Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. decembris, 2015
Drukāt

Kā uzņēmumos uzturat latviešu valodai draudzīgu vidi? (4)

tevuvaloda

Ceturto gadu pēc kārtas akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide” noskaidroti apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā. Aptaujāju konkursa laureātus.

 

Anita Banziņa, Dobeles novada Tūrisma informācijas centra vadītāja: “Mums atšķirībā no citiem uzņēmumiem ir mazliet citāda specifika. Strādājam ārzemju tūristiem un ceļotājiem. Latviešu valodas likums nosaka, ka izdevumi svešvalodā jāpārtulko arī latviešu valodā. Mēs šo noteikumu ievērojam. Centrā piedāvājam informāciju ne tikai par mūsu novadu, bet visu Latviju, arī Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Slovākiju un citām valstīm. Galvenais, lai informācija nebūtu pieejama tikai angļu vai krievu valodā. Kopumā Latvijā šajā ziņā vēl ir daudz ko darīt. Ir ne mazums iestāžu un kafejnīcu, kur informāciju var lasīt tikai angļu vai krievu valodā. Vēl mani satrauc un aizskar latviešu valodas gramatikas kļūdas, piemēram, mūsu televīzijās dažkārt jālasa teksti, kur teikumos nav atdalīti palīgteikumi vai divdabja teicieni. Pie tā gan vajadzētu piestrādāt.”

 

Uldis Janušs, atpūtas parka “Rāmkalni” mārketinga projektu vadītājs: “Lai uzņēmums nodrošinātu valsts valodai pienācīgu vidi, vienkārši jāievēro likumu prasības. Tādējādi rodas mazāk pārpratumu, klientiem viss ir skaidrs un saprotams, kas rada lielāku apmierinātību. Tāpat jāmin, ka latviešu valodā rakstīts vārds var būt daļa no skaista dizaina. Latviešu valodas lietojumu uzraugām arī restorāna ēdienkartē, kur akcentējam vietējo piegādātāju nozīmi mūsu darbā. To visu skaisti pastāstām gan latviešu, gan angļu valodā. Latviešu valodas lietošana un atbilstošas valodas vides nodrošināšana ir pats minimums, kas būtu jāizdara katram uzņēmumam. Parasti labi var redzēt, kuri uzņēmumi latviešu valodai pievērš uzmanību un kuri ne. Uzņēmumiem, kas nespēj tikt galā ar šo uzdevumu, neveicas pārāk labi. Lielā mērā visu izšķir uzņēmuma vadītājs un viņa nostāja.”

 

Ingūna Grandāne, kafejnīcas “Panna” vadītāja Aizkrauklē: “Uzturēt latvisku uzņēmumu nav grūti, jo es mīlu savu zemi, mīlu savu valodu. Mēs necenšamies kļūt moderni, izmantojot svešas valodas. Varbūt tāpēc, ka esam Latvijas province, mums ir tuva sava valoda. Liels nopelns pie tā ir visam kolektīvam. Turklāt pie mums strādā arī krievu meitenes, kas ļoti labi zina latviešu valodu. Iespējams, dažkārt uzņēmumi zaudē savu latviskumu vai atstāj šo jomu pašplūsmā biznesa situācijas dēļ, kad nežēlīgas konkurences apstākļos jācīnās par klientiem. Taču tā nevajadzētu būt. Jā, ne visi iedzīvotāji runā latviski un ne visiem latviskais ir tik pieņemams, tomēr šaubos, vai uzņēmējiem būtu jācenšas dzīties pēc šiem klientiem. Atcerēsimies – mums jāmīl sava zeme, sava valoda, un tad to mīlēs arī citi.”

 

Jana Kalēja, AS “Talsu autotransports” valdes priekšsēdētāja: “Mēs esam ļoti priecīgi, ka dzīvojam Latvijā un varam sazināties latviešu valodā. Lielākā daļa darbinieku ir latvieši, un tāpēc varam kopt latvisku vidi un latviešu valodu. Lielākais nopelns ir uzņēmuma darbiniekiem, jo vadītājam ir grūti kaut ko ietekmēt, ja, piemēram, lielākā daļa darbinieku būtu cittautieši. Arī citus uzņēmumus aicinu lepoties par to, ka dzīvojam Latvijā. Ir jāciena sava valoda un latviski jārunā pēc iespējas vairāk. Pareiza valoda jālieto visur – reklāmās, nosaukumos, plašsaziņas līdekļos. Nevajag lietot, piemēram, “kafē” vai citas nepareizas formas uzņēmumu izkārtnēs, nevajag aizrauties ar svešvārdiem vai tiešajiem tulkojumiem. Mēs no tā tikai iegūsim. Par mums vairāk interesēsies tūristi, ja leposimies ar savu valsti, kultūru un valodu. Iepriecina, ka pēdējos gados mūsu nacionālā paš­apziņa ir cēlusies.”

 

Uzziņa

Akcijas “Latviešu valodai draudzīga vide” šāgada laureāti: kafejnīca “Ostas 23”; kafejnīca “Panna”; krogs restorāns “Pie brāļa”; veikals “Mārtiņklīvi”; krogs “Valmiermuižas alus virtuve”; atpūtas parks “Rāmkalni”; “Vecpilsētas aptieka”; Tumes aptieka; Raunas aptieka; aptieka “Ozolāji”; Strenču aptieka; salons “Saules salons”; frizētava “Smalkais saloniņš”; Jelgavas reģionālais tūrisma centrs; Jēkabpils Tūrisma informācijas centrs (TIC); Bauskas TIC; Dobeles novada TIC; Kokneses tūrisma centrs; Ķekavas novada TIC; Ludzas novada TIC; Rīgas Tūrisma attīstības birojs; drošāka interneta centrs “Net-Safe Latvia”; Jelgavas autobusu parks; “Talsu autotransports”; “Ventspils reiss”; salons “Līga Lux”.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Strādāju lielveikalā.Diemžēl ikdienā daudz nākas runāt krievu valodā gan ar klientiem,gan ar priekšniecību.Un es esmu tajos labajos gados,kad darbu pazaudēt ir viegli,bet atrast grūti,it īpaši,ja nav nekādu prasmju(ilgus gadus esmu nostrādājusi uzņēmumā,kura vairs nav).Un esmu secinājusi,ka uzsvērti krieviski runā dāmas ap 40-50.gadiem.

  2. Lauku veci!Remontstrādniekiem ir cilvēktiesības runāt tikai krieviski.Par to rūpējas Lielais Pū.

  3. Esmu pabijis apm. 5 gadus lielveikalos, kuri pieder ārzemniekiem. NEKUR NEESMU REDZĒJIS REMONTSTRĀDNIEKUS, KURI RUNATU LATVISKI. Acīm redzot ārzemju veikalu vadība dod priekšroku KRIEVVALODĪGAJIEM. Jāņem pie šķirkas!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (59)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+