Mobilā versija
+2.1°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
5. augusts, 2017
Drukāt

Ierobežos pašvaldību vēlmi skolotājiem paredzēto naudu krāt “drošības spilvenā” (1)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

No nākamā mācību gada pašvaldības drīkstēs uzkrāt tikai vienu procentu no saņemtajām valsts mērķdotācijām pedagogu algām. Ja uzkrās lielāku summu, tā nonāks atpakaļ valsts budžetā. To paredz valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par mērķdotāciju sadali.

Miljoni ārpus kontroles

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro: līdzšinējā sistēma neļāva pilnā mērā kontrolēt, kā pašvaldības izlieto skolotāju algām novirzīto valsts naudu. “Ministrija izlietoto finansējumu var redzēt saskaņā ar apstiprināto tarifikāciju, kurā atspoguļo mācību procesa nodrošināšanu,” skaidroja IZM pārstāve Inese Baltiņa. “Bet finansējumu, kas izlietots prēmijām un naudas balvām, izmaksā arī uz rīkojuma pamata un tas netiek atspoguļots tarifikācijā. Tāpat tajā neparādās neizmantotais finansējums, kas pāriet uz nākamo periodu.”

Naudas summas, ko pašvaldības uzkrāja, nevis izmaksāja skolotāju algās “tekošajā” gadā, bijušas diezgan lielas, turklāt ik gadu pieaugušas. To, revidējot IZM iesniegto 2016. gada pārskatu, atzina arī Valsts kontrole. Valsts kontrole uzsver, ka 2016. gada 31. decembrī pašvaldību rīcībā palika 6,4 miljoni eiro, ko valsts bija piešķīrusi skolotāju algām. Vēlme uzkrāt naudu, kas paredzēta skolotāju algām, pēdējo gadu laikā tikai pieaugusi – 2015. gada nogalē pašvaldības bija uzkrājušas nepilnus 5,4 miljonus eiro.

IZM gada pārskats liecina, ka mērķdotācijām paredzēto naudu nebūt neuzkrāj visas pašvaldības, turklāt dažām atlikumi ir pavisam nelieli. Taču, piemēram, Alūksnes novadā uzkrāti septiņi procenti no mērķdotācijas, Apes novadā – gandrīz desmitā daļa piešķirtās mērķdotācijas, bet Grobiņas novadā – gandrīz astotā daļa. No lielajām pilsētām lielākie uzkrājumi, saskaņā ar IZM datiem, bija Daugavpilij, kur no nepilniem 14 miljoniem neiztarificēti bija palikuši teju 573 tūkstoši eiro, kā arī Jelgava un Liepāja, kas attiecīgi no 10,2 un 12,7 miljoniem pietaupīja 325 tūkstošus un nepilnu pusmiljonu eiro.

Algām nepietiek, bet uzkrājums ir

Turpmāk tiks noteikts: ja pašvaldība gada beigās būs izveidojusi neizlietotās valsts mērķdotācijas uzkrājumu, kas lielāks par vienu procentu no kopējās gada laikā piešķirtās summas, tad nākamajā periodā ministrija samazinās mērķdotāciju par pārsniegto summu.

Turklāt turpmāk pašvaldībām divas reizes gadā būs jāsagatavo pārskats par mērķdotācijas izlietojumu, lai IZM būtu sīkāka informācija par to, kur palikusi šī nauda. Tajā pašā laikā noteikumos pieļauts, ka katra mācību gada sākumā par diviem procentiem no piešķirtās mērķdotācijas IZM tomēr drīkstēs nebūt informācijas.

Aptaujātie pašvaldību pārstāvji sevišķi lielus iebildumus pret šo valdības lēmumu nepauž. Dažs tāpēc, ka viņa pārstāvētā pašvaldība nav uzkrāšanas rekordiste, cits tāpēc, ka nepiekrīt IZM datiem par uzkrātās summas apjomu. Tā Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre- Lathere bija izbrīnījusies par gada pārskatā minēto lielo ietaupījumu. Viņas rīcībā esošā informācija liecinot, ka uzkrājums parasti esot ap 60 tūkstošiem eiro. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde teica, ka Rīgas domei pagājušā gada beigās bija uzkrāti tikai 0,8 procenti mērķdotācijas, tātad galvaspilsēta tagad noteiktajā limitā iekļāvās jau pērn. Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts atzina, ka uzkrājums varētu būt bijis diezgan liels: “Jā, tiešām jādomā, kā labāk plānot naudas izlietojumu. Jo dīvaini jau ir – naudas skolotāju algām mums pat nepietiek, piemaksājam skolotājiem arī no pašvaldības budžeta. Pareizāk būtu iztērēt vispirms valsts piešķirto.”

Iejaukšanās pašvaldību autonomijā?

Vienīgi Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš teica, ka šis lēmums varētu būt kārtējā valdības iejaukšanās pašvaldību autonomijā. “Tiek aizmirsta Eiropas harta par pašvaldībām. Septembrī gaidāma Eiropas Padomes pārstāvju vizīte Latvijā. Tās laikā pārbaudīs, kā tiek ievērota šī harta. Redzēsim, kādi būs secinājumi,” tā Jelgavas mērs. “Domāju, ka mūsu pašvaldības sniegtās atskaites par mērķdotāciju izlietojumu jau līdz šim bijušas pietiekami detalizētas. Iespējams, atskaišu skaitu palielina, lai ministrijas ierēdņiem būtu ar ko nodarboties.”

Jautāti, kāpēc pedagogu darba apmaksai paredzētā nauda vispār jāuzkrāj, pašvaldību pārstāvji skaidroja, ka šī nauda rezervēta, lai apmaksātu skolotāju papildu darbu, kad viņi aizvieto prom­esošus kolēģus, slimības lapu apmaksai un ilgstoši slimojošo skolēnu apmācībai mājās. Liepājā naudu arī uzkrājot, lai apmaksātu papildnodarbības reemigrējušiem bērniem. J. Liberts šo uzkrājumu sauc par “drošības spilvenu” – nekad iepriekš nevar zināt, cik slimotāju būs skolotāju un skolēnu vidū.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. haotiskā “ekonomika”…
    Cik izdevusies ir “valsts”, ja pat nevar nošpikot
    kādu ārzemju paraugu !

Draugiem Facebook Twitter Google+