Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
23. novembris, 2017
Drukāt

Jakovs Rafalsons iejūtas inteliģenta garderobista lomā

Foto: Natālija KorginaFoto: Natālija Korgina

Izrādē piedalās Latvijā dzimušais vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs un... skatītāju mēteļi.

Vecrīgā, Riharda Vāgnera ielā 14 mājvietu radusi mākslas galerija “Figaro Art”, kur kolekcionāri var iegādāties izcilu meistaru gatavotas interesantas lelles un dažādu tautību autoru gleznas. Ik pēc divām nedēļām notiek gleznu vai fotogrāfiju izstādes. Tāpat galerijas paspārnē jau gadu atrodas Radošā sēta “Kaķis maisā”, kur nelielai publikai uzstājas gan Latvijas, gan citu zemju mākslinieki.

27. novembrī plkst. 19.30 šeit uz tikšanos aicina Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons ar izrādi “Rafalsonata stīgām un aktierim”, kurā vijoļspēli demonstrēs mūziķis Aleksejs Koļesņikovs – dzimis rīdzinieks, bet mācījies un daudzus gadus pavadījis Maskavā. Paredzēts, ka izrāde katru mēnesi vienu reizi būs skatāma uz šīs nelielās skatuves. Plānos ir arī to parādīt kaimiņzemēs – Lietuvā un Igaunijā.

Pasākumu un koncertu organizatore Tatjana Šibajeva stāsta, ka radošajā sētā jau uzstājušies vairāk nekā 30 dažādi mākslinieki, starp viņiem dziedātāja Olga Pīrāgs, mūziķis Jānis Lemežis, kurš slavenāks Krievijā un Kazahstānā nekā Latvijā, trompetists un dziedātājs Andris Ābelīte, Latvijas Nacionālās Operas vijolnieks Jurijs Savkins. Decembrī plānota jauna dziedātājas Olgas Pīrāgs programma, bet janvārī būšot aktiera Ivara Kalniņa radošais vakars.

Sarunai pievienojas talantīgais aktieris Jakovs Rafalsons un pastāsta, ka “Rafalsonatai stīgām un aktierim” ir daudzi autori, bet režisors – maskavietis Mihails Borisovs. “Es šo izrādi savulaik spēlēju Krievijas galvaspilsētā, bet aizliedza atsevišķus autorus. Pārstāju spēlēt. Pirms dažiem gadiem to esmu spēlējis arī Rīgā, teātrī-restorānā “Austrumu robeža”, bet bija nedaudz atšķirīgi teksti,” paskaidro aktieris.

Izrādē izmantoti PSRS laikos aizliegtā rakstnieka Maksimiljana Vološina teksti no grāmatas “Valsts”. Tāpat Puškina drauga Pjotra Čadajeva darbi, Borisa Sluckas, Januša Korčaka, Vladimira Majakovska, Blēza Paskāla, Artjoma Vesjolaja teksti – visus rakstniekus uzskaitīt sarežģīti. “Padomju laikos es nevarēju šo monoizrādi parādīt. Tad vispār neko neatļāva. Taču izrāde nav par politiku, tā visa ir augstā literatūra. Sarežģīta literatūra. Par kādiem personāžiem būs runa, neminēšu – lai ir pārsteigums. Lai skatītājiem būtu interesanti,” izrādes pamatdomu skaidro Rafalsons.

Jakovs Rafalsons jaunajā izrādē iejūtas teātra garderobista veidolā. “Iedomājieties, ja garderobistam būtu iespēja apturēt koncerta gaitu, parunāt ar skatītājiem… Ko viņš teiktu? Garderobists ir parasts, bet izglītots cilvēks. Viņš zina ko teikt, un gribētu parunāts,” sarunu turpina Rafalsons un piebilst: “Kad darbojos, izmantoju skatītāju mēteļus kā rekvizītu. Tas rada noteiktu garastāvokli. Skatītāji līdzdarbojas zālē notiekošajam.”

Aktieris atklāj, ka šajā kultūras telpā viņš uzstājoties jau sen. Rafalsons, piemēram, šeit lasījis Marinas Cvetajevas dzeju, tagad tapusi izrāde uz sava teātra Eksperimentālās skatuves. “Šis kultūras centrs ir iesākums, pēc tam viss turpinās mūsu teātrī,” saka Rafalsons.

Aktieris pēc izrādes ģenerālmēģinājuma atzina, ka pats galvenais viņam neesot aplausi, lai gan nevarot arī teikt, ka viņam tie nepatiktu. Pats galvenais esot klusums, kurā viņš pratis noturēt zāli, uzmanība un skatītāju acu skatieni. “Šo izrādi nevar spēlēt, ja neredz skatītāju acis. Tā ir saskarsme un dialogs,” vērtē skatuves mākslinieks un paturpina: “Esmu pārliecināts, ka literatūra, kuru esmu atradis un lasu, nevar skatītājus atstāt vienaldzīgus. Domājošiem ļaudīm būs interesanti. Tas nav tikai atnākt, sajust apmierinājumu un atslābināties. Tā nav tāda izrāde. Vajag klāt sirdi un prātu,” uzsver talantīgais aktieris.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+