Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
27. decembris, 2017
Drukāt

Jānis Rokpelnis ar segvārdu Miķelis. Dzejnieks atzīstas sadarbībā ar čeku (54)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jānis Rokpelnis 20. gadsimta 80. gados sadarbojies ar Valsts drošības komiteju (VDK) jeb čeku, šodien intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” atzinis pats dzejnieks.

Sirdsapziņas ēdas par nokļūšanu VDK aģentu sarakstos Jānis Rokpelnis jutis kopš 1989. gada, kad ieraudzījis savu čekas ziņotāja segvārdu “Miķelis” līdz ar aptuveni 90 citiem nopublicētu laikrakstā “Atmoda Atpūtai”.

Jānis Rokpelnis stāsta, ka pagājušā gadsimta 70. gados viņā bijis “tradicionālais, absolūtais naids pret čekistiem”, un pēc kādas dzēruma trakulības iecienītajā inteliģences pulcēšanās vietā, kafejnīcā “Skapis”, viņu izsaukusi čeka. Dzejnieks pārliecināts, ka nav ticis apcietināts tikai tēva – rakstnieka, Latvijas PSR himnas līdzautora, Raiņa Literatūras muzeja direktora, augsta Latvijas PSR Kultūras ministrijas ierēdņa – dēļ.

Tomēr 1981. gadā, kad Rokpelnis strādājis tobrīd ļoti populārajā laikrakstā “Literatūra un Māksla”, tās redaktors Jānis Škapars pierunājis stāties partijā, jo avīzē bijusi pārāk maza partijas organizācija. Savukārt 1985. gadā VDK virsnieks, radošo un preses darbinieku kurators Juris Miļevskis pierunājis Rokpelni kļūt par VDK aģentu. “Nu, lūk, Miļevskis iedod man kartīti, uz kuras rakstīts, ka es apsolos neizpaust metodes, ar kādām strādā VDK. Pilnīgi neitrāli, nevis ka es apsolos kaut ko tur ziņot,” intervijā stāsta Rokpelnis.

Dzejnieks uzsver, ka piekritis iesaistīties, jo šķitis interesanti izpētīt, kā darbojas VDK no iekšienes, un pēc tam par to varētu uzrakstīt, taču neko nav par čekas struktūru uzzinājis. “Vai esmu pret kādu izstrādājis nelietību? Nē, tas nav manā dabā. Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas,” stāsta Rokpelnis. Tāpat viņš nav par savu darbošanos čekā ņēmis naudu, jo “būdams neticīgs, tomēr atcerējos par Jūdas grašiem un atteicos no jebkādas samaksas”.

Uz žurnālistes Elitas Veidemanes jautājumu, kādēļ izlēmis atzīties, Jānis Rokpelnis atbild: “Es nevarēju neatzīties. Un tu jau mani tagad neatmasko. Es pats sevi atmaskoju. Es pat nezinu, vai mana kartīte atrodas tajos maisos. Es sevi atmaskoju tāpēc, ka mani ēd sirdsapziņa. Es redzu tādu kā dziļu, izžuvušu aku, apakšā ir pelēka zeme, un zem tās – līķis. Man ir sajūta, ka esmu slepkava un ka es sevī nēsāju šo līķi. Esmu nogalinājis savu dzīvi, pats sevi un savu godīgumu. Esmu sodīts par savu iedomību un lepnību. Tas ir vislielākais grēks – lepnība. Es lepojos, ka nebiju sasmērējies ar padomju sūdiem. Es taču biju pilnībā pārliecināts par sevi, ka viņiem – čekistiem – nav nekādu kompromatu pret mani un ka viņi ar mani neko nevar izdarīt. Bet viņi izdarīja visu. Un kāpēc es atzīstos? Tāpēc, ka esmu vecs cilvēks, un, ja mani ķers infarkts vai insults, es būšu attīrījis savu sirdsapziņu. Visvairāk man bail par saviem lasītājiem: varbūt viņi nespēs man piedot un vairs nespēs mani lasīt?”

Pievienot komentāru

Komentāri (54)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Tautai, kura nezina vai pat ignorē savu pagātni, NAV nākotnes.”

