Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

Jānis Šmēdiņš: Rokas vairs nedreb, ejam un izbaudām spēli

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš uz pasaules čempionātu pludmales volejbolā Polijā devušies ar visaugstākajiem mērķiem – uzvarēt un pasaules reitingā pakāpties uz pirmo vietu.


Labākās spēles

Pasaules čempionāts Polijas pilsētā Stare Jablonkos šodien sāksies ar dāmu sacensībām, kurās piedalīsies arī Inguna Minusa un Inga Ikauniece. Bet jau rīt smiltīs dosies vīri, un čempionāta pirmajā dienā Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš cīnīsies pret Ruslanu Sorokinu un Tomu Šmēdiņu, jo divi no mūsu trim duetiem satrāpījušies kopējā grupā. Pirmo spēli aizvadīs arī Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Pēda. Polijā 48 vīriešu komandas sadalītas 12 grupās, pēc apļa turnīra cīņu turpinās 32 labākās.

Visas trīs mūsu spēcīgākās komandas aizvadītās nedēļas nogalē pasaules čempionātam iesildījās turnīrā “Saulkrastu kokteilis” un iztika bez lieliem pārsteigumiem – favorīti arī sadalīja pjedestālu un lielāko daļu no balvu fonda desmit tūkstošiem ASV dolāru. Tiesa, to izkārtojums bija citāds nekā pašreizējā rangā. Uzvarēja Pļaviņš un Pēda, pusfinālā trīs setos pārspējot Samoilovu un Jāni Šmēdiņu (22:20, 18:21, 15:10), bet finālā viņi par turnīrā piedzīvoto zaudējumu revanšējās Sorokinam un Tomam Šmēdiņam (24:26, 21:19, 15:7). Cīņā par bronzu Samoilovs un Jānis Šmēdiņš pieveica kanādiešus Benu Sekstonu un Čeimu Šelku (21:19, 17:21, 15:12).

Mārtiņš Pļaviņš: “Fināls bija grūtāks nekā pusfināls – tieši psiholoģiskajā ziņā, jo pret Sašu un Jāni, kuri bija turnīra favorīti, varējām spēlēt brīvi, daudz ko pamēģināt blokā un aizsardzībā. Tas arī izdevās. Savukārt finālā gribējām revanšēties Tomam un Ruslanam, tāpēc nesanāca tik brīvi, bija daudz diskusiju ar tiesnešiem, un es pat dabūju sarkano kartīti. Bet trešajā setā viņi salūza. Tik daudz labu spēļu pēc kārtas mums līdz šim ar Jāni vēl nebija izdevies. Ja tā nospēlēsim arī pasaules čempionātā, būšu priecīgs. Polijā mums ir izdevīga grupa, bet skaidrs, ka vēl neesam sasnieguši tādu formu, kā paši vēlētos. Šobrīd daudz trenējamies un spēles ir otrajā plānā. Domāju, ka ejam pareizā virzienā, bet jāiegulda liels darbs, lai cerētu, ka nākamgad sāks parādīties rezultāti.”

 

Nervu sistēma

Lai gan Saulkrastos nesanāca nodemonstrēt muskuļus, Samoilovs ar Jāni Šmēdiņu šosezon ir uz viļņa – uzvara un pēc tam vēl divi fināli “Grand Slam” posmos pirmo reizi Latvijas pludmales volejbola vēsturē ļāvuši sasniegt otro vietu pasaules reitingā. Tāpēc uz pasaules čempionātu viņi dodas ne tikai pēc medaļas, bet pēc zelta.

“Rezultāti rāda, ka viss kārtībā,” smaida Aleksandrs Samoilovs. “Spēlējam labi, un galvenais ir noturēt savu līmeni.” Viņš ar pārinieku Jāni “spridzina” jau vairāk nekā mēnesi, taču neesot lielu bažu, ka sportiskā forma Polijā varētu iet uz leju. “Ēģiptē mums divus mēnešus bija ļoti laba treniņu nometne, daudz piestrādājām fiziskajai sagatavotībai, tādēļ tās bāze ir lieliska. Neesam roboti, taču viss gatavošanās process bija pakārtots pasaules čempionātam. Jūtamies labi,” atzīst Samoilovs. Viņš ir pārsteigts, ka abu kopējā sadarbība jau tik ātri vainagojusies panākumiem.

Jāni Šmēdiņu jau ilgāku laiku moka problēmas ar plecu, kuru dēļ treniņos esot mazliet jāpietaupās. Pagaidām sāncenši vairāk uzmanības velta Sašam, līdz ar to Jānim uzbrukumā iznāk mazāka slodze. “Uz Poliju mums līdzi dosies Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeits Māris Eikens, tāpēc esmu pārliecināts, ka ar plecu viss būs kārtībā,” mierīgs ir Jānis Šmēdiņš.

Vērtējot nopietnākos konkurentus, Aleksandrs teic, ka Polijā reāli uz uzvaru pretendēs amerikāņi Fils Dālhauzers un Šons Rozentāls, tāpat brazīļi Pedru Salgadu un Bruno Šmits. “Es noteikti nosauktu arī poļus Gžegožu Fijaleku un Mariušu Prudelu. Par medaļām cīnīsies astoņi pāri, jāierēķina arī tas, ka vienmēr gadās kāds pārsteigums. Ikviens Brazīlijas vai ASV pāris būs pretendenti. Mēs arī ceram,” tā Jānis Šmēdiņš, piebilstot, ka neērtu pretinieku viņiem neesot. “Svarīgi bija dabūt labu nervu sistēmu, lai varētu spēlēt punkts punktā un justies droši. Sezonas sākumā bija tādi pāris mači, kas mūs iesildīja, un tagad rokas vairs nedreb. Ejam un izbaudām spēli.” Aleksandrs pēdējā posmā Romā pat ieguvis jaunu iesauku – bloka mašīna. Tomēr pasaules apritē viņš joprojām ir Karalis Lauva.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+