Mobilā versija
-0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
31. janvāris, 2017
Drukāt

Jāņa Kalnbērziņa “aplokšņu alga” (6)

5rubli1 DB

Raksta autors ir Ilgonis Upmalis, PSRS armijas militārās vēstures pētnieks.

Izlasot “Latvijas Avīzē” publicēto interviju ar Latvijas Vēstures institūta profesori Dainu Bleieri (LA 19. janvārī “Kalnbērziņš saņēma “aplokšņu algu”), vēlos izteikt savas domas par intervijā minēto.

Tajā, ka Latvijas kompartijas vadītāja Jāņa Kalnbērziņa alga bijusi ap astoņiem tūkstošiem rubļu, bet uz valsts aizņēmuma obligācijām viņš parakstījies par divreiz lielāku summu, nav nekā neizskaidrojama. Tajā laikā dzīvojušie zina, ka vadošajiem darbiniekiem uz valsts aizņēmuma obligācijām bija jāparakstās par pusotru vai divām algām, tā teikt, jārāda piemērs “parastajiem mirstīgajiem”, kuriem bija jāparakstās algas apmērā. Neapgalvošu, ka Kalnbērziņam nebija papildus piemaksas. Piemaksas padomju okupācijas laika partijas un valsts darbiniekiem apliecina arhīva dokumenti. Arī, ja viņa alga bija astoņi tūkstoši, sešpadsmit tūkstošu rubļu atskaitīšana gada laikā Kalnbērziņam nekādas lielas problēmas neradīja. Mana alga tajā laikā bija četrdesmit rubļu un ikmēneša atskaitījumi par valsts obligācijām algas apmērā bija visai jūtami.

Kas attiecas uz intervijā teikto par sarežģījumiem ar pētījumiem par sarkanās armijas izvietošanu Latvijā pēc Otrā pasaules kara, varu pilnībā atbalstīt cienījamās profesores sacīto, ka, tikai laikam ejot, varam sākt saprast arhīvos atrodamos dokumentus, kuri vairs nav slepeni. Tāpēc arī grāmatu “Latvija- PSRS karabāze”, kurā stāstīts galvenokārt par laiku, kad notika armijas izvešana, uzrakstījām pirms grāmatas “Latvija – padomju militāristu varā 1939 -1999”, kurā, balstoties arhīvu dokumentos 86. – 124. lpp rakstījām par PSRS armijas izvietošanu pēc 1945. gada. Darbs nav akadēmisks. Uz Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā atrodamā lielā dokumentu krājuma pamata stāstījām par šo Latvijas vēstures posmu, kad, pēc sarkanās armijas iebrukuma 1944. gadā un vācu okupantu padzīšanas, 1939. gadā iesāktā padomju okupācija turpinājās līdz pat PSRS sabrukumam.

Piebildīšu profesores sacītajam, ka pētījumi par militāriem jautājumiem ir ļoti sarežģīti, jo prasa no pētnieka speciālas militāras un valodu zināšanas, lielu pacietību un prasmi atšifrēt slepenos dokumentus. Latvijas arhīvos ir ļoti lieli dokumentu krājumi par šiem jautājumiem, kuri gaida pētniekus. Ja gribam pētīt PSRS armijas apgādi un infrastruktūras izmantošanu, tad pētniekam vēl vajadzētu būt ar finansista, ekonomista un grāmatveža izglītībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ha tev taisnība kad to sāks saprast kas notiek Latvijā. sabiedrotie vai okupanti? Sabiedrotie ir vārda aizsegs OKUPĀCIJAI.

  2. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Attēlā redzamo naudaszīmi Kalnbērziņš nekad nav redzējis! Pat ja viņam maksāja aploksnē, tur bija pavisam citi červonci un raksta autors, ticamības un vēsturiskas patiesības pēc, jau nu varēja papūlēties sameklēt šīm aploksnēm atbilstošu piecīti.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+