    Un, arī: “Vēsture atkārtojas – nereti kā FARSS.” 😉

    =======

    “Latviet’s es’u!!!…”
    ( “tekošajā momentā” – Muļķu Zemes SILES “valsts”
    “eurolatvānijas” zombijfans un “lojāls urrrāpatrEJots” )

    ( aktuālais blamierējums = iz “O.M.© arChīva” )
    .
    ””Latviet’s biju, latviet’s es’u,
    Latviet’s mūžam palikšu…”
    Šito ‘mantru’ “tautās nesu”,
    Un līdz (gr)ēmām zelēšu…

    Latviet’s pad(u)mjlaikos biju:
    Kompartijas locekļos,
    Vodku strēbu, voblu riju,
    Kamēr – tiku partorgos.
    Prezidijos (p)ielaists tiku,
    Kongresos un plēnumos,
    Tribīnēs par politiku,
    Inteļigentna izpaudos.
    Speczakazus izpildīju,
    “Klauvētāju” aģentos ~
    “Čekas” biedriem nostučīju,
    VISU(s) savos “(d)anosos”.
    Specpajoku (p)iepelnīju,
    Cepot “presei” šedevrus,
    Kuros šķidri aptaisīju,
    “Nepareizos” tautiešus.
    Ulmaņlaikus nolādēju,
    Pad(u)mjvaru slavējot,
    “Goda bļembu” izkaulēju,
    Pufaikai šo piespraužot…

    Komuņagu “valsti” cēlu,
    Čut ne nabu uzraudams ~
    Tuč-tuč attapos par vēlu,
    Partbiļeti bučodams:
    Trešā Atmoda man teju,
    Nahrenizēs “karjeru” ~
    Nācās fiksi “mainīt seju &
    Mest uz riņķi kažoku”…
    Tagad – atkal latviet’s es’u,
    Kurš par “valsti” stāv un krīt!
    (Kaut kā ikdienišķo desu,
    Jāmango, jo – gribas rīt…)
    Latviet’s es’u “firmās” (svešās),
    Latviet’s “ŠANAS” biedrībās ~
    Ka tik’ zicēt glaunās vešās &
    (IT KĀ) “būt pie teikšanas”!
    Ka tik’ es pie puspriekšniekiem,
    Skaitos (vismaz – formāli):
    Kaut vai – “atbildīgs” par niekiem,
    Kaut – ņirdz ļaudis (normāli)!…

    Latviet’s, biedri, vienmēr būšu,
    Lai vai kādas varas nāks ~
    Šitāds “darbiņš” nav par grūšu,
    (Jo – bez tā man totāls VĀKS!!!)
    Štrunts par to, ka svešās mēlēs,
    “Prodžektos” liek “prom(a)ucēt”,
    Kāpēc sīkas purva dēles,
    Piezīžas, kur tik’ var spēt:
    Po(fig), vai no austrumkraja,
    “Ukazs” latv(ij)ietim nāk,
    Vai no rietumširmja haja,
    Zombēt “virsvērtības” sāk ~
    Latviet’s “elastīgi” klanās,
    (Sv)īzdams frakas stērbelēs,
    Fiksi bučot …(roku) manās,
    VISIEM, kas to paģērēs.
    (Dabiski – par “grašiem sūriem”,
    Latviet’s priecīgs andelēt,
    Tēvzemi ar visiem “stūriem” ~
    Rubļos / centos “konvertēt”…)

    “Latviet’s biju, latviet’s es’u,
    Latviet’s mūžam palikšu…”
    Na(fig) spešal gruzīt stresu,
    KĀDS es “galvu nolikšu”…”

    =======

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju”, nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  3. Čekas maisi latviešiem ir kā sunim pasviests kauls – paēduši nebūs, tomēr grauzīs un grauzīs…

