Jānoslauka tikai putekļi. “LA” aprauga Valsts prezidenta rezidenci Jūrmalā 4
Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram jaunos pienākumus būs jāsāk pildīt no 8. jūlija, paziņojis, ka viņš turpinās dzīvot savā dzīvoklī daudzdzīvokļu namā Ogrē. Vēlāk viņš kļuva tā kā piekāpīgāks un sacīja, ka vispirms vērtēšot, cik maksās apsardzes nodrošināšana, un pēc tam pieņems lēmumu – pastāvīgi vai daļēji dzīvot Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā. Bijušais prezidents Valdis Zatlers, kurš saņēma kritiku par vērienīgiem remontdarbiem rezidencē, joprojām nav mainījis viedokli, ka valsts pirmajai personai šeit ir jādzīvo. Savukārt Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga negrib daudz ielaisties diskusijās par to. Jo tā ikreiz “izvēršas bērnišķīgā un nevalstiskā spriedelēšanā”, uzskata G. Ulmanis, bet V. Vīķe-Freiberga domā tā: “Nemitīgās debates par jebkuriem praktiskiem apstākļiem, kas saistīti ar Valsts prezidenta amata pildīšanu, ātri vien noslīd lēti populistiskos un pārsteidzīgos secinājumos.” Prezidents Andris Bērziņš Jūrmalas rezidencē nav mitinājies nevienu dienu.
Tikai pa pirmo stāvu
Nacionālo bruņoto spēku militārā policija mūs ielaiž rezidences teritorijā. Tur sagaida nama pārvaldnieks no akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Mazrunīgs puisis, kuram tikpat kā nav intereses par viņa pārvaldībā nodoto vēsturisko objektu. Policists mums modri seko, vadīdams pa ziedošo rododendru dārzu, no kura paveras brīnišķīgs skats uz jūru. Var just, ka Valsts prezidenta kancelejas dārzniece Māra Vintere mīl savu darbu. Blakus ēkas terasei atrodas kāpa dabiskā izskatā – virši, melleņu mētras, lauku ziedi… Dārzs ir vienīgais, ko mums atļauj apskatīt no visām pusēm.
[wrapintext][/wrapintext]
Kad esmu ievesta vestibilā un nedaudz tālāk – nelielajā virtuvē, kas paredzēta ēdienu novietošanai, pirms tos pasniedz viesiem, gribas, protams, apskatīt pagrabstāvu, kur atrodas īstā virtuve ar slaveno Valda Zatlera laikā iegādāto ledusskapi vīniem, kā arī otro un trešo stāvu, taču policists liedz doties tālāk. Tas esot drošības apsvērumu dēļ. Iespēja, ka mani savervē un es nododu informāciju par prezidenta apartamentu izkārtojumu valstij naidīgiem spēkiem, vai vēl kādi citi apsvērumi liedz spert kāju uz kāpnēm, un nekas cits neatliek kā savu zinātkāri par pašu ēku un telpu izkārtojumu apmierināt, sameklējot gan ēkas būvdarbu vadītāju Arnoldu Rieri, gan arhitekta Valērija Kadirkova atraitni Gaļinu, gan rezidences bijušos iemītniekus.
Pieticīgais Kosigins skrien pa terasi
Tas, ka ēka pēc speciāla projekta būvēta septiņdesmito gadu sākumā kā vasarnīca, kur atpūsties PSRS Ministru padomes priekšsēdētājam un kas tautā iesaukta par Kosigina dāču, ir zināms daudziem. Taču mazāk zināms, ka šo ēku projektējis arhitekts Valērijs Kadirkovs, kura radošajā biogrāfijā ir arī citi populāri objekti, kā Gaiļezera slimnīca, Kongresa nams un Televīzijas ēka. Viņa atraitne Gaļina atceras, ka toreizējais PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs Aleksejs Kosigins bijis ļoti pieticīgs cilvēks un arhitektam nav izvirzījis nekādas īpašās prasības, vien gribējis, lai apkārt vasarnīcai ir terase, ne jau kur pasēdēt, vērojot jūru, bet gan skriet.
Arnolds Riere piedzīvojis gan rezidences būvniecības laiku, kad šajā procesā iesaistīti strādnieki no Baltkrievijas, jo savējo trūcis, gan rezidences atklāšanas brīdi 1973. gada maijā, pēc kura uz divām dienām vasarnīcā apmeties Dienvidslāvijas komunistu maršals Brozs Tito. “Tito bija ieradies oficiālā vizītē Latvijas Padomju Sociālistiskajā republikā, un viņam bija jānodrošina apmešanās Jūrmalā. Tā bija lietaina diena, un, kā par nelaimi, sāka tecēt jaunās ēkas jumts. Ūdens pilēja vestibilā uz grīdas… Kosigins ieradās augustā uz pīļu medībām. Kamēr rezidence vēl nebija uzbūvēta, viņš apmetās netālu – bijušajā Benjamiņa namā. Kosiginam ļoti patika Latvijas piejūras klimats, viņš ne tikai skrēja apkārt vasarnīcai pa uzbūvēto terasi, bet arī daudz staigāja kājām gar piekrasti. Ik pa laikam vasarnīcā ieradās arī PSKP CK ģenerālsekretāra Brežņeva meita, kas bija liela uzdzīvotāja. Pēc viņas aizbraukšanas dažas telpas bija tā nodzīvotas, ka bijām spiesti tās remontēt,” pastāstīja bijušās kūrortu celtniecības pārvaldes speciālists Rieres kungs.
