Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. septembris, 2015
Drukāt

Vai zemnieki gatavi iztikt bez ES naudas, ja Latvija tā izvairītos no bēgļu uzņemšanas? (6)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ilustratīvs attēls

Latvijas valdība vienojusies par 250 bēgļu labprātīgu uzņemšanu. Savukārt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājumam par papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā vienota valdības koalīcijas atbalsta nav. Lauksaimniekiem vaicāju, kā viņi uztver bēgļu uzņemšanas jautājuma saistīšanu ar pieeju Eiropas Savienības (ES) fondiem un vai viņi būtu gatavi atteikties no ES naudas?

 

Juris Lazdiņš, Krimūnu pagasta z/s “Lazdiņi” saimnieks: “Ja ES bēgļu neuzņemšanas gadījumā sola sankcijas, tostarp mazināt atbalstu no strukturālajiem fondiem, kā izskanējis dažos plašsaziņas līdzekļos, tad tā nav demokrātiska savienība. Tad šāds diktatorisks režīms nav pieņemams daudzām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Bēgļu jautājumā ir divi iespējamie risinājumi. Pirmais – noskaidrot, vai trešās valstis var uzņemt mūsu bēgļus, ja Latvija tām par šo pakalpojumu samaksā. Ja mēs bēgļus uzņemam Latvijā, tad jāzina, kā darbosies sistēma, kā šos cilvēkus integrēs Latvijas sabiedrībā.”

 

Signe Seile, Sējas pagasta z/s “Priežkalni” saimniece: “Ir jāvērtē, vai pret to atbalstu, ko ES papildus sola Latvijas lauksaimniekiem, mums būtu jāuzņem papildu bēgļi. Mans personiskais viedoklis ir – ja nebūs papildu atbalsta, tad arī papildu bēgļus uzņemt nevajag. Nezinu, kā labāk valstij. Turklāt – gan īstajiem bēgļiem, gan arī Latvijas lauksaimniekiem patlaban vissvarīgākais ir izdzīvošana, tāpēc šāds pretnostatījums starp atbalstu lauksaimniekiem un patvērumu bēgļiem nav ētisks. Runājot par bēgļu uzņemšanu Latvijā, man ir divējādas izjūtas. Man kā kristietei ir jāpalīdz, tomēr kā zemniecei un Latvijas patriotei šādas pārliecības nav. Vai varēsim izsekot, no kurienes bēgļi ierodas, ir bažas arī par ticības, valodas un kultūras barjerām.”

 

Edīte Strazdiņa, LPKS “Mūsmāju dārzeņi” direktore: “Uzskatu, ka ES politika bēgļu jautājumā nav pareiza. Savienības robežai bija jābūt slēgtai tik ilgi, kamēr ir zināms, cik cilvēku ES var uzņemt. Ja jautājums ir konstruktīvi risināms, tad vispirms ir jāapzina brīvās darba vietas, tostarp laukos, šūšanas uzņēmumos un citviet, jāpiedāvā bēgļiem darbs, un, ja šie cilvēki vēlas strādāt, tad viņus var uzņemt. Ir jāzina, no kurienes bēgļi bēg un vai viņiem patiešām ir vajadzīga palīdzība. Pēc sarunām ar citu valstu kolēģiem zinu, ka daudzi bēgļi ir turīgi cilvēki, ir arī redzams, ka viņi ģērbjas daudz labāk nekā mūsu cilvēki. Var piemērot principu – nauda seko bēglim. Uzņēmumiem, kas viņus nodarbinātu, varētu piešķirt papildu atbalstu ražošanas attīstīšanā. Valstij noteikti ir jāizvērtē, vai tā ir gatava nodrošināt savu cilvēku drošību. Nevar ļaut šeit ievest siseņu baru, kas apdraud Latvijas cilvēkus. Tikai nākamais solis būtu palīdzība tiem cilvēkiem, kam tā patiešām ir vajadzīga.”