  4. Armands Astrīds Melnalksnis, dzimis Strazdē 1943.gadā Atbildēt

    Ko jūs, mīlīši, te visi vārāties? Čekisti, nečekisti, zināja, nezināja… Paskatieties uz sevi – kas jūs paši esat? Ar ko jūs atšķiraties no tiem čekistiem? Tādi paši suniskie segvārdi – anonimusi, kvadrāti, komisāri rekši,-tpū! Nožēlojamie gļēvuļi, kas baidās parādīt savu ģīmi, nosaukt savu vārdu! Velns zina, ar ko jūs īstenībā nodarbojaties, ja Pārdaugavā aizvien stāv nekustināts okupantu piemiņas stabs, bet Rīgu komandē Kremļa ielikteņi. Un tāds stāvoklis jūsu gļēvuma, kas nodevībai rada, dēļ! Kur un kāds ir jūsu ieguldījums Latvijas labā? Riešanā, lamāšanā, citu apmētāšanā? Parādiet savas sejas, nosauciet savus goda vārdus, ja jums ir gods! Nopelniet tiesības tiesāt citus, anonimisti!

  5. nu, alkašs u.c. ‘akadēmiķi’

  6. Kvadrāts 27. decembris, 2017 11:21
    Atbildēt

    Cilvēki, esiet modri! Notiek specprojekta “4.maijs” demontāžas darbi – , atkal sākas kažokapmaiņas process, lai arī ieņemtu “siltu vietiņu” topošajā Eiropas Savienoto Valstu pārvaldes aparātā.

    ——————– ——————–
    Nekādu šaubu, ka kārtējais “atklātības” demonstrētais eksčekistu projekts, izmetot publikai vismazāk vērtīgo tipiņu, pētot gaisu un prognozējot, ko un kā tālāk vadīt un čakarēt sabiedrību!

  7. Dzejnieks uzsver, ka piekritis iesaistīties, jo šķitis interesanti izpētīt, kā darbojas VDK no iekšienes, un pēc tam par to varētu uzrakstīt, taču neko nav par čekas struktūru uzzinājis. “Vai esmu pret kādu izstrādājis nelietību? Nē, tas nav manā dabā. Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas,” stāsta Rokpelnis. Tāpat viņš nav par savu darbošanos čekā ņēmis naudu, jo “būdams neticīgs, tomēr atcerējos par Jūdas grašiem un atteicos no jebkādas samaksas”.
    **************************
    Kolaboranta taisnošanās, puspatiesību muldoņa, mazgājot sevi baltu – katrs vārds izraisa pretējo reakciju, jo rada jaunus un jaunus jautājumus! Un top skaidrs viņa 4.maija kliķei un tās stilam atbalsts, visādi lobējot un aizstāvot zilo un perverso murgus jaunajiem “modernās literatūras celmlaužiem”!

  8. Nu un, kas no tā mainās? Atbildēt

    Toreiz bija citi laiki, citi ideāli! Ja man tāda situācija būtu, es gan neņaudētu un netēlotu mocekli! Toreiz bija PSRS un cilvēks strādāja savas valsts drošības labā, punkts!

  9. Tagad saprotams, kādēļ gulāgu izcietusī Doroņina atteicās no augstā Trīs zvaigžņu ordeņa apbalvojuma, jo negribēja to nēsāt reizē ar tādiem, kas šo balvu saņēmuši arī kā “čekas konsultanti” un tamlīdzīgi pakalpiņi padomju varai.
    Uzslava Rokpelnim pienāktos, ja atzīšanās nāktu Atmodas laikā, nevis tagad, kad no maisa kāds to izvilks bez paša piekrišanas.
    Tomēr labāk vēlu, nekā – nekad!

    • bet tagad,kad sasniegta atzinība literatūrā, tituli un saņemta ari maksa par grāmatām. tagad vismaz personīgi zinu,ka par desu un uzņemšanu RS bija ”jāatstrādā”.neticu vārdiem,ka gribēja redzēt čekas ”iekšas”var vienreiz aiziet un murgot,kaut ko izdomāt,vēl otro reizi,bet ir jāziņo konkrēti.šie segvārdi arī radīja visatļautības un iluzoro neatmaskošanas ilūziju.un kāda sakarība ir cilvēks kristietis vai nav? cilvēkam ir jāpaliek vienmēr cilvēkam,neatkarīgi no tā,vai viņš ir kristietis vai nav.

