Notikumi Ukrainā likuši gan politiķiem, gan sabiedrības domājošajai daļai, gan militārajiem vadītājiem pārvērtēt Latvijas spēju aizstāvēties.
Notikumi Ukrainā likuši gan politiķiem, gan sabiedrības domājošajai daļai, gan militārajiem vadītājiem pārvērtēt Latvijas spēju aizstāvēties.
Foto – LETA

Vents Armands Krauklis: Latvijas aizsardzībai ar populārām izmaiņām nepietiks 16

Autors: Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Notikumi Ukrainā likuši gan politiķiem, gan sabiedrības domājošajai daļai, gan militārajiem vadītājiem pārvērtēt Latvijas spēju aizstāvēties gan konvenciāla, gan hibrīdkara gadījumā.

Varu galvu likt ķīlā, ka nevienai vērtētāju grupai rezultāts nav iepriecinošs. Protams, atbildīgās personas mierina sabiedrību – mums tiešu militāru draudu nav, militārās spējas pakāpeniski tiks palielinātas utt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču tas nemaina patieso situāciju – šobrīd Krievijas rīcība nav prognozējama, jo ir atkarīga no viena cilvēka lēmumiem, kas var nebalstīties tikai uz loģiskiem izdevīgi–neizdevīgi vidējā vai ilgā termiņā argumentiem.

Un NATO “lietussargs” var nebūt pietiekami bremzējošs faktors. Īpaši, ja atceramies, ka reālajā dzīvē NATO spēja ātri izvērst būtisku militāru spēku Baltijā pagaidām ir ļoti ierobežota.

Vai esam kļuvuši stiprāki?

Atjaunojot Latvijas armiju un dibinot zemessardzi, bija liels sabiedrības atbalsts. Cilvēki saprata, ka atjaunota valsts ir jāaizstāv, zemessargi daļu ieroču pirka par savu naudu un nebija īpaši jāmotivē piedalīties mācībās. Zemessargu bataljoni bija katrā rajona centrā, katrā bataljonā bija salīdzinoši labāk apmācīta specvienība. Ieroču lielākā daļa atradās zemessargu mājās.

Obligātais militārais dienests likās pašsaprotams, un pirmajos gados nebija problēmu iesaukt plānoto karavīru skaitu.

Tobrīd zemessardzes vadībā esošie cilvēki saprata, ka nopietni pretoties konvencionālā karā ne zemessardze, ne armija nespētu, jo ir gan vājāk bruņota, gan sliktāk apmācīta. Tāpēc galvenais uzsvars tika likts uz partizānu kara taktiku ij laukos, ij pilsētās.

Komplektā ar pārējās sabiedrības nevardarbīgu pretošanos (pieredze šajā jomā LTF bija ļoti liela) tas radītu nopietnas problēmas uzbrucējam un plašu rezonansi pasaulē.

Vēl jāpiebilst, ka tolaik Krievijas armija bija dezorganizēta un vāji motivēta.

Mainoties Latvijas aizsardzības koncepcijai – īpaši pēc uzņemšanas NATO – mūsu militārie vadītāji izvēlējās profesionālu, nelielu armiju, īpaši attīstot specializācijas atsevišķās nozarēs, piemēram, atmīnēšanā.

Reklāma
Reklāma

Tika samazināts zemessardzes bataljonu skaits, ieročus sakoncentrēja noliktavās, ļoti maz tika darīts jaunu zemessargu piesaistei, jo, lai arī ne atklāti, valdīja uzskats, ka mūsdienu pasaules situācijā zemessardze ir mazsvarīga, dažu ekspertu acīs – pat traucējoša. Par galveno draudu pasaulē tika uzskatīts terorisms, kura apkarošanā iesaistīsies visas valstis (ieskaitot Krieviju).

Šādās ilūzijās dzīvoja ne tikai Latvija, bet vairākums ES valstu, un šīs ilūzijas nebūt nav pilnībā izgaisušas (jo tālāk no Ukrainas, jo vieglāk to iztēlot par lokālu konfliktu un atrast pamatojumu Krievijas rīcībai).

Mēs dzīvot ilūzijās vienkārši nevaram atļauties, un skarbā patiesība ir tā, ka jaunais modernais aizsardzības modelis ir daudz ievainojamāks, nekā Latvijas neatkarības atjaunošanas sākumgados izveidotais.