Mobilā versija
Brīdinājums +19.7°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
18. janvāris, 2016
Drukāt

Kā ekspremjeri vērtē Māra Kučinska izredzes izveidot ilgtspējīgu valdību?

Foto - LETAFoto - LETA

Māris Kučinskis.

Valdis Birkavs: “Kučinski labi pazīstu, viņš ir ļoti darbīgs un godprātīgs cilvēks. Domāju, ka nekādas rupjas kļūdas viņš nepieļaus, jo ir ļoti atbildīgs un strādīgs. Tā kā viņš bija Ilgtspējīgas attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs, viņa pieeja varētu būt ar zināmu vīziju. Kopumā gan esmu pret procesu, kā tika izraudzīts premjera kandidāts, tā nav politiska kārtība. Demokrātiskā valstī normāli būtu, ja premjers, kas ir galvenā politiskā figūra valstī, būtu partijas līderis, vadītājs, kuram jāiziet caur vēlēšanu dzirnavām, jāspēj pārliecināt cilvēkus un jāved aiz sevis partija. Šajā situācijā izskatāmies pēc PSRS, kur kompartijas ģenerālsekretārs visus komandē un no malas meklē cilvēkus. Ja Kučinskim izdosies izveidot valdību, līdz nākamajām vēlēšanām gan jau valdība noturēsies. Nedomāju, ka viņam ir vajadzīgi kādi padomi – viņam jābūt savam redzējumam, savai programmai. Jā, var būt padomnieku loks, bet bijušo premjeru padomi viņam noteikti nav vajadzīgi. Man, piemēram, Ivara Godmaņa padomi savulaik bija lieki, jo man bija pilnīgi cits skatījums uz valsts attīstību.”

 

Guntars Krasts: “Pašreizējais Saeimas un valdības sastāvs izskatās paguris, neviens neko negrib darīt un uzņemties iniciatīvu, kaut gan darbam tagad ir diezgan labvēlīga vide. Ir grūtības – migrācija, ES jautājumi, bet kopumā fons ir labvēlīgs. Domāju, ka šo partiju sastāvā nekas daudz nav palicis un nav īsti ko virzīt premjera amatam. Līdz ar to jaunajai valdībai, iespējams, arī izdosies noturēties līdz nākamajām vēlēšanām. Kučinskim gan ieteiktu neiedomāties, ka šis laiks būs pavisam viegls, jo ir priekšnosacījumi visādiem sarežģījumiem. Latvijā gan to neredz, bet Eiropā, pasaulē viss var notikt. Viņš vairāk varētu orientēties uz iekšlietām, bet vajadzētu būt gatavam arī strauji uzkrāt starptautisko pieredzi. Arī es stājos premjera amatā periodā, kad likās, ka ir daudz iekšējo uzdevumu, bet beigās izrādījās, ka bija daudz ārēju izaicinājumu – gan NATO, gan ES, gan Krievijas krīze. Mani ierāva tādās krācēs, kādas pilnīgi nebiju gaidījis.”

 

Māris Gailis: “Es Kučinski pārāk labi nepazīstu, bet ticies esmu un iespaids palicis vislabākais – mierīgs, nosvērts, lietišķs cilvēks. Šis gan ir negaidīts variants, jo uzskatu, ka “Vienotība” pati sev iešāva kājā, bet ko darīt – visi kļūdās. Zaļie un zemnieki īstajā brīdī pārņēma grožus savās rokās. Domāju, ka nebūs slikti, Kučinskis ir labāka kandidatūra par Šadurski. Manuprāt, jaunā valdība varētu nostrādāt līdz nākamajām vēlēšanām. Kučinskim ieteiktu ļoti rūpīgi strādāt tieši ar koalīcijas partneriem. Jāsastāda savs plāns, savas idejas un jāmēģina par tām pārliecināt, jo vienkārši ar spēku nekas neizdosies. Premjeram novēlu arī padomāt, kas mums būs svarīgi pēc 10 gadiem, un jau sākt strādāt tajā virzienā.”

 

Andris Bērziņš: “Domāju, ka Kučinskim tas ir liels izaicinājums, bet viņš uz to ir gājis ilgu laiku. Viņš noteikti apzinās, ko no viņa sagaida un kas viņam jāpaveic. Domāju, ka viņam ir ļoti sistemātisks un skaidrs redzējums par to, kam valstī jānotiek, jo viņš ilgu laiku veltījis tieši ilgtspējas jautājumiem. Kučinskis ļoti pareizi pieiet lietām, sakot, ka vispirms izveidos savus principus un uzdevumus, kurus vēlas veikt, un tikai pēc tam meklēs ministrus. Lai gan manas premjerēšanas situācija un uzdevumi bija atšķirīgi, problēmas koalīcijā paliek tādas pašas. Pēc gada būs pašvaldību vēlēšanas, līdz ar to tagad būs uzsvars uz pašvaldībām – neviens negribēs veikt asas kustības vai lielas reformas. To visu darīs pēc vēlēšanām un nākamos trīs gadus mēģinās pierādīt, ka tas bija pareizi. Kučinskis ir pietiekami gudrs, lai vispirms sagatavotu strukturālas reformas un uzreiz pēc vēlēšanām ķertos pie to 
realizācijas.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+