  10. Rokpelnis patiesībā radīja precedentu – parādīja, ka dajebkurš tur var atrasties, pat nezinot.

  11. Lielu jēgu tādam Rokpeļņa paziņojumam neredzu. Ko viņš toreiz ir pastrādājis? Kādu nodevis? Kādam sagādājis nepatikšanas? To Rokpelnis nepaskaidro. Tikmēr nav arī noziegums – ne krimināls, ne morāls. Piekrita sadarboties ar čeku, tas ir tāpat kā sadarboties ar miliciju, prokuratūru, – kopumā tā visa bija padomju vara, kuras īstais saimnieks bija kompartija. Atbildība jāprasa vispirms no kompartijas, pēc tam no cilvēka. Un atkarīgs – ko sliktu, ļaunu cilvēks Rokpelnis kādam darījis sadarbodamies. Visvienkāršāk “nodevības” pierādījumus iegūt var, paceļot augšā politiskās tiesu lietas, kur viss ir uz papīra un visi vārdi parādās, iespējams, ar segvārdiem, ko pēc kartotēkas vai uzskaites grāmatām var atšifrēt.

    • mūsu drošibas dienestiem vajadzētu apzināt visu viedokļu izcelsmi, jo ir acīmredzams mēģinājums skalot smadzenes ar “nekā svarīgu” ideoloģiju.

  12. neticu savām acīm Atbildēt

    Nezināju, ka ir tik slikti. Visi komentāri ir pārpilni pateicības vārdiem un slavinājumiem par drosmi. Sekojot tradīcijai, kas kupli zaļo Ordeņu kapitula apjukušajos prātos, tagad lieti derētu piešķirt vienu Triju zvaigžņu ordeni.

    • paldies par viedokli Atbildēt

      pievienojos teiktajam. paldies par tiešajiem vārdiem, par “patriotisko” ordeņa kapitulu … Iedomājieties to kaunu, kad vajadzēs atsaukt kapitla lēmumus! 🙂

    • un ko tu piedāvā – peilikt pie sienas ‘ lv galveno čekistu?
      Nu labi, ka daudzi slaveni diriģenti un mākslinieki , kas tika laisti uz kapvalstīm jau aizsaulē. Visiem tur ir lietas.

      • atbilde "nošaut, vai?" rakstītājam Atbildēt

        Atceries Gunāru Astru, atceries Lidiju Doroņinu–Lasmani, kuri nepārdevās, lai brauktu uz ārzemēm! … Atceries leģionārus, atceries Meža brāļus, atceries strēlniekus, kuri pēc izcīnītām kaujām atgriezās Latvijā. Viņi neviens nepārdeva savu sapni par jūdasa grašiem! … ja nav sapņa, tad tu neesi nekāds “inteliģents” – tu esi zinības sakrājis idiots!

  13. Siikais jokdaris 🙂 — uz Ameeriku kaa disidentC braukaaji ??? Vai kaa tml. …. ….. visi jau uz vecumu jokaini paliek 🙂 ……. ne jau kads bez taa… – a IISTENIE tuk-tuk LJENJINCI PELD PA VIRSU ( NEIZDENTIVIZEEJUSHIES )

  14. knābis, sābis un dēpē Atbildēt

    Dzejnieciņi, sētnieciņi – čekas trauksmes cēlājiņi … Nekādas cieņas – ja jau solīji turēt muti, tad arī turi!

  15. Tieši šāds ir pareizākais veids, kā mums ar šo pagātni tikt galā. Visu cieņu!

    • arii jau bish stabila neta debilka, bet nu ………….. : DDDDDDDDDDDDDDDD

    • Nabadzīte! Pagātnē sapinusies kā vecās apenēs….
      Žēl tevis un tev līdzīgo!
      Kā tad tur būs- vai tos, kas “neiznāks no skapja”, nelaidīs pie “Dzimtenes aizstāvības, kad Tā stunda pienāks”???

  16. Pēc stāstītā – “Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas,”- var saprast, ka īsti aģents Rokpelnis nemaz nav bijis, drīzāk ārštata konsultants.

