Skolēniem jāmācās vērtēt un diskutēt 0
Lai skolēniem attīstītos kritiskā domāšana, viņiem vispirms jāiemāca lasītprasme, ko pedagoģijā izprot nevis kā vienkāršu spēju izlasīt tekstu, bet gan to izprast. Tāda bija viena no galvenajām atziņām, ko pagājušajā nedēļas nogalē guva skolotāji, piedaloties Rīgā notiekošajā starptautiskajā seminārā, kurā uzzināja, kā mācīt vēsturi, izmantojot mūsdienīgas metodes.
Seminārā piedalījās vēstures skolotāji no 11 valstīm un mūsdienīgas metodes kolēģiem atklāja divi jauni skolotāji – Oskars Kaulēns un Edgars Bajaruns, kuri savulaik skolās nonāca programmas “Iespējamā misija” ietvaros, bet pēc programmas absolvēšanas turpina skolotāja darbu. Visvairāk semināra dalībnieku nāca no Latvijas – 10, bet kopumā tika apmācīti 33 skolotāji. “Uzsvaru esam likuši uz metodēm, kas liek skolēniem stundās pašiem aktīvāk darboties un iemācīties jēgpilni lasīt,” teica O. Kaulēns. Lai skolotāji labāk šīs metodes saprastu, viņiem pašiem bija jāpilda Oskara un Edgara dotie uzdevumi, iejūtoties skolēnu lomā. Seminārā klāt bija arī daži skolēni, lai skolotāji redzētu, kā piedāvātās metodes noder reālā praksē.
Modernais un “labi aizmirstais”
“Stāstu par lietām, ko pats ikdienā izmantoju darbā,” piebilda O. Kaulēns, kurš ir skolotājs Rīgas Lietuviešu vidusskolā. Piemēram, skolotāji uzzināja, kā skolēniem pašiem būtu jāveido infografikas. Skolēniem tāpēc teksts jālasa vairākkārt, jāspēj “izvilkt” svarīgākais. Tāpat skolotāji iemācījās darboties ar vienkāršu filmu veidošanas programmu, ar kuras palīdzību skolēni var veidot filmas, materiālu uzfilmējot kaut ar mobilo telefonu. Skolotāji atzina, ka šī metode tiešam būs noderīga. “Kad skolēniem liek lasīt tekstu tāpat, viņi bieži to dara “gariem” zobiem, bet, ja teksts būs jālasa, lai veidotu filmu vai infografiku, uzreiz būs cita interese,” bija pārliecināta Mārupes vidusskolas vēstures skolotāja Ritma Veļķere. Liepājas vakara (maiņu) vidusskolas vēstures skolotāja Aija Burkevica atzina, ka skolēnus aizraus uzdevums filmiņā atveidot, piemēram, bruņinieku turnīru. Viņa jau iepriekš pamanījusi: skolēniem patīk interpretēt vēsturi. “Esam jau iepriekš stundās spēlējuši lomu spēles arī bez filmēšanas. Tas padziļina izpratni,” viņa stāstīja.
Blīdenes pamatskolas vēstures skolotājai Lāsmai Plaudei ļoti noderīgs likās arī ieteikums šad tad atteikties no mūsdienās tik iecienītajām Powerpoint prezentācijām un likt bērniem izveidot ar roku rakstītas prezentācijas papīra formā. “Tad nevarēs informāciju pārkopēt, tā būs jāpārraksta, tādējādi arī labāk paliks atmiņā. Bildes skenēt nevarēs, būs jāzīmē pašiem,” stāstīja L. Plaude. Informācijas tehnoloģiju laikmetā ir pazaudēts šis tas vērtīgs, nu dažkārt jāpakāpjas solis atpakaļ. “Viss tik ļoti digitalizējies,” secinājusi skolotāja. “Ja turpināsim šo ceļu, stunda nevarēs notikt, ja pēkšņi nebūs pieejams internets.”
