Tehnika
Tehnoloģijas

Jākrusto ne tikai dzīvnieki, bet arī inovācijas! 16

Foto – Shutterstock

Inovācijas nav tehniskas?

Inovācijām ne vienmēr jābūt saistītām ar tehnoloģiskiem brīnumiem un jaun­ievedumiem. “Inovācijām jāsaved cilvēki kopā. Jā, inovācijas bieži vien iet roku rokā ar tehnoloģijām, taču ne obligāti, jo inovācijas var būt arī sociālas u. c. veidu, kas neiekļauj tehnoloģiskus jaunumus,” 20. starptautiskajā inovāciju konferencē “Baltic Dynamics”, kas šogad 15. un 16. septembrī norisinājās Rīgā, norādīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas viceprezidente Kitija Tigule.

Jākrusto ne tikai dzīvnieki, bet arī inovācijas

Konferencē viņa arī interesantā veidā rādīja, kā citu nozaru terminus izmantot inovācijās. Lai panāktu pēc iespējas attīstītākas inovāciju idejas, K. Tigule ieteica rīkoties līdzīgi kā bioloģiskajos procesos, kad notiek “cross fertilization” (no angļu val. – sakrustojums) – process, kurā, sakrustojot dažādas sugas vai šķirnes, inovāciju valodā drīzāk – idejas vai inovācijas, rodas daudz pilnīgāki un daudzveidīgāki risinājumi.

“Dzīvojam tālu no slavenās ASV Silīcija ielejas, kurā bāzējas liela daļa pasaules IT kompāniju, tomēr tas neliedz no tām mācīties. Redzam, ka viņu mentalitātē ir ne tikai radīt, bet arī dalīties,” norādīja tūrisma eksperte. Savā starpā biežāk jāsadarbojas skolām, tehnoloģiskajiem parkiem un universitātēm, kas palīdzēs saprast problēmu un to atrisināt. “Nevajag izdomāt jaunu riteni! Bieži kompānijas var mācīties pašas no saviem darbiniekiem, kuri ir speciālisti savā nozarē. Nemaz nevajag algot konsultantus – vien jāieklausās!” sacīja K. Tigule.

Par sadarbību, īpašu uzmanību veltot augstskolu inkubatoriem, runāja RISEBA Radošā biznesa inkubatora vadītāja Iveta Cīrule. Inkubators uzņēmējiem palīdz arī vēl neattīstītās biznesa spējas lietot efektīvi. Tāpat inkubators palīdz arī ar biroja vietas nodrošināšanu u. c. vajadzīgiem labumiem. Latvijā pagaidām ir vien četri šāda veida inkubatori, kā arī vēl četri ir attīstības stadijā, kas neesot pietiekami, ņemot vērā to, ka Latvijā ir 60 augstākās izglītības iestādes.

Ekosistēma sadrumstalota

Par biznesa un inovāciju ekosistēmas problēmām runāja arī Zaļo tehnoloģiju inkubatora pārstāvis Matīss Neimanis, kurš norādīja, ka inovāciju ekosistēma Latvijā ir pārāk sadrumstalota, kas liedz ideju novest līdz uzvarošām beigām. Sa­drumstalotību veidojot gan finansējuma, gan uzticības trūkums.

Latvijā ir pārāk daudz vājo posmu inovāciju attīstības posmā, ir maza saprašana par to, kā atbalstīt biznesu un inovācijas. Trūkst arī tādu ideju, kurās varētu investēt līdzekļus jau pašā sākumā. Ekosistēma Latvijā ir arī pārāk sarežģīta, lai jaunuzņēmumi, investori, pētnieki un uzņēmumi vēlētos sākt attīstīt savu biznesu, taču vienlaikus problēma ir arī nevēlēšanās uzņemties risku.

Inovācijas jākomercializē

Par uzņēmējdarbības un inovāciju akūto nepieciešamību tās komercializēt runāja projekta “Komercializācijas reaktors” dibinātājs Nikolajs Adamovičs, kurš tiekšanos pēc produkta komerciāla labuma nosauca par uzņēmējdarbības uzdevumu, kas nebūt nav vienkāršs – šajā posmā “mirstot” ārkārtīgi daudz inovāciju un ideju.

“Sešu gadu darbības laikā esmu novērojis, ka labs pētnieks un zinātnieks ir nekam nederīgs uzņēmējs, savukārt veiksmīgs uzņēmējs ir ar sliktām idejām un izpildījumu. Ar ļoti retiem izņēmumiem. Tieši tāpēc mēs gandrīz nekad nesadarbojamies ar tiem zinātniekiem, kuri vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai, turpinot zinātnisko karjeru. Vai nu viens, vai otrs!” sacīja N. Adamovičs.

Valsts atbalsta arvien vairāk

Valsts sektoru konferencē pārstāvēja un aizstāvēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītājs Aleksejs Korņevs norādīja, ka Latvijā ir vairākas programmas, kas izveidotas ar mērķi palīdzēt iesaistīties inovatīvā uzņēmējdarbībā.

Saistītie raksti

Piemēram, viena no tādām ir “Inovāciju motivācijas programma”, kas palīdz informēt un iedrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu uzsākt uzņēmējdarbību un inovāciju ieviešanu. Pastāv arī “Tehnoloģiju pārneses programma”, kas domāta, lai attīstītu nepieciešamo pētniecības rezultātu komercializācijas kompetenci augstskolās un zinātniskajās institūcijās un veicinātu pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs (vienam projektam maksimums 300 000 eiro). Vienlaikus šīs programmas ietvaros atbalsts ir pieejams mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem inovācijas “vaučera” veidā (vienam uzņēmumam maksimums 25 000 eiro), sniedzot tiem iespēju sadarbībā ar pētniecības organizācijām attīstīt jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai tehnoloģijas.

No šā gada sākas jaunā LIAA biznesa inkubatora programma 2016. – 2023. gadam ar kopējo finansējumu 30,8 miljoni eiro. Visbeidzot LIAA ar šo gadu piedāvā iesaistīties arī “Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas” projektā 2016. – 2023. gadam ar kopējo finansējumu 36,2 miljoni eiro.

LA.lv