  17. VISU CIEŅU J. ROKPELNIM PAR DROSMI TO PATEIKT SABIEDRĪBAI! VISU CIEŅU JURIM BOJĀRAM! VISU DAKTERĪTIM GEORGAM ANDREJEVAM!!! PATEICOTIES JŪSU “SADARBĪBAI” ar čeku, MUMS IR REANIMĀCIJAS NODAĻAS SLIMNĪCĀS, KUR NO NĀVES ĶETNĀM IZGLĀBTI un atgriezti DZĪVĒ DAUDZI JO DAUDZI KRITISKI SLIMI CILVĒKI LATVIJĀ! Bet ĻOTI patiesi ir Daiņa Īvāna vārdi: kamēr čekas maisi ir slepeni, tikmēr čeka aizvien dzīvo. KAUNS TIEM, KURI ”CENŠAS” MAZGĀTIES BALTI… VAI PAGĀTNI KĀDS NO MUMS VISPĀR VAR NOMAZGĀT VAI IZDZĒST???????????

  18. 1) neviena sveša vara nevar pastāvēt bez kolaboracionistiem (vēsturē tādi ir bijuši, ir un būs);
    2) daļai(!) no šiem kolaboracionistiem varam pateikties(!), ka tautai ir saglabāta sava valsts, kurā varam mēģināt arī turpmāk saglabāt savu valodu un kultūru (iespējamo vēsturisko alternatīvu varam redzēt Kaļiņingradā);
    3) katrs “rokpelnis”, kurš iznāk no “maisa” pats – vai kuru izcels no “maisa” kaut kad nākotnē, ir lāča pakapojums pilsoniskajai sabiedrībai, kura tā politiski noasiņo (ekonomiski noasiņo jau sen);
    4) ja mūsu etniskais sastāvs būtu kaut mazliet tuvāks, piem., Lietuvai, tad “maisu” atvēršanai pareizais brīdis būtu bijis pēc pirmajām Saeimas vēlēšanam (ar lustrācijas elementu vai bez – mācīti juristi būtu varējuši izstrīdēties); tagad – ne īstais brīdis, ne jēga, ne patiesa nodarījuma sāpju remdēšana cietušajiem vai grēku piedošana pāridarītājiem (…Rokpelnis…???)

  19. Kāpēc tas velna palīgs bīstās no krusta? = atvainojos – atklātības – atklātībā tie grēki ir redzami ( pat tautas nodevība – kā Jēzus gadījuma ar tiem rīta gaiļiem…)

  20. Tas izskaidro visu! Atbildēt

    Tagad var saprast 2015. gada plašsaziņā izsknējušo ārprātu. Proti, ka “Mākslai nav nekāda sakara ar morāli,” – runājot par lamu vārdiem Agneses Krivades dzejoļu grāmatā. Šie vārdi par morāles “nepiederību” pieder šiem čekas ķēdes sunim – rokpelnim. Protams, kāda gan morāle var būt šādam cilvēkam. … Un cik vēl šādu čekas “rokpelņu” šodien nosaka mūsu tautas virzību.

    • Tas tiešām izskaidro un biedē, iedomājoties cik daudz šādu kangaru sēž smagos valdības krēslos un dara visu, lai latviešu taura neizdzīvotu. Cik gan daudz šādu rokpeļņu rāda “pareizo” ceļu mūsu tautai?! … Cik gan daudz vēl ir šādu – svešas varas pagaidām neuzmodinātu, guļošu aģentu? …. šusmas!

  21. “Izšausi uz pagātni no pistoles-, atpakaļ saņemsi lielgaballodi no nākotnes !”
    Auseklīši “atmaskoja” pirmos latviešu revolucionārus komunistus, tagad “atmaskos” pašus auseklīšus?
    “Māra Zālīte: “Esmu saņēmusi tik daudz samazgu uz galvas, vairāk nekā padomju laikā” kasjauns.lv

  22. “Sirdsapziņas ēdas par nokļūšanu VDK aģentu sarakstos Jānis Rokpelnis jutis kopš 1989. gada, kad ieraudzījis savu čekas ziņotāja segvārdu “Miķelis” līdz ar aptuveni 90 citiem nopublicētu laikrakstā “Atmoda Atpūtai”.”

    jūs kaut ko jaucat. Atmoda Atpūtai sāka iznākt 1992.gadā. tā ka Rokpelnis nekādi nevarēja ieraudzīt savu segvārdu jau 1989.gadā. izlasīju nra.lv publikāciju, tur nekas tāds nav teikts.