Interesants bija arī ieteikums veidot, piemēram, vēsturisku personu profilus mūsdienu sociālo tīklu stilā, uzticēt skolēniem rakstīt it kā enciklopēdijas šķirkļus, papildināt un meklēt kļūdas interneta enciklopēdijas šķirkļos.
O. Kaulēns uzsvēra: ja skolēns labi izprot tekstu, analizē to, viņam veidojas arī mūsdienās tik nepieciešamā kritiskā domāšana, spēja diskutēt stundās. “Nekas nav labs vai slikts pats par sevi. Ja karš ir slikts, skolēniem jāmāk pamatot, kāpēc tas ir slikts. Skolēniem jāmācās argumentēt un debatēt. Tiem skolēniem, ko mācu četrus gadus, vairs nav nekādu problēmu ar kritisko domāšanu,” stāstīja O. Kaulēns.
Vēsture izaicina ne tikai Latvijā
Seminārā tika runāts arī par to, ar kādiem izaicinājumiem saskaras vēstures skolotāji dažādās Eiropas valstīs. Izrādījās, ka galvenās problēmas ir gana līdzīgas. Pirmkārt, skolēni bieži vien neredz sasaisti, proti, kopsakarības starp vēstures un mūsdienu notikumiem. Otrkārt, skolotājiem ir grūti motivēt skolēnus apgūt vēsturi. “Mūsdienās informācijas apkārt ir tik daudz, ka bērniem grūti koncentrēties vēsturei. Tā ir ne tikai Latvijā,” secinājusi R. Veļķere. A. Burkevica gan piebilda, ka “man nekad neviens skolēns nav teicis, ka vēsture būtu garlaicīga”. Viņa bieži skolēniem atgādina, ka vēsture jāzina, lai zinātu un spētu saskatīt sakarību starp cēloni un sekām. Treškārt, skolotājiem dažkārt trūkst metožu un ideju, kā vēstures stundās iemācīt ne tikai “plikus” faktus, bet arī prasmi atrast informāciju, atlasīt svarīgāko, kritiski izvērtēt. “Tieši tad, ja skolēns vēstures stundās apgūs arī šīs prasmes, kas noderēs vēlāk dzīvē, viņam radīsies lielāka interese apgūt vēsturi. Un, kad parādās interese par vēsturi, skolēni stundās kļūst aktīvāki, vairs nav tikai pasīvi klausītāji,” stāstīja O. Kaulēns.
Interesanti, ka ne visās valstīs vēsture ir atsevišķs mācību priekšmets. Citviet to māca sociālo zinību ietvaros. Citur savukārt māca tikai nacionālo vēsturi un no pasaules vēstures pievēršas tikai tiem notikumiem, kas iespaidojuši konkrēto valsti.
Jāpiebilst, ka seminārs notika Eiropas skolu sadarbības tīkla “e-twinnig” ietvaros. Platformas mērķis ir palīdzēt savā starpā sazināties dažādu valstu skolotājiem, kuri, izmantojot modernās tehnoloģijas, varētu veidot kopīgus mācīšanās projektus ar ārvalstu kolēģiem. Seminārā bija iespēja satikt potenciālos partnerus klātienē. L. Plaude un A. Burkevica ar Igaunijas kolēģiem vienojās kopīgi veidot projektu “Biļete uz viduslaikiem” par sociālajiem slāņiem viduslaiku Livonijā. Eiropā tolaik bija aristokrāti, bruņinieki un zemnieki, bet Livonijā, kurā dzīvoja latvieši un igauņi, karaļu nebija. Skolēniem būs jānoskaidro, vai un kā tas ietekmēja dalījumu sociālajos slāņos. Savukārt R. Veļķere ar Maltas un Slovākijas kolēģiem izveidoja projektu, kurā triju valstu skolēni vāks vietējās leģendas, veidos par tām bukletus un iepazīstinās ar tām citu valstu pārstāvjus, kā arī veidos mācību materiālus par šīm leģendām. Jaunizveidotajos projektos tapušie mācību materiāli būs pieejami “e-twinning” platformā.
