Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūnijs, 2014
Drukāt

Jānīši puķu dobē + skaista ziedu izlase

Foto - Ilma NeretaFoto - Ilma Nereta

‘Rosa Triumph’

Pirms piecdesmit gadiem jānīši bija visai iecienīti arī Latvijas dārzos. Tagad ziemcietes ar šai gadskārtai un latviskajam garam tik atbilstīgu vārdu atrodamas reti kurā puķu dobē. Varbūt ir vērts tās atkal celt godā?

Savva­ļā jānīši (Erigeron) sastopami gandrīz visās pasaules daļās, izņemot Āfriku. Aug sausos, kal­nai­nos, ar ganību zāli klātos ap­vi­dos, klinšu spraugās, egļu mežos, Alpu pļavās. Jā­nī­ši ir gan viengadīgi, gan divgadīgi, gan daudzgadīgi asteru dzimtas lakstaugi, ģintī ir aptuveni 390 sugu. Ziemeļamerikā tautas dotais nosaukums ir blusene – esot novērots, ka izkaltēti augi atbaida blusas.

Latvijā augošais Kanādas jānītis (Erigeron canadensis) ir viengadīgs, ievazāts Ziemeļamerikas augs, kas izplatījies arī citos kontinentos. Tas vienlīdz labi aug ceļmalās, dzelzceļa malās, atmatās un pamanījies iemaldīties arī mūsu dārzos. Katrai sēklai ir kausmatiņi, kas palīdz pārvietoties. Vējš sēklām ir labākais sabiedrotais.

Daudzas jānīša sugas izmanto dekoratīvajā dārzkopībā. Ziedi ir līdzīgi mums tik labi pazīstamajām miķelītēm (ziemasterēm), margrietiņām vai mārpuķītēm, taču jānītim mēl­zie­di ir ļoti šau­ri, sakārtoti vairākās rindās, to krāsa atbilstīgi sugai var būt balta, purpura, oranža, sārta un dzeltena. Lapas zaļas, lancetiskas vai ovāli lāpstveida. Atkarībā no sugas jānīši sāk ziedēt jūnija beigās un turpina līdz pat rudens sākumam.

Dārzos visbiežāk sastop krāšņo jānīti (Erigeron speciosus). Tas ir daudzgadīgs, ziemcietīgs, līdz 60 cm augsts, ilgi ziedošs augs, piemērots ak­meņ­dār­ziem, dob­ju ma­lām. Violetie vai lavandzilie ziedi pa vai­rā­kiem sa­ko­po­ti stub­lā­ja augš­da­ļas sa­za­ro­ju­ma ga­los. Augs nav īpaši izvēlīgs. Arī janvāra kailsalu šogad pārcieta veiksmīgi un sāk ziedēt agrāk nekā parasti. At­šķi­rī­bā no de­ko­ra­tī­va­jām hibrīdajām šķir­nēm krāš­ņā jā­nī­ša pamatsuga labi jūtas jeb­ku­rā kārtīgi drenētā, mēreni mitrā, nei­trā­lā vai viegli sār­mai­nā aug­snē, saulainā vai viegli noēnotā vietā, kur pavasaros un rudeņos nekrājas lieks ūdens. Mēslo ar komplekso minerālmēslojumu, ik pa laikam pavasarī augsnē iestrādā krītu vai dolomītmiltus.

Kāpēc tad noplakusi interese par šo pieticīgo augu? Izskaidrojams pavisam vienkāršs: ik pēc diviem trim gadiem nepieciešams dalīt cerus, turklāt augam ir nenoturīgi ziedkāti un tendence izgāzties, tāpēc katru gadu apkārt jāliek sētiņa.

Su­gas pa­vai­ro ar sēk­lām vai ce­ru da­lī­ša­nu pa­va­sa­rī, bet sekmīgi to var darīt arī va­sa­ras bei­gās. Šķirnes pavairo, tikai dalot ceru.

Krāš­ņais jā­nī­tis ir no­zī­mī­gā­kā su­ga ba­gā­tī­gi zie­do­šu šķir­ņu iz­vei­dē. Krus­to­jot to ar citām sugām, ie­gū­ts ap 50 šķir­ņu, kas apvienotas hibrīdo jānīšu (Erigeron x hybridus) grupā. Selekcijas aizsākumi saistās ar Vāciju, kur pagājušā gadsimta vidū izveidotas vairākas skaistas šķirnes, piemēram, ‘Violetta’ (1949), ‘Rosa Triumph’ (1953). Ap to pašu laiku jaunu šķirņu izveidei pievērsās arī Lielbritānijā, taču tur rezultāti bija neapmierinoši – augi slikti ziemoja, un atšķirības starp šķirnēm bija pavisam niecīgas.

Nozīmīgākā un populārākā šajā grupā ir šķirne ‘Dun­kel­ste Al­ler’, kas 1951. gadā radīta vācu selekcijas un sēklaudzēšanas firmā­ “Benary”. Tas ir daudzgadīgs, ziemcietīgs, 60–80 cm augst­s, bagātīgi ziedošs augs, kam ziedi ir aptuveni 4 cm di­amet­rā, mēl­zie­di ir tum­ši vi­olet­zi­li, stobr­zie­di – koši dzel­te­ni. La­pas za­ļas, daļēji pārziemo. Ar vēl tumšāku ziedu krāsu izceļas 1970. gadā izveidotā šķirne ‘Schwarzes Meer’, bet 1971. gadā dārzkopjus iepriecināja spilgti rozā ‘Rotes Meer’. Savukārt 1954. gadā radītajai ‘Ad­ri­a’ salīdzinājumā ar ‘Dunkelste Aller’ ziedkāti ir nedaudz stingrāki, arī cers ir stāvāks un noturīgāks. Visas minētās šķirnes zied jū­ni­jā, jū­li­jā.

Lai izceltu izteiksmīgos, tumšos ziedus, blakus stāda augus ar sudrabaini pelēkām lapām vai koši dzelteniem ziediem. Lai izceltu ziedu krāsas pievilcību, labs fons ir vienlaikus ar ziemcietēm ziedoši košumkrūmi. Savukārt gaišo ziedu jānīši labi sader ar čīkstenēm, kam ir tumšas lapas.

Regulāri nogriežot vecos ziedus, jānīši uzzied atkārtoti. Vienu gadu tā notika arī Nacionālajā botāniskajā dārzā. Tiesa, otrreiz ziedēja pavēlu, līdz ar salnām, rudens bija mitrs un krietni pabojāja ziedus, bet, ielikti vāzē, visi pumpuri centās izplaukt. Tomēr ne jau ziedēšana rudenī ir galvenais. Jānīšiem ziedēšanas kulminācija ir jūlijā, un tas ir baudījums gan sirdij, gan acīm.

Visu hibrīdo jānīšu šķirņu ziedi ir piemēroti grie­ša­nai, un tos var likt vāzē, izmantot puķu pušķos, pirms tam labi padzirdinot ar ūdeni.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+