  23. Cilvēki, esiet modri! Notiek specprojekta “4.maijs” demontāžas darbi – , atkal sākas kažokapmaiņas process, lai arī ieņemtu “siltu vietiņu” topošajā Eiropas Savienoto Valstu pārvaldes aparātā.

  24. Par ko tad Rokpelnis iecēla PSKP biedru Ziedoni Latvijas lielākā KRISTĪGĀ dzejnieka kārtā? Vai pašam smiekli nenāk?

  25. Nav jau vairs svarīgi, ko katrs iesaistītais stāsta. Vien liktenis savs jāsaprot.Un šodien vien nerunāt muļķības jācenšas. Nu nenoveicās Tev, draugs, tādos laikos dzīvoji, un viss. Par Ziedoni. Aizgāja nepateicis. Par to maita.Nez Kantāne,Pauls,Peters, to zināja?

  26. Latviešu inteliģences masveida reti kroplajai attieksmei pret valsts drošības speciālajiem dienestiem izskaidrojums ir vienots ne tikai ar etniskās populācijas attīstības vispārējo līmeni, izglītotības kolosālo noslīdējumu pēcpadomju laikā, iespēju dažāda rakursa debiliem indivīdiem piesārņot publisko telpu un tādējādi gribot negribot apliecināt sabiedrības saprātīguma zemo pakāpi visdažādākajos jautājumos un tajā skaitā valsts drošības speciālo dienestu jautājumā. Izskaidrojumā nākas ņemt vērā to, ka latviešiem vispār nekad nav bijusi sava valsts, kura būtu pastāvējusi vismaz vienas paaudzes mūžu (25-30 gadus). Pēcpadomju LR nevar uzskatīt par patstāvīgu valsti un īstu valsti vispār. Tas drīzāk ir PSRS komunistu partijas darboņu varas turpinājums kriminālā formātā, ģeokrātiskā pakļautībā un ES konfederācijas sastāvā. Bet tas nozīmē, ka latviešiem nekad nav nācies nopietni pievērsties valsts drošībai. Latviešu tautas drošība vienmēr ir bijusi citu etnosu darbības sfēra; galvenokārt, krievu. Tāpēc latviešu kultūrā iztrūkst tāds segments kā izlūkdienests, kontrizlūkdienests un politiskās drošības dienests. Tātad iztrūkst valsts drošības speciālo dienestu pamats. Ja arī latviešu tautības cilvēku kāda daļa ir nodarbojusies ar izlūkošanu un kontrizlūkošanu, tad tas ir noticis citu tautu valstiskuma ietvarā. Latviešu tautas masām tāpēc ir pilnīgi nepazīstama lepošanās ar saviem speciālo dienestu kadriem. Latviešiem nav pazīstami naratīvi par savas tautas izlūku varoņdarbiem. Latviešu tautas masas tāpēc nesaprot, ka kalpošana valsts drošībai speciālajos dienestos ir goda lieta un ar to ir jālepojas. Latviešiem nav lemts saprast, ka darbs speciālajos dienestos ir liecība augstam intelektam, spējai uz pasauli lūkoties plaši un analītiski. Darbs speciālajos dienestos prasa ļoti augstas cilvēciskās īpašības – drosmi, izturību, savaldību. Latviešu inteliģence nemaz necenšas savu tautu pārliecināt, ka jebkuras valsts drošībai ir obligāti nepieciešami dažāda profila speciālie dienesti. Valsts nevar pastāvēt bez politiskās drošības speciālā dienesta. Visnepatīkamākais ir tas, ka latviešu inteliģence nepaskaidro tautai, ka darbs vai sadarbība ar valsts drošības iestādēm ir katra tautieša pienākums un goda lieta, sniedzot savu individuālo ieguldījumu valsts pastāvēšanā. Saprotams, latviešu inteliģencei principā neko nedrīkst pārmest, jo latviešiem vēl nav bijusi īsta sava valsts. Latviešiem vēl nav bijis pilsoņa pienākuma un goda lietas realizācijas īsts un cienījams objekts.

