×
Mobilā versija
Brīdinājums +24.4°C
Hermīne, Estere
Svētdiena, 15. jūlijs, 2018
20. marts, 2018
Drukāt

Jāmaksā arī, ja nepatērē: Pagaidām nevienojas par gāzes maksu “klusajā periodā” (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Siltumapgādes uzņēmumi norāda uz riskiem, ka efektīvāk strādājošie uzņēmumi par dabasgāzes izmantošanu, stājoties spēkā jaunajiem gāzes tarifiem, būs spiesti maksāt dārgāk nekā pārējie.

AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmuma AS “Gaso” piedāvātais risinājums uzņēmumiem, kuru biznesa specifika ir izteikta sezonalitāte, galvenokārt lauksaimniekiem, ir atļautās slodzes samazināšana uz laiku, uz nesezonas laiku noplombējot liekās pieslēguma jaudas, katlus. “Ja komersantam ir uzstādīti viedie skaitītāji, tad arī plombēšana nebūtu nepieciešama,” informē “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

“Gaso” vadība vakar tikās ar lauksaimniekus un siltuma ražotājus pārstāvošajām organizācijām, lai skaidrotu jauno dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifa izmaiņas un piedāvātu risinājumus situācijām, kad gaidāms izmaksu pieaugums.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegts jaunais AS “Gaso” gāzes tarifu projekts, kas paredz fiksētas maksas ieviešanu par dabasgāzes pieslēgumu neatkarīgi no patēriņa gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Izmaksas īpaši palielināsies siltum-apgādes uzņēmumiem, jo jaunais tarifs būs atkarīgs arī no slodzes jaudas. AS “Rīgas siltums” prognozē izmaksu pieaugumu par dabasgāzes piegādi aptuveni par 0,5 milj. eiro gadā.

 

Prasa ņemt vērā faktisko, ne vēsturisko jaudu

“Siltumapgādes uzņēmumiem nereti vēsturisku iemeslu dēļ ir uzstādītas būtiski lielākas atļautās dabasgāzes slodzes, kas reāli netiek izmantotas, tomēr mums infrastruktūra ir jāuztur un klientiem pieslēgtā jauda jānodrošina pilnā apmērā. Viens no jaunā sadales tarifa projekta mērķiem ir pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes veicināšana, līdz ar to daļai lietotāju pieslēgtās jaudas būs jāpārskata,” skaidro I. Pētersone-Godmane.

Viņai īsti negrib piekrist Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš, kurš norāda, ka būtu jāveido līdzīga sistēma, kā tas ir elektroapgādē, rēķinot jaudu no faktiskās vajadzības.

“Vēsturiskās jaudas neataino reālo situāciju. Vienam varbūt 100 MW ir neizmantoti rezervei, bet citam tikai 10 MW un efektivitāte līdz ar to uzņēmumiem ir dažāda. Ir jānosaka faktiskās jaudas, kas ir nepieciešamas, nevis jārēķina no vēsturiskām jaudām, kas sen vairs nav un nekad vairs nebūs. Katlumājā var stāvēt divi vai pat trīs katli katrs ar megavata jaudu. Ja nepieciešams iegūt, piemēram, divu megavatu jaudu, no efektivitātes viedokļa labāk ir ieslēgt visus trīs katlus uz nelielu jaudu, nekā divus uz maksimālo jaudu. Jo tad katrs katls strādās ar lielu sildīšanas rezervi un gāzi izmantosim efektīvāk. Bet, ja īstenojas “Gaso” plāns par katru katlu ņemt fiksēto maksu, tad beigās efektīvāk strādājošais samaksās vairāk,” piebilst V. Vītoliņš. Patstāvīgā jaudas komponente gāzes tarifā tiek rēķināta kā pieslēgums konkrētai katlumājai. Tas nozīmē, ka var būt divi pilnīgi vienādi uzņēmumi pēc jaudas, bet vienam 100 MW ir vienā katlumājā, otram desmit katlumājās. Līdz ar to, kam ir vairāk katlumāju, būs jāmaksā vairāk, jo katrai katlumājai ir individuāla maksa.

