Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. aprīlis, 2015
Drukāt

Vents Armands Krauklis: Latvijas aizsardzībai ar populārām izmaiņām nepietiks (16)

Foto - LETAFoto - LETA

Autors: Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs

Notikumi Ukrainā likuši gan politiķiem, gan sabiedrības domājošajai daļai, gan militārajiem vadītājiem pārvērtēt Latvijas spēju aizstāvēties gan konvenciāla, gan hibrīdkara gadījumā.

Varu galvu likt ķīlā, ka nevienai vērtētāju grupai rezultāts nav iepriecinošs. Protams, atbildīgās personas mierina sabiedrību – mums tiešu militāru draudu nav, militārās spējas pakāpeniski tiks palielinātas utt.

Taču tas nemaina patieso situāciju – šobrīd Krievijas rīcība nav prognozējama, jo ir atkarīga no viena cilvēka lēmumiem, kas var nebalstīties tikai uz loģiskiem izdevīgi–neizdevīgi vidējā vai ilgā termiņā argumentiem.

Un NATO “lietussargs” var nebūt pietiekami bremzējošs faktors. Īpaši, ja atceramies, ka reālajā dzīvē NATO spēja ātri izvērst būtisku militāru spēku Baltijā pagaidām ir ļoti ierobežota.

Vai esam kļuvuši stiprāki?

Atjaunojot Latvijas armiju un dibinot zemessardzi, bija liels sabiedrības atbalsts. Cilvēki saprata, ka atjaunota valsts ir jāaizstāv, zemessargi daļu ieroču pirka par savu naudu un nebija īpaši jāmotivē piedalīties mācībās. Zemessargu bataljoni bija katrā rajona centrā, katrā bataljonā bija salīdzinoši labāk apmācīta specvienība. Ieroču lielākā daļa atradās zemessargu mājās.

Obligātais militārais dienests likās pašsaprotams, un pirmajos gados nebija problēmu iesaukt plānoto karavīru skaitu.

Tobrīd zemessardzes vadībā esošie cilvēki saprata, ka nopietni pretoties konvencionālā karā ne zemessardze, ne armija nespētu, jo ir gan vājāk bruņota, gan sliktāk apmācīta. Tāpēc galvenais uzsvars tika likts uz partizānu kara taktiku ij laukos, ij pilsētās.

Komplektā ar pārējās sabiedrības nevardarbīgu pretošanos (pieredze šajā jomā LTF bija ļoti liela) tas radītu nopietnas problēmas uzbrucējam un plašu rezonansi pasaulē.

Vēl jāpiebilst, ka tolaik Krievijas armija bija dezorganizēta un vāji motivēta.

Mainoties Latvijas aizsardzības koncepcijai – īpaši pēc uzņemšanas NATO – mūsu militārie vadītāji izvēlējās profesionālu, nelielu armiju, īpaši attīstot specializācijas atsevišķās nozarēs, piemēram, atmīnēšanā.

Tika samazināts zemessardzes bataljonu skaits, ieročus sakoncentrēja noliktavās, ļoti maz tika darīts jaunu zemessargu piesaistei, jo, lai arī ne atklāti, valdīja uzskats, ka mūsdienu pasaules situācijā zemessardze ir mazsvarīga, dažu ekspertu acīs – pat traucējoša. Par galveno draudu pasaulē tika uzskatīts terorisms, kura apkarošanā iesaistīsies visas valstis (ieskaitot Krieviju).

Šādās ilūzijās dzīvoja ne tikai Latvija, bet vairākums ES valstu, un šīs ilūzijas nebūt nav pilnībā izgaisušas (jo tālāk no Ukrainas, jo vieglāk to iztēlot par lokālu konfliktu un atrast pamatojumu Krievijas rīcībai).

Mēs dzīvot ilūzijās vienkārši nevaram atļauties, un skarbā patiesība ir tā, ka jaunais modernais aizsardzības modelis ir daudz ievainojamāks, nekā Latvijas neatkarības atjaunošanas sākumgados izveidotais.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. kraukļi izlidojuši, tad jau ES dos naudu

  2. sāksim ar algu, apsmiekls, 390 pamatalga, deputāta kungs uz eiropu aizmukt nevarētu par tādu summu, un par velti neviens te nevīnīsies nēesat naivi ja nu vienīgi Parādnieks ar dzintaru !

  3. Vents Armands Krauklis tikai šodien to saprata?

  4. Pilnībā piekrītu Ghh!

  5. Esmu z/s no pašas dibināšanas! Par visiem 100% piekrītu Kraukļa teiktajam un argumentētajam zemessardzes būtības un stratēģijas izklāstam! Pašlaik esam Dzimtenes aizstāvji, stipri līdzīgi, kā barikāžu laikā!

