Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. februāris, 2015
Drukāt

“Jalta – 1945” un baltiešu likteņi. Saruna ar vēsturnieku Kārli Kangeri (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Trešdien, 4. februārī, apritēs 70 gadi, kopš Livādijas pilī Krimā, lai lemtu par kārtību pēckara Eiropā, tikās “lielais trijnieks” – ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjers Vinstons Čērčils un PSRS diktators Josifs Staļins. Uz lielās politikas fona gandrīz nepamanāma palika vienošanās par ļaužu, kas bija devušies prom vai aizvesti no vācu okupētās PSRS daļas, repatriāciju. Bet tieši šī Jaltas notikumu daļa izrādījās ļoti svarīga baltiešiem. Maskavā viņus uzskatīja par PSRS pilsoņiem, kamēr Rietumos par to nebija tik droši. Pēc vēstures doktora Kārļa Kangera aprēķiniem, ārpus dzimtenes kara beigās Eiropā varēja būt 160 – 180 tūkstoši latviešu. Tie bija civilie bēgļi – kādi 110 – 120 tūkstoši, apmēram 20 tūkstoši piespiedu darba vai līguma strādnieku, ap 40 tūkstošiem latviešu karavīru un vēl kādi 10 tūkstoši no Latvijas cietumiem nākušo. Daļu no viņiem repatriēja uz PSRS okupēto Latviju piespiedu kārtā, daļa atgriezās brīvprātīgi, bet liela daļa palika Rietumos.

– Ko Jaltas konference nozīmēja pasaulei un konkrēti baltiešiem?

Kārlis Kangeris: – Jalta un pēc tam Potsdama izšķīra tālāko kara un Vācijas likteni, Polijas robežas. Daudzi uzskata, ka tur radās iedīgļi aukstā kara sākumam. Ja runā par Baltiju, tad līdz Teherānas konferencei Baltijas jautājums vēl nebija izšķirts. ASV prezidents Franklins Rūzvelts runāja, ka pēc kara varētu noturēt brīvu referendumu, vai baltieši vēlas palikt Padomju Savienībā, bet PSRS jau tādus ierosinājumus principā noraidīja. Jaltā Baltijas jautājums palika neizšķirts. Krievi gribēja, lai Baltijas valstis pieskaita PSRS, bet baltiešus – padomju pilsoņiem, tomēr sabiedrotie pastāvēja pie 1939. gada 1. septembra robežām. Rezultātā konferences gaitā Baltija netika definēta ne kā PSRS sastāvdaļa, ne arī kā kaut kas cits. Bet vēlāk Potsdamas konferencē Baltijas jautājums jau vispār vairs nebija nozīmīgs.

Jaltas konference saistībā ar baltiešiem un citiem Austrumeiropas iedzīvotājiem iegājusi vēsturē ar to, ka pēdējā konferences dienā, 11. februārī, amerikāņi un briti parakstīja ar Padomju Savienību līgumu par repatriēšanu. Šis līgums tad arī ietekmēja visu to cilvēku likteni, kas atradās nacistu kontrolētajās teritorijās. Pēc vāciešu sakaušanas Rietumu sabiedrotajiem vajadzēja savākt visus viņu zonā esošos karagūstekņus, tā sauktos “austrumu strādniekus” un citus, lai viņus vestu atpakaļ uz valstīm, no kurām tie nākuši. Tādu bija vairāk nekā 11 miljoni cilvēku, tajā skaitā kādi pieci miljoni no PSRS, ar baltiešiem to pulkā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. KĀ Mežavilks zina, kurā ķermeņa daļā prezidentam Ulmanim tika šauta lode????????????????Nāves spriedumu ne sev, ne latviešu tautai NEPARAKSTĪJA Ulmanis!?? 75 Sarkanās Armijas divīzijas gar Baltijas valstu robežām tad arī bija noteicošais fakts, kam PRETOTIES VISPĀR BŪTU NEPRĀTS!!!!!!?????????????KĀPĒC igauņu un lietuviešu tautas NEKO nepārmet saviem prezidentiem?????????? Jau tā izveda uz Sibīriju tūkstošiem latviesu bez pretošanās, kur nu vēl, JA BŪTU PRETOJUŠIES… Ko var MULDĒT vecs cilvēks par nezināmo? Laikam PSRS vēsturī aizmirsis??? No turrienes tad arī izlasīju tos skaitļus par divīzijām!!!! KAŠMARS!!??????

  2. Kad Kangera kungs un/vai citi oficiozo vēturnieki pastāstīs par Gorbačova-Buša seniora tikšanos Maltā 1989.g. decembrī, kur arī baltiešu likteni izlēma? Ko nu kautrēties par uzvaru Aukstā kara pirmajā raundā…..

  3. nu, atdeva, mans tēvs 70-tajos nomira ‘angļus’ gaidīdams.
    Tāpēc mēs esam tikai tik stipri, cik paši stipri esam un mūsu spēks ir smadzenes, strādīgums un GODĪGUMS!
    Jo godīgo nevar tā ņemt un ‘norakt’ pagrabos, tad tas ir patiesi politisks noziegums

  4. Latvijiai un sev nāves sprieumu pasludināja “vadonis” Kārlis Ulmnis, padzesnot parlamentu, neļaujot 1939. gadā zemūdenei RONIS nogremdēt kreiseri Kirov,kas neegali, bez ideniatātaes apzīmējuma, bija iebrucis Latvijas teritorijaā, neļaujot Latvijas robezsargiem likvidet robežincidentu par ko zināja Latvijas izlūki un visbeidzot paliekot savā vieā saākoties Latvijas tiešai okupācijai. Tas ļāva StaļinamTeherāna paziņot, Čerčilam un Rūzveltam, lalatviesī brīprātīgii uestājās padomijā. Krievi svam pakalpiņam Ulmanim atmaksāja ar lodi pakausī.Tapec jau nevar atrast “vadoņa”mirstīgās atliekas.

    • Francijas jūtas kara akadēmiju beigušam zemūdenes ,,Ronis,, komandierim Hugo Legzdiņam,karam sākoties ,francūži piedāvāja karot savas flotes sastāvā,bet H.Legzdiņš atteicās.Kad 1940 g. Latvija tika okupēta H.Legzdiņš Liepājā nesa sarkano karogu demonstrantu kolonas priekšgalā.1945.g. H.Legzdiņš piestrādāja pie SMERŠ par tulku ,jo zināja krievu ,vācu ,franču un angļu valodu.Tā kā gremdēt kreiseri kirov viņam nebija nekādas motivācijas.

  5. Nu re, Rietumi mūs, aci nepamirkšķinot, atdeva krieviem pēc 2.pasaules kara, vēl izdeva krieviem saplosīšanai tos, kas kara gados nonāca Rietumos. Un tad, kad Baltiija 1990.gadu sākumā atguva tā saucamo neatkarību, Rietumi pat neiepīkstējās, ka pastāv tāda Ženēvas 1949.gada konvencija, uz kuras 49.punktu balstoties mierīgi varēja krievu okupantus un kolonistus aizsūtīt mājās, un naivie muļķīši baltieši atstāja savā zemē okupantus un kolonistus un sāka viņus integrēt.

Draugiem Facebook Twitter Google+