Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. februāris, 2016
Drukāt

Jānis Abāšins: (Uguns)nelaime nenāk brēkdama

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents

Pērn ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 90 cilvēki, bet šogad līdz 4. februārim uguns nelaimēs bojā gājuši jau 18 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Bēdīga statistika, kuru apkopojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kam valsts uzticējusi, ne tikai dzēst un glābt, bet arī veikt preventīvās darbības. Piemēram, reglamentu un priekšrakstu izstrādi dažādiem ražošanas objektiem un sabiedriskām ēkām, kā arī sabiedrības informēšanu kopumā. Tāpat kopā ar citām institūcijām, piemēram, Latvijas Ugunsdzēsības asociāciju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju tiek iniciēti stingrāki uzraudzības nosacījumi saistītajos normatīvajos aktos. Vai valstij var pārmest nepietiekamu ugunsdrošības uzraudzību un vāju prevencijas sistēmu? Vai mēs katrs pats pietiekami domājam par savu un savu līdzcilvēku drošību?

Normatīvo aktu izstrādes un ieviešanas ātrums

Ļoti labs piemērs ir nesen presē izskanējusī ziņa par VUGD sagatavotajiem Ugunsdrošības noteikumiem, kas paredz dūmu detektoru obligātu ieviešanu visā dzīvojamā sektorā no 2020. gada. Noteikumi tiek gatavoti jau pāris gadus, un pašlaik tie ir saskaņošanas procesā ar iesaistītajām institūcijām. Lai gan ugunsdzēsēju pieredze liecina, ka ievērojamu ugunsgrēkos bojā gājušo skaita samazinājumu var panākt, dzīvojamo sektoru aprīkojot ar detektoriem, jo visbiežāk cilvēki nevis sadeg, bet nosmok dūmos, šādas ieceres realizācija prasa gadus, un šobrīd pat nav skaidrs, cik drīz izskatīšanai valdībā noteikumi tiks virzīti.

Iestāžu vadītāju attieksme pret ugunsdrošības noteikumiem

Darba aizsardzības prasības, ugunsdrošības noteikumi attiecas uz jebkuru uzņēmumu un iestādi. Gribētos domāt, ka mācību iestādēs drošība ir pirmajā vietā, tomēr par to neliecina VUGD skolu apsekošanas rezultāti pirms pāris gadiem. 729 skolas nebija aprīkotas ar trauksmes signalizācijas sistēmām, 879 skolās nebija ierīkotas izgaismotas evakuācijas norādes, savukārt 325 mācību iestādes nebija apmācītas atbildīgas personas par ugunsdrošību. Pagājušā gada novembrī saistībā ar ugunsgrēku Juglas vidusskolā Rīgas domes amatpersona paziņoja, ka 2016. gadā visās Rīgas izglītības iestādēs tiks uzstādītas jaunas ugunsdrošības sistēmas. Kā ar citu pašvaldību skolām? Jāsagaida nākamā nelaime? Ja nerunājam par sabiedriskām iestādēm un paaugstināta riska objektiem, kuros lielākoties ir apmācīta atbildīgā persona un izstrādātas instruktāžas, vai bieži savās darbavietās esam saskārušies ar ugunsdrošību saistītām instrukcijām, kaut mutiskām? Vai paši par to aizdomājamies un jautājam? Prātā nāk paziņa, kurš piedzīvoja ugunsgrēku darbavietā, kas atradās augstceltnē.

Kopš tā laika pirmais, kam viņš pievērš uzmanību daudzstāvu ēkās, ir evakuācijas plāns. Atbildīgais vienmēr tiks atrasts, taču mums arī katram pašam ir vairāk jādomā par savu drošību, tajā skaitā, prasot trūkstošo informāciju no atbildīgajām personām un iestādēm.

Kampaņas

Ir tik daudz sociālo kampaņu nolūkā samazināt ceļu satiksmes negadījumus, tajos cietušo un bojā gājušo skaitu – par gaismu atstarojošajām vestēm, sprādzēšanos aizmugurējā sēdeklī, draugu izglābšanu, neļaujot braukt dzērumā u. c. Tāpat arī sociālās kampaņas, kas tapušas ar valsts atbalstu, piemēram, par pasīvās smēķēšanas mazināšanu. Kāpēc nav nekā vērienīga saistībā ar ugunsdrošību?

Jāsecina, ka ugunsdrošības jautājumi tiek aktualizēti tikai, notiekot nelaimei. Atbildīgajiem dienestiem “rokas par īsu”, priekšlikumi preventīvajiem pasākumiem iestrēgst starp dažādiem kabinetiem, un, sadalot līdzekļus, citu jomu vajadzības ir būtiskākas. No otras puses skatoties, vai paši iestājamies par savām tiesībām uz drošu vidi sev un līdzcilvēkiem – pieprasām atbilstošu rīcību un apstākļus no mājas pārvaldnieka, skolas direktora, darba devēja? Nelaime nenāk brēkdama.

Pievienot komentāru

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+