Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. septembris, 2016
Drukāt

Jāmaksā pirms ugunsgrēka. Par izdevumiem, stājoties spēkā jaunajiem ugunsdrošības noteikumiem (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šonedēļ spēkā stājas jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kas paredz būtiskas izmaiņas ugunsnelaimju novēršanā un likvidēšanā.

“Iepriekšējos Ministru kabineta noteikumus apstiprināja 2004. gadā, un tie bija novecojuši,” teic a/s “Inspecta” Ugunsdrošības nodaļas tehniskais vadītājs Aleksandrs Babra. Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš viņu papildina – jaunos noteikumus veidoja tāpēc, ka bija jāizpilda jau 2009. gadā valdības sēdē dotais uzdevums par administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem. Pēc 2013. gadā veiktajiem labojumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā iepriekšējos noteikumus labot nebija vērts – būtu bijis vajadzīgs pārāk daudz 
labojumu.

Kas mainīsies

Par ugunsdrošību būs gan jāmaksā pašam īpašniekam, tostarp mājsaimniecībai, tāpēc nav pārliecības par noteikumu ieviešanu iecerētajā termiņā. Jaunie noteikumi liek katrā mājoklī, kur iecerēts izmitināt gulēšanai līdz desmit cilvēkiem, no 2020. gada uzstādīt dūmu detektoru. Gan A. Babra, gan arīdzan D. Lagzdiņš aicina šo prasību īstenot jau agrāk.

Būs papildu naudas izdevumi? Patlaban vislētākie dūmu detektori maksā vien piecus eiro. Igaunijā tiem jau ir jābūt uzstādītiem, turklāt kaimiņvalstī dūmu detektoru pirkumu subsidēja valsts. Vēl vairāki jaunumi. No 2017. gada 1. septembra signalizācijas detektors jāuzstāda objektā, kur atrodas gāzes aparāts ar vairāk nekā 50 kW jaudu. Signalizācijas uzstādīšana būs obligāta, ja gāzes aparāts atradīsies pagrabstāvā vai cokolstāvā.

Ja virtuvē ir gāzes plīts, gaisa nosūcējs, kas pilnībā noklāj ventilācijas lūku, tad no 2019. gada 1. janvāra telpās vajadzēs vēl citu risinājumu gaisa apmaiņas nodrošināšanai. Aizliegts daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves.

Ir gan arī jaunas prasības, kas papildu naudu neprasa. Jaunie noteikumi liek apmeklētājiem obligāti atstāt sabiedrisku ēku, iestādi, kad ir atskanējis brīdinājuma signāls par ugunsnelaimi. Iepriekšējos noteikumos apdraudētās ēkas pamešana bija jāno­drošina tās apsardzei.

Vienas ģimenes dzīvojamajā mājā paši saimnieki turpmāk dūmvada tīrīšanu varēs veikt pirms sezonas, ja ir “Jotul” tipa krāsniņa, tad vēl papildu vienu reizi sezonā. Agrāk dūmvads bija jātīra divas reizes sezonā un pirms sezonas.

Vēl viens jauninājums ir elektroinstalācijas pārbaude mājoklī. Patlaban (līdz 1. septembrim) tā ir jāveic vienu reizi sešos gados un to veic ļoti maz mājsaimniecību. Jaunie noteikumi liek elektroinstalācijas pārbaudi veikt vienu reizi desmit gados, tomēr klāt nācis nosacījums par termokameras izmantošanu pārbaudē. “Termokamera ļauj atklāt vājās vietas mājokļa elektroinstalācijā, fiksē kabeļu vai sadaļņu karšanu,” skaidro A. Babra.

D. Lagzdiņš norāda, ka Latvijā ar aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju ugunsnelaimēs daudzdzīvokļu namos ik gadu dzīvību zaudē 90 – 100 cilvēku. Salīdzinājumam – Vācijas pilsētā Hamburgā ar trim miljoniem iedzīvotāju mājokļos ir ieviesti stingri ugunsdrošības pasākumi, tāpēc dzīvību ugunsnelaimēs zaudē daudz mazāk cilvēku, vidēji 15 ik gadu.

Jaunie noteikumi liedz sabiedriskajās ēkās vienā telpā atrasties vairāk nekā 50 cilvēkiem, ja telpai ir viena evakuācijas izeja. Šajā telpā būs arīdzan jāizveido aizsardzības sistēma. Ja telpā ir divas evakuācijas izejas, tad tur nedrīkst būt vairāk kā 500 cilvēku. A. Babra vērš uzmanību, ka šim nosacījumam būtu jāpievērš uzmanība Dziesmu un deju svētku dalībnieku izmitinātājiem, arī nometņu un citu pasākumu rīkotājiem.

Vai ugunsdrošības iekārtas uzstādīšana mazinās apdrošināšanas maksājumu? Dīvaini, tomēr ne. A. Babra: “Citās valstīs šo iekārtu uzstādīšana ir labs instruments apdrošināšanas prēmijas mazināšanai un ugunsdrošības nosacījumu ievērošanai. Latvijā apdrošināšanu var veikt internetā, piemēram, dzīvokļa apdrošināšana, tāpēc šis modelis nedarbojas un nedarbosies tik ilgi, kamēr to nemainīs.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja valdībai jauni likumi, tas labi, bet tad valstij arī jāgādā, lai no tirgus valstī tiktu izņemti apšaubāmas kvalitātes signalizatori. Pircējs to nekvalitāti var nenojaust, ja prece nav arī sertificēta, un nav arī viltota. Pārbaudīt ierīci ar pašu dzīvokļa ugunsgrēku būtu nožēlojami.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (2)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+