Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. marts, 2016
Drukāt

Jānis Rokpelnis: “Cilvēks grib domāt, ka visas problēmas iespējams atrisināt” (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saruna ar Literatūras gada balvas mūža balvas ieguvēju Jāni Rokpelni notiek tieši Briseles teroraktu dienā, tādēļ pēdējā laikā aktuālie bēgļu un terorisma jautājumi iepinas arī mūsu sarunā.

Jānis Rokpelnis ir atzinis, ka bēgļi savā ziņā būtu lojālāki Latvijai nekā daudzi krievvalodīgie, kuri šeit dzīvojuši gadu desmitiem, jo viņiem varētu prasīt ievērot striktus noteikumus: iemācīties latviešu valodu, ievērot likumus un vietējos paradumus.

Tomēr, pēc dzejnieka domām, ir neatrisināmas situācijas, ar kurām var tikai sadzīvot: “Mums jāsaglabā sava identitāte, tas ir ļoti nozīmīgi, bet nevajag arī nevienu apvainot: neviens nav vainīgs, ka viņš piedzimis par krievu, un tie, kas te PSRS laikā sabrauca – tā bija valsts politika, viņus šurp sūtīja. skaidrs, ka netrūka labākas dzīves meklētāju, PSRS Anglijas, tā teikt. Bet rezultāts, protams, ir bēdīgs. Cilvēki neapzināti uzskata, ka visas problēmas ar laiku var atrisināt, bet ir neatrisināmas problēmas, un ar tām jāsadzīvo. Nav paraugu, kurā valstī tautību pretrunas būtu atrisinātas. Beļģijā? Absolūts sabrukums. Spānijā katalāņi – visur taču ir noslāņošanās pēc etniskā vai reliģiskā principa. Ja būtu masveida integrācijas paraugs – mēs tam varētu sekot, bet nav jau..
Man iznāca apzināti izvēlēties identitāti, kas es esmu – krievs vai latvietis, jo senčos ir gan vieni, gan otri. Es zinu, ko nozīmē mainīt identitāti, bet līdz ar to es arī savu latviskumu vērtēju ļoti augstu, man negribētos būt kādas citas tautas loceklim.”

Visu interviju lasiet 29. marta “Kultūrzīmēs” vai e-lasītājā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Globalizācija/amerikanizācija ir evolucionārs process, tāpēc valstu robežas nebūs vairs nekāds šķērslis. Visa tā noslāņošanās pēc etniskā un reliģiskā tikai veicina valstu pakļaušanu pārnacionālajām struktūrām
    ( korporācijām un karteļiem). Lasot J.Rokpeļņa rakstīto, nākas piekrist A.Hermaņa atziņai:
    “Intelektuāļi? Tādu vispār vairs nav. Sartrs savulaik kaut ko varēja ietekmēt, bet intelektuālim mūsdienās ir tikpat liela ietekme kā jebkuram blogerim. Neviens intelektuāļus neņem pierē.” (Diena, 11.01.2016.)

  2. “.. visur taču ir noslāņošanās pēc etniskā vai reliģiskā principa”. Tieši šis princips arī ir galvenais pamats nacionālu valstu izveidei un robežu novilkšanai. Ja to ievēro un robežas nepārkāpj – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē -, tad arī nav iemesla nedz neiecietībai, nedz naidam.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+