 

Rihards Valtenbergs, Skrundas pagasta z/s “Valti” saimnieks: “Bēgļu jautājums ir smalka lieta. Kad stājāmies ES, tad Zemnieku savienība nekliedza par nevienlīdzīgiem iestāšanās nosacījumiem Latvijai salīdzinājumā ar citām valstīm. Patlaban ir jākauc baram līdzi. Latvijas lauki ir kļuvuši tukši. Daudzviet saimnieki nevar atrast darbiniekus. Lauksaimnieki daudz vairāk varētu izdarīt, ja viņiem būtu darbinieki. Bēgļi varētu saimniecībās dzīvot un strādāt, nevajadzētu viņiem ļaut veidot geto.”

 

Juris Pilveris, Auru pagasta z/s “Ziedi JP” saimnieks: “Ja esam iestājušies savienībā, tad varam savas iebildes izteikt, tomēr kolēģu viedoklis ir jāciena. Mums ir pārāk maza teikšana ES lēmumu pieņemšanā. Grūti spriest, vai cilvēki, kas Latvijai jāpieņem, būs strādātāji. Neesmu arī ļoti zinošs bēgļu jautājumos. Latvijā vajag papildu darbaspēku. Mūsu saimniecībā strādāja darbinieki no Uzbekistānas un Grieķijas. Pretenziju pret viņu darbu nebija. Tomēr uzskatu, ka Latvijā “aizķersies” vien neliels skaits bēgļu. Pārējie aizplūdīs uz siltajām zemēm.”

 

UZZIŅA

* Jautājumā par Eiropas Savienības (ES) solidaritāti bēgļu jautājumā izskanējuši arī draudi liegt ES struktūrfondu naudu tām valstīm, kas atsakās no bēgļu uzņemšanas.

* Komentējot šādu iespējamo notikumu attīstību, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis teicis: “Ja jāizvēlas starp cūkām, pienu vai Latvijas drošību, nu droši vien es iestāšos par Latvijas drošību kā prioritāti. Saprotu, ka dažs labs zemnieks man to pārmetīs, bet viņš arī sevišķi droši nejutīsies, ja viņam blakus būs sabiedrības daļa, kas pēc mentalitātes mums galīgi sveši.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. man kā zemniekam noteikti nav pieņemams ,ka valstī sastums nezināmas bēgļu ordas.ir pagājuši 75 gadi un Latvija vēl arvien nav spējusi asimilēt krievu migrantus.tad islāmistus nespēs vispār.un kāpēc man būtu jādod darbs nez kādam bēglim kas pusdienas laikā pagriezīs savu degunu uz austrumiem un pielūgs savu allāhu.vispirms ir jādod darbs saviem cilvēkiem.ja eiropa draudz neizmaksāt nez kāda naudas tad mums jābūt pretdarbībai lai veicinātu taisnīgu konkurenci pārējiem eiropas produktiem ievedmuitu 500% apmērā vai aizliegt ievest vispār.kamēr “humānā”eiropa sakārtos savas smadzenes.kam man būs eiropas nauda ja man nebūs savas valsts un tautas.

  2. Bet neviens no uzrunātajiem zemniekiem tā arī nepateica, vai būtu gatavs strādāt BEZ ES piešpricēm.
    Ko mūsu zemnieki iesāks, ja ES pajuks pa visām vīlēm un viņi paliks ar to, kas viņiem ir? Vai tiešām metīs plintes krūmos un bēgs uz Angliju?

  3. Lasīt un domātnespējīgo kūdīšana. Neviens neko negrasās atņemt.
    Zurnālistu prāta spējas apstājušās pie sētas veceņu klačām.

  4. Kad beigs tiražēt melus par nemaksāšanām, eiropā nekas tāds nav lemts, kādam laikam sile tukša.

  5. Sauksim lietas īstajos vārdos,ja tas tā ir draudēts-prasta un zemiska šantāža.Esam nemaz tik tālā pagātnē dzīvojuši arī bez ES maksājumiem.

  6. Tā arī nedzirdēju skaidru atbildi,vai zemnieki ir gatavi atteikties no Eiropas naudas ,ja bēgļus neuzņens.Lasīju tikai tādu apskata veida rakstiņus.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (19)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+