Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. septembris, 2013
Drukāt

Jānis Vinters: Absurdais subsidētās enerģijas nodoklis

Foto - LETAFoto - LETA

Domāju, ka jebkurš lauksaimnieks, kurš pievērsies elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, piekritīs, ka pastāv būtiska atšķirība starp darbu, kas jāiegulda enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem (AER) un no dabasgāzes. 


 

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas zemniekiem jau tā ir daudz mazākas subsīdijas un līdz ar to apgrūtināta konkurētspēja Eiropas tirgū. Tāpēc mums ir svarīgi efektīvi izmantot un pārstrādāt visus pieejamos resursus. Savā saimniecībā ar biogāzi apsildu siltumnīcas, tādēļ mani tieši skar Ekonomikas ministrijas (EM) izdomātais subsidētās enerģijas nodoklis (SEN). Manuprāt, SEN ir nepārdomāts un absurds nodoklis, kas mazina AER uzņēmumu konkurētspēju. Vēl vairāk – daudzi uzņēmēji zem šī nodokļa sloga varētu arī bankrotēt.

Vispirms jau nesamērīgs liekas pats nodokļu sadalījums: 15% lielajām termoelektrocentrālēm (TEC) un 10% AER ražotājiem, kas siltumu izmanto ražošanas procesos. Uzņēmuma saražoto siltumu, kas galvenokārt tiek izmantots iekšējām vajadzībām, vispār nevajadzētu aplikt ar nodokli. Kompromiss varētu būt, ja nodeva tiktu ieturēta no peļņas, nevis no ieņēmumiem.

Plānojot biomasas koģenerācijas staciju būvi, rēķinājāmies ar tā brīža nodokļu politiku. Protams, pieļāvām, ka nodokļi varētu pieaugt, tomēr tas, kā valdība maina biznesa spēles noteikumus, ir tiešs tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

Tēlainā valodā SEN varētu raksturot – ar vienu roku dod, ar otru ņem. EM cenšas pārliecināt sabiedrību, ka šis nodoklis samazinās obligātā iepirkuma komponenti (OIK), taču realitāte ir tāda, ka, daļa AER uzņēmēju bankrotēs, daļai mājsaimniecību siltuma tarifi pieaugs par 40%, bet AS “Latv­energo” dzīvos cepuri kuldama.

SEN ir veids, kā aizmālēt acis lielākajai daļai sabiedrības. Veids, kā valdība saka – jā, mēs strādājam, lai samazinātu OIK pieaugumu un liberalizētu elektroenerģijas tirgu, taču realitātē šis nodoklis ir sliktākā no iespējamajām alternatīvām. Tos 24 miljonus, ko valsts cer iegūt no AER uzņēmējiem, varētu daudz vieglāk ieplūdināt valsts budžetā, samazinot atbalstu AS “Latvenergo” TEC.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+