Latvijā reiz justies kā mājās. Vai kāds var saskaitīt, cik rusofobu radīti ar šo 9. maiju? Nevar vienlaikus veikt integrāciju un 9. maija svinēšanu. Steidzami ir nepieciešami likumi, pamatojoties uz kuriem pie atbildības varētu saukt tos, kuri atļaujas nošņaukties karogā; veltī latviešu valodai aizvainojošus epitetus; ir jāpārtrauc krievvalodīgo imigrācija; jāizmaina integrācijas noteikumi, paredzot parakstīt zvērestu, ka jaunais pilsonis aizstāvēs esošo valsts iekārtu, tās teritorijas nedalāmību un vienīgo latviešu valsts valodu; jāaptur visu veidu šovinisma izpausmes.

Ir jāpapildina tiesvedības kodekss, kas paredz pārkāpēja izraidīšanu no valsts. Mums nav jābaidās pateikt, ka par saimnieku Latvijā cittautieti var pasludināt tikai tad, ja viņš perfekti pārvaldīs latviešu valodu un pierādīs, ka viņš simpatizē esošajai Latvijas valstij un pamattautai. Apmēram tā, kā to pierādīja brīnišķīgs krievu cilvēks, dakteris Vilens Tolpežņikovs. Ceru, ka daudzi vēl atceras Latvijas TV sižetu 80. gadu beigās, kas bija filmēts LNNK kongresā. Kad dakteris Tolpežņikovs nosebojis ienāca zālē, visi klātesošie piecēlās kājās. Lūk, piemērs, kā jāuzvedas, lai latvieši kādu cittautieti atzītu par savējo, par saimnieku.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+