AS “Gaso” nenoliedz, ka jaunajā tarifā patērētāju grupu skaits no 8 samazināts uz 6. Līdz ar to var gadīties, ka arī salīdzinoši efektīvam klientam ir mainījusies patēriņa grupa, kādēļ sagaidāms tarifa mainīgās daļas pieaugums. “Jāņem vērā, ka vēl nepieciešams saprast reālo situāciju, jo uz papīra dati var atšķirties, līdz ar to arī patēriņa grupu sadalījums ar laiku var mainīties, lai pielāgotos reālajai situācijai,” norāda I. Pētersone-Godmane.

Siltumapgādes uzņēmumi aicina “Gaso” izpildīt arī savu mājasdarbu un, izanalizējot datus par aizvadītā gada decembri un šī gada janvāri, februāri, kad Latvijā sals sasniedza vairāk nekā -25 °C, veikt inventarizāciju, cik Latvijā re-āli vajadzīgas apkures katlu jaudas.

 

Kāpēc jāmaksā, ja netērē?

Uzņēmumiem, kuri izmantotu atļautās gāzes slodzes samazināšanu uz laiku, būtu jāsedz vien tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. “Tas būtu kāds koeficients, par kuru mums vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem. Rezultātā nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos,” skaidro “Gaso” valdes priekšsēdētāja.

Saimniecības, kuras gāzi izmanto graudu kaltēšanai, kā arī kooperatīvus interesē iespēja dabasgāzi nesezonā atslēgt. Tas būtu pareizākais risinājums, piekrīt Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons, taču viņš norāda, ka nav līdz galam vienojušies ar “Gaso” pārstāvjiem, kas būtu jāmaksā dabasgāzes sadales operatoram tā saucamajā klusajā periodā. “Tika minēts cipars, kas būtu jāmaksā par atslēgšanu un pieslēgšanu, bet šodien nenonācām līdz kompromisam par to, cik jāmaksā periodā, kad gāzi nepatērējam. No loģikas viedokļa – ja netērējam nevienu kubikmetru, kāpēc par to kaut kas jāmaksā,” ir nesaprašanā zemnieku pārstāvis.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kapēc Gaso? nevis God.un Ko. Pēc gada vajadzēs labi apmaksātu darbu vel kādiem liekēžiem un tas pats būs ar ūdens piegādi,pēc tam par atkritumiem.Un tā pa apli kamēr visi ” vajadzīgie” būs nodrošināti ar labi apmaksātiem darbiem.Un ar ko nodarbojās Sabiedrisko pakalpojuma komisija?Es domāju ka ne jau par iedzīvotāju izdzīvošanu.Tad jau tāda komisija nemaz nav vajadzīga

  2. Un es vēl gribēju pāriet savā privātmājā uz gāzes apkuri. Laikam Kalvīšgodmaņus tomēr nevarēšu atļauties uzturēt

  3. Tas bija skaidrs kā diena Atbildēt

    Jau Kalvišā parādīšanās Latvijas gāzē liecināja par to, ka tauta gaidiet finansiālas izmaiņas, protams, ka uz patērētājam neizdevīgo pusi. Tad, kad Kalvītim pievienojās Godmane, tad mans pieņēmums kļuva par pārliecību, un ilgi nebija jāgaida – Godmanīša tikai trīs mēnešus sabijusi jaunajā amatā – un ir sākusies cenu celšana, kas tiek aptamborēta ar meliem.

  4. Esmu priecīgs!

  5. Gāzes lietotāja Atbildēt

    Tikko saņēmu pārrēķinu par gāzi, izmantoju gan ūdens sildīšanai, gan ēst gatavošanai. Cena pieaugusi par 5 eiro! Tā Godmane “gudri muldēja”, ka pacels par 1.5 un tiem, kas maz izmanto. Nekā!!! Otrs OIK…un klusā sezona diez vai tiks ņemta vērā.

  6. Vajadzētu piedzīt naudu arī no tiem, kuri pārāk reti iepērkas veikalus. Veikali taču ir jāuztur cauru gadu.
    Tāpat maksu par uzturēšanu varētu no iedzīvotājiem sākt iekasēt frizētavas, kosmētiskie kabineti, ārstniecības iestādes….

Draugiem Facebook Twitter Google+