Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. oktobris, 2016
Drukāt

Jānis Abāšins: par legālu braukšanu dzērumā, gudrajām atslēgām un citiem nākotnes jaukumiem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Apdrošināšanas nozare Latvijā tuvāko desmit, divdesmit gadu laikā piedzīvos pārvērtības, kas tieši skars katru apdrošināšanas polises pircēju. Izmaiņas lielākoties saistītas ar jaunajām tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem, kā arī likumdošanas izmaiņām, kas liek nozarei atbildēt uz daudziem jautājumiem – ko tagad ar “to visu” darīt? Tas, ko apdrošinātāji ar “to visu” izdarīs tagad, nešaubīgi ietekmēs cenu, par kādu iedzīvotāji pirks polises nākotnē.

Septembra beigās Rīgā pulcējās vadoši Eiropas apdrošināšanas nozares pārstāvji, lai iezīmētu nākotni, kurp nozare dodas un kā uz šī fona varētu izskatīties Baltijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus nākotne. Tik daudz piesauktās jaunās tehnoloģijas, kas pēdējos gados apvērsušas dzīvi kājām gaisā teju visās dzīves jomās, liek nopietni domāt par nozares nākotni. Zīmīgi, ka konferencē uz daļu no aktuālajiem jautājumiem atbilde bija – šis apdrošināšanas nozarei ir izaicinājums, uz kuru atbildes vēl ir jāmeklē.

Apdrošinātāju ierindas klientam Latvijā šobrīd, iespējams, maz interesē, cik veiksmīgi un tālu esam tikuši ar nozari regulējošo Eiropas direktīvu un regulu ieviešanu. Tāpat citu valstu progress telemātikas risinājumu ieviešanā automašīnās, kā arī bezpilota auto, kas jau tagad tiek izmēģinātas uz ceļiem Kalifornijā, ASV, šobrīd varētu šķist kaut kas, kas vēl neattiecas uz mums. Tomēr ir jāsaprot – tā ir nākotne, ka visai drīz klauvēs arī pie mūsu durvīm un pavisam konkrēti atspoguļosies apdrošināšanas polises cenās, tāpēc būtu jāsaprot, ar ko klientiem būs jārēķinās.
Ļaujies kontrolei, bet maksā mazāk

Autovadītājiem jārēķinās, ka auto vadīšanas paradumi arvien vairāk tiks kontrolēti. Telemātika uz transporta sfēras attīstību atstāj arvien lielāku iespaidu un apdrošinātāji ir ieinteresēti izmantot informāciju, kas iegūstama šādā veidā. Būtībā tā joprojām būs cilvēku izvēle – ļaut savā automašīnā uzstādīt aprīkojumu, kas fiksēs visus jūsu braukšanas paradumus, vai nē. Lielāka kontrole – lētāka polise. Vēl gudrākas kļūs tā dēvētās gudrās auto atslēgas un citi auto agregāti, kas spēs fiksēt vēl vairāk informācijas par visu, kas noticis ar auto, nekā līdz šim. Nākamais solis jau būs bezpilota automašīnas, piemēram, Google cars, kas jau būs pilnībā kontrolējams transportlīdzeklis, kas pilnībā brauks pēc satiksmes noteikumiem, aprīkots ar iespējām izsekot katru tā kustību arī no attāluma.
Kopumā šie risinājumi nozīmēs lielāku kolektīvo disciplinētību uz ceļiem, ļaus ātrāk identificēt tā sauktos ceļu huligānus. Taču paradoksālā kārtā tas nozīmē, ka cilvēks, iespējams, varēs “stūrēt” iereibis un vispār bez tiesībām. Viņš izsauks bezpilota mašīnu, ievadīs adresi, iekārtosies pasažiera sēdeklī, un auto pats viņu vedīs uz norādīto vietu. Tas nozīmē, ka būs jāmaina viss līdzšinējais atbildības koncepts. Šobrīd neviens nezina, kā tieši tas strādās.

Nav drošības sistēmu – nav polises

Cilvēkiem, kas vēlēsies apdrošināt savu nekustamo īpašumu un mantu tajā, jau tagad būtu jāsāk domāt par drošības sistēmām savos īpašumos. Arī šobrīd apdrošināšanas polises cenu ietekmē fakts, vai īpašumā ir uzstādītas ugunsdrošības un pretielaušanās sistēmas, tomēr nākotnē šis aspekts polises cenā atspoguļosies vēl skaidrāk. Pastāv zināms spiediens no likumdevēju puses, tāpēc apdrošinātāji būs tie, kas visādi veicinās drošības risinājumu reālu ieviešanu dzīvē.

Tas nozīmēs selektīvāku pieeju pakalpojumam. Piemēram, ja cilvēks dzīvo hruščovkas tipa mājā, kur ūdens apgādes sistēma nav mainīta pusgadsimtu, apdrošinātājs iekļaus polisē ugunsnelaimes un zādzības, bet pret ūdens nelaimēm neapdrošinās. Tāpat būs jādomā, kā savest kārtībā nolaistos īpašumus. Ja pats neesi savu īpašumu apdrošinājis, valstij nav pienākuma tev palīdzēt, ja vien nav notikusi kāda stihija. Jāmaina domāšana no sociālisma laikiem – tu esi īpašnieks – tu atbildi!

Klientu dati – drošākos seifos

Datu aizsardzība viennozīmīgi tiks pacelta jaunā līmenī. Vispārējā datu aizsardzības regula, kas tika apspriesta arī apdrošinātāju konferencē Rīgā, paredz dramatisku sodu arī apdrošinātājiem par klientu dati noplūdi. Sods būs teju tikpat nopietns, kā konkurences pārkāpumu gadījumā – 4% no gada apgrozījuma. Regulas prasības būs jāpilda no 2018.gada maija. Uzņēmumiem būs milzīga atbildība censties iztikt bez incidentiem, kaut skaidrs, ka tie tāpat būs.

Visas Eiropas regulas, kas izstrādātas pēckrīzes periodā, ir vērstas vai nu uz finanšu tirgus spēlētāju stabilitātes un finansiālā spēka nodrošināšanu vai uz patērētāju aizsardzību. Tomēr skaidrs, ka jebkura datu aizsardzība maksā. Tāpēc arī šis apstāklis nākotnē nedaudz ietekmēs cenu, ko cilvēki maksās par pakalpojumu. Rezultātā tirgus koncentrācija turpināsies. Nākotnē vienotajā Eiropas tirgū lielo spēlētāju skaits varētu iet mazumā, par šo patērētājiem gan īpaši jāuztraucas nebūtu.

Krāpniekiem būs jāsvīst vairāk

Mūsu cilvēku izdomai un radošumam nav robežu, tāpēc ir skaidrs, ka apdrošināšanas krāpšanas gadījumi noteikti vēl būs un izskaust tos nevarēs, taču šī izprieca ies mazumā un krāpties paliks arvien grūtāk. Runājot par veselības aprūpes sistēmu – ja E-veselības sistēma sāks strādāt pilnvērtīgi, tad būs daudz mazāk iespēju slimot falši. Ārsta darbībām varēs izsekot, pieaugs procesa caurspīdīgums.

Būs arvien grūtāk apzināti izraisīt autoavārijas – visapkārt daudz kameru, automašīnās darbosies telemātika, iekārtas, kas fiksēs cilvēku rīcību un centienus nelegāli nopelnīt. Apdrošinātājiem jau tagad ir cieša sadarbība ar drošības iestādēm, bet drīzā nākotnē datu apmaiņa starp iestādēm būs vēl ātrāka, faktiski tiešsaistes režīmā. Ja klients šodien savāra ziepes, tad jau rīt vai parīt tas atainosies viņa kāroto polišu cenās. Valstī pastāv sodāmību reģistri, un nākotnē būs iespējas polišu cenu politiku veidot, balstoties šo soda reģistru datos.

Vairs nebūs tik viegli viltot dokumentus. Kādreiz apdrošinātāju varēja apkrāpt, klāstot, ka klients bijis, piemēram, kādā Indijas nomales slimnīcā, un apdrošinātājs nespēja pierādīt, ka tāda slimnīca nemaz neeksistē. Tagad ar interneta starpniecību patiesība nāk gaismā arvien ātrāk. Nav vairs problēmu ar dokumentu tulkošanu no eksotiskām valodām. Līdz ar to varu droši prognozēt, ka šādu krāpniecības mēģinājumu skaits varbūt pieaugs, jo cilvēki vairāk ceļo, taču reālu iespēju veiksmīgi paveikt šo krāpšanu līdz galam būs mazāk.

Kopumā apdrošināšana no tāda „atsevišķa gadījuma pirkuma, kad citādāk nevarēja” kļūs par normālu nepieciešamību. Neesi aprīkojis māju ar drošības sistēmām, būs grūtības iegūt izdevīgāku apdrošināšanu. Savukārt – nav apdrošināšanas, nevarēsi tikt pie kredīta. Aptaujas liecina, ka šobrīd tikai 23% mājsaimniecību nav iegādājušās nekādu apdrošināšanu. Skaidrs, ka nākotnē šis skaitlis mainīsies, jo kopumā apdrošināšana turpinās augt straujāk nekā valsts iekšzemes kopprodukts.

Pievienot komentāru

Ar motorizētu čemodānu var sasniegt ātrumu 13 km/hJa kādreiz lidostā radusies nepieciešamība dažu minūšu laikā nokļūt no viena termināļa uz otru, lai paspētu uz savu reisu, lielisks sabiedrotais būs motorizētais čemodāns "Modobag".
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Uzmanību, šoferīši! Rīt darbu uzsāks vēl 20 stacionārie fotoradari; arī Grobiņā, Līgatnē, Rubenē (3)Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvija autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari.
Draugiem Facebook Twitter Google+