  6. VĒL VIENS KANGARS PAMODIES ! KAD NOTIKA KRIEVIJAS KIBERUZBRUKUMS IGAUNIJAI , TAD KRAUKLIS NO SAEIMAS TRIBĪNES AR PUTĀM UZ LŪPĀM BĻĀVA , KA KRIEVIJU NEDRĪKST NOSODĪT ! .. !

  7. Diletanta jautājums – tad, kad “Latvijas valsts meži” un privātie izgriež mežus, vai notiek saskaņošana ar armiju un militāristiem? Var taču mežus griezt tā, ka tie joprojām būs sava veida “Manerheima līnija”, bet var izgriezt tā, ka krievu tanki brauks kā pa pļavu un pretī nesastaps nekādus dabiskos šķēršļus un aiz eglēm tupošus partizāņus.

  8. Cik raksturīgi LV ekspolitikāņiem- tiklīdz laukā no Saeimas, tā tik gudri un tik patriotiski…

  9. Biedrība "Ģenerāļa Pētera Radziņa" fonds Atbildēt

    Ģenerālis P.Radziņš “Latvijas atbrīvošanās karš”:
    “Kara darbība dod visādā ziņā lielu morālisku iespaidu un tiesības savā zemē. Sava brīvība ir pašiem jāizkāro. Asinis, kuras ir izlietas uz atbrīvotas zemes, dod vislielākās tiesības uz šo zemi. Savu zemi, savus tautas brāļus atbrīvot un apsargāt ir vislielākais pienākums un vislielākais gods, tādēļ šo godu un tiesības nevar atdot otram, ja tik ir mazākā iespēja pašam to saņemt.”

    Ģenerālis Pēteris Radziņš šogad atzīmē savu 135 jubileju. Dzimis Valkas (!!!) apriņķa Lugažu pagastā „Jaunvīndedžu” mājās.

    • Jums nepatiks,bet pateikšu:Radziņš bija pazīstams,kā Latvijas armijas stratēģiskais plānotājs.Stāsta,ka esot pārdzīvojis Padomju Latviju un miris Latvijā.

  10. Lielos vilcienos šī raksta autoram var piekrist. Mēs pārāk daudz paļaujamies uz saviem sabiedrotajiem un pārāk maz paši uz sevi un šāda attieksme “x” stundā var dārgi maksāt. Lai aizstāvētu valsti, ir vajadzīgs noteikts karavīru skaits un bruņojums. Mums nav ne viens, ne otrs. Visi militāristu būvētie plāni var sagrūt pāris dienās, ja mums nebūs decentralizētu un profesionālu, apbruņotu vienību reģionos uz vietas. Zemessardzes vienībām ir jābūt skaidram darbības plānam, ieskaitot arī partizānu kara metodes. Ir jāizmanto valsts mežainais un purvainais reljefs, mobilitātes un pēkšņuma elementi, kas ir partizānu kara priekšrocības, lai aizkavētu pretinieka virzību uz priekšu. Īpaša vērība jāpievērš komandieru atlasei – tiem ir jābūt izlēmīgiem un patstāvīgiem cilvēkiem, kuru vienības ir spējīgas rīkoties arī individuāli, pārspēka apstākļos. Otrā pasaules kara pieredze liecina, ka katrā kaujas vienībā ir jābūt t.s. iniciatīvas grupai, pieredzējušiem profesionāļiem, kas ir spējīgi ar savu piemēru aizraut pārējos, tad panākumi ir nodrošināti. Jo ne jau vienmēr kaujā rezultātu izšķir karavīru skaits, bet gan māka pieņemt pareizos lēmumus un profesionāli viņus vadīt. Profesionāļu kodols mums ir, ir arī pieredze cilvēkiem kaujas apstākļos, vajag viņus tikai pareizi izvietot.

    • Ir “profesionāļu” kodols bez reālas kaujas pieredzes. Ukrainā vīri bez militārās pieredzes 3 mēnešu laikā satrenējās un spēja cīnīties pret krievu profesionāļu armiju. Kā tas nākas, ka amatieri uzvar profesionāļus?

      • Ja abiem ir zobeni tad profesionālis, bet ja abiem ir šaujamie, tad … bet to jau negrib pieļaut, lai viens ir bez šaujama – varēs uzdziedāt pēdējo meldiņu -sk. kā vēl virspavēlnieku NATO noliedzēji no ZZS…

      • Latvijas nelielais profesionāļu skaits ir izgājis cauri Irākai, kur Saeima un Ministru kabinets viņus aizsūtīja vēl plikākus par Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem, un Afganistānai – pieredze ir tāda, kādas nav par krieviem. Nevajag noniecināt savas valsts karavīrus un viņu spējas.!

  11. Autoram taisnība, tikai trūkst vēl vienas sadaļas “kā lai maina valdošās koalīcijas attieksmi”.

Draugiem Facebook Twitter Google+