    • Jūsu slavasdziesma drošības dienestiem visumā ir pamatota, bet jāņem vērā, ka čeka, līdzīgi kā gestapo vienmēr ir bijusi varas instruments cīņā pret tautu.

  27. Sen jau vajadzēja atzīties un tiem, kam īsti nav ko pārmest un baidīties, sen vajadzēja to izdarīt. Tagad jau drusku par vēlu. Bet , lai nu tā būtu.

  28. Un patiesībā varbūt šī drosmīgā rīcība ir kā pirmais jaunas atmodas vēstnesis, kļūstot par dzejnieka Rokpeļņa šīs dzīves misiju, jēgu un piepildījumu? Kaut no beidzot čekas maisam gals būtu vaļā un no tā nāktu ārā dzīvi palikušie, tādā nozīmē dzīvi, ka to sirdsapziņas vēl runā…
    Jo, kā ir rakstīts Mateja evaņģēlija 10.nodaļā: “28 Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.”

  29. Globālās akcijas “Me too” latviski nacionālās īpatnības? Kas te vēl nav apjēdzis specprojekta “4.maijs” būtību?
    “Īvāns: Kamēr čekas maisi ir slepeni, tikmēr čeka aizvien dzīvo.” (lsm.lv)

  30. Tajā laikā stučīja visi,es arī iestājos pionieros,nevis idejas pēc, bet tāpēc,ka tā vajadzēja,jo ja tu nebiji komūnā tad tev nespīdēja ne brauciens uz Ungāriju,kur varēja nopirkt lētās krosenes,ne ceļazīmes vecākiem,lai viņi varētu atpūsties Jūrmalā.

    • Pēc manām domām labāk idejas pēc nevis ceļazīmes pēc.

    • Klusē, ja neko nezini par šo laiku. Pēc tevis uzskaitītiem faktiem saprotu, ka neesi bijs ne pionieros, ne arī zini, ka laikos, kad Ungārija tika uzskatīta par īpašu eksotiku, krosenes nebija aktuālas.

  31. Vakar skatījos TV lielisko latviešu režisora Streiča filmu “Likteņdzirnas”, kur ar vēzi slimais cilvēks saka viedus vārdus – nav jābaidās no nāves, bet no tukšas dzīves gan!
    Tāpēc prieks par šo dzejnieka uzdrošināšanos atzīties. Gribas cerēt, ka tā kļūs vēl pilnīgāka un publiskāka, varbūt pat līdz intervijai TV… Ko zaudēt jau tāpat vairs nav ko, bet iegūt var – cieņu par drosmi un godīgumu.

  32. “Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas”.
    Varbūt kautko precīzāk, par ko ir sirdsapziņas pārmetumi, varētu lūgt?

  33. Socialistiska iekarta mums bija ar aktivitati vajadzigs aizstavet vienlidzibas procesus , valstiskas mantiskumu aizsardziba,kgb un obhss darbinieki bija malaci-zel,ka mani neizvirzija socialistisas sabiedriskas aizsardzibai un darbalauzu aizstavibai-tad varbut es ar savu darbibu butu uzlabojis,transformejis sistemu uz privato iniciativu un taisnigumsun izlidzinajums cilveku savstarpejas attiecibas un mantikuma uz zemeslodes butu uzvarejis un pastavejis,Tagad neka- cits cita apspiesanas sistema un virziba uz cilveku apmasanu nezinasana atgriezas pagatnes apstaklos un pastiprinajias.

  34. Nu, un ko tad pārējie, gaida speciālu uzaicinājumu, vai tad sirdsapziņa nemaz nemoka? Protams, daudziem tādas nemaz nav. Par 30 grašiem nodos savu tēvu un māti, ne tikai kaimiņus un paziņas. Un tie ir arī tie komentu rakstītāji, ka maisos nekā nav, ka to saturs revidēts, ka īstie atrodas Maskavā, utt. Vēl pūš miglu acīs, kaut ūdens jau mutē smeļas! Visu cieņu J. Rokpelnim, kurš atrada sevī drosmi to visu pateikt!

Draugiem Facebook Twitter Google+