Mobilā versija
+11.7°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
20. septembris, 2017
Drukāt

Anda Līce: Jānis Rainis, galvā – spainis? (3)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Ik septembri mani apņem Dzejas dienu noskaņa – savāds nemiers un smeldze. Līdzīgi staļļos mīņājas veci sacīkšu un cirka zirgi, sadzirdot savā laikā skanējušu mūziku. Man un, jādomā, daudziem ir bijusi tā laime, pateicoties tieši Dzejas dienām, iepazīt daudzus nu jau aizsaulē mītošus dzejniekus un krāšņu dzejas sarīkojumu rīkotājus. Bez tā visa es šodien justos diezgan apdalīta.

Kopš pirmajām Dzejas dienām, kad 1965. gada 11. septembrī par godu Raiņa simtgadei Esplanādē (toreizējā Komunāru laukumā) atklāja viņam pieminekli, ir aiztecējis daudz ūdeņu. Tie ir aiznesuši prom mītus par Raini kā nobalsinātu proletariāta dzejnieku un obligāto padomju ideoloģijas klātbūtni. Diemžēl tie ir aiznesuši arī tādu vērtīgu lietu kā tam laikam raksturīgo ļoti spēcīgo dzejas vilkmi, kas pati no sevis parasti nerodas. Tā kā Dzejas dienām skolās piemita zināms obligātums un ar dzejas sarīkojumu plānošanu un daļēji arī organizēšanu gadiem ilgi nodarbojās Latvijas Rakstnieku savienība un Literatūras propagandas birojs, kaut kas no dzejas vēja bija jaušams pat mazajās Latvijas lauku skoliņās. Tur bērni pirmo reizi mūžā redzēja un dzirdēja dzīvus dzejniekus. Dzejas dienas nozīmēja arī dažādus literāros konkursus, dzejnieku kapa vietu sakopšanu, ekskursijas pa viņu dzīves vietām un rudens ziedu izstādes. Baidos, ka vēl pēc laika dažs labs, iespējams, dzejoļus pirmo reizi klausīsies (ja dzirdēs), tikai zārkā guļot, jo izvadītājiem tādās reizēs traki patīk runāt dzeju.

Smieklīgais: “Jānis Rainis, galvā spainis” var izrādīties pravietisks. Jo īpaši tāpēc, ka tiek apgalvots – dzeju tagad neesot vērts izdot, to neviens nelasot, to nevarot saprast, tā esot elitāra lieta. Klāt nāk arī kāds pilnīgi aplams apgalvojums, ka dzejas rakstīšanai nekāda īpaša sagatavotība nav nepieciešama. Kad sakāpināta pašapziņa nomāc paškritiku, sakuplo atviegloto pantu lauks – katrs dziesmu tekstu autors piesaka sevi kā dzejnieku, grafomānu bari sāk spietot ap reģionālo laikrakstu redakcijām, un, ja vien var sagrabināt naudu, izdod sēnalu krājumus. Kultūras kritēriji izskalojas kā zemes ceļi rudens lietavās.

Pie ļoti blīvi ar tēliem un emocijām apdzīvotajām dzejoļu grāmatām katra paaudze ir jāradina no jauna. Tas ir tāpat kā ar jaunu ēdienu – kamēr nav iegaršojies, mēs ar neuzticību izturamies pret to, ko mūsu garšas kārpiņas nepazīst. Tagad daudzās mājās grāmatu vietā plauktos stāv pavisam citas lietas. Bet dzeja tur atkal var atgriezties. Viss sākas no galvas, ja runa ir par dzeju – galvenokārt no literatūras skolotāja.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jā, jā… laidīsim tādas zvaigznes kā karjeriste skolotāja Ratinīka pie stūres un viņa jums uzrīkos tādas dzejas dienas pie Raiņa pieminekļa, ka nemetas…
    Lasīs savus savārstījumus ar dažkārt no Hūtes aizgūtas leksikas, gaidot sajūsmināto skolnieciņu aplausus. Tur tiešām Rainim jāuzliek galvā spainis un jāaizbāž vēl ausis, lai ko tādu dzirdētu no jaunās dzejas gigantiem.

  2. Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!

  3. Apkārt bleķis, iekšā speķis,
    Skrien pa dēli un rāda mēli.

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (18)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Draugiem Facebook Twitter Google+