Mobilā versija
+8.1°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
10. februāris, 2016
Drukāt

Jānis Abāšins: (Uguns)nelaime nenāk brēkdama

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents

Pērn ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 90 cilvēki, bet šogad līdz 4. februārim uguns nelaimēs bojā gājuši jau 18 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Bēdīga statistika, kuru apkopojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kam valsts uzticējusi, ne tikai dzēst un glābt, bet arī veikt preventīvās darbības. Piemēram, reglamentu un priekšrakstu izstrādi dažādiem ražošanas objektiem un sabiedriskām ēkām, kā arī sabiedrības informēšanu kopumā. Tāpat kopā ar citām institūcijām, piemēram, Latvijas Ugunsdzēsības asociāciju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju tiek iniciēti stingrāki uzraudzības nosacījumi saistītajos normatīvajos aktos. Vai valstij var pārmest nepietiekamu ugunsdrošības uzraudzību un vāju prevencijas sistēmu? Vai mēs katrs pats pietiekami domājam par savu un savu līdzcilvēku drošību?

Normatīvo aktu izstrādes un ieviešanas ātrums

Ļoti labs piemērs ir nesen presē izskanējusī ziņa par VUGD sagatavotajiem Ugunsdrošības noteikumiem, kas paredz dūmu detektoru obligātu ieviešanu visā dzīvojamā sektorā no 2020. gada. Noteikumi tiek gatavoti jau pāris gadus, un pašlaik tie ir saskaņošanas procesā ar iesaistītajām institūcijām. Lai gan ugunsdzēsēju pieredze liecina, ka ievērojamu ugunsgrēkos bojā gājušo skaita samazinājumu var panākt, dzīvojamo sektoru aprīkojot ar detektoriem, jo visbiežāk cilvēki nevis sadeg, bet nosmok dūmos, šādas ieceres realizācija prasa gadus, un šobrīd pat nav skaidrs, cik drīz izskatīšanai valdībā noteikumi tiks virzīti.

Iestāžu vadītāju attieksme pret ugunsdrošības noteikumiem

Darba aizsardzības prasības, ugunsdrošības noteikumi attiecas uz jebkuru uzņēmumu un iestādi. Gribētos domāt, ka mācību iestādēs drošība ir pirmajā vietā, tomēr par to neliecina VUGD skolu apsekošanas rezultāti pirms pāris gadiem. 729 skolas nebija aprīkotas ar trauksmes signalizācijas sistēmām, 879 skolās nebija ierīkotas izgaismotas evakuācijas norādes, savukārt 325 mācību iestādes nebija apmācītas atbildīgas personas par ugunsdrošību. Pagājušā gada novembrī saistībā ar ugunsgrēku Juglas vidusskolā Rīgas domes amatpersona paziņoja, ka 2016. gadā visās Rīgas izglītības iestādēs tiks uzstādītas jaunas ugunsdrošības sistēmas. Kā ar citu pašvaldību skolām? Jāsagaida nākamā nelaime? Ja nerunājam par sabiedriskām iestādēm un paaugstināta riska objektiem, kuros lielākoties ir apmācīta atbildīgā persona un izstrādātas instruktāžas, vai bieži savās darbavietās esam saskārušies ar ugunsdrošību saistītām instrukcijām, kaut mutiskām? Vai paši par to aizdomājamies un jautājam? Prātā nāk paziņa, kurš piedzīvoja ugunsgrēku darbavietā, kas atradās augstceltnē.

Kopš tā laika pirmais, kam viņš pievērš uzmanību daudzstāvu ēkās, ir evakuācijas plāns. Atbildīgais vienmēr tiks atrasts, taču mums arī katram pašam ir vairāk jādomā par savu drošību, tajā skaitā, prasot trūkstošo informāciju no atbildīgajām personām un iestādēm.

Kampaņas

Ir tik daudz sociālo kampaņu nolūkā samazināt ceļu satiksmes negadījumus, tajos cietušo un bojā gājušo skaitu – par gaismu atstarojošajām vestēm, sprādzēšanos aizmugurējā sēdeklī, draugu izglābšanu, neļaujot braukt dzērumā u. c. Tāpat arī sociālās kampaņas, kas tapušas ar valsts atbalstu, piemēram, par pasīvās smēķēšanas mazināšanu. Kāpēc nav nekā vērienīga saistībā ar ugunsdrošību?

Jāsecina, ka ugunsdrošības jautājumi tiek aktualizēti tikai, notiekot nelaimei. Atbildīgajiem dienestiem “rokas par īsu”, priekšlikumi preventīvajiem pasākumiem iestrēgst starp dažādiem kabinetiem, un, sadalot līdzekļus, citu jomu vajadzības ir būtiskākas. No otras puses skatoties, vai paši iestājamies par savām tiesībām uz drošu vidi sev un līdzcilvēkiem – pieprasām atbilstošu rīcību un apstākļus no mājas pārvaldnieka, skolas direktora, darba devēja? Nelaime nenāk brēkdama.

Pievienot komentāru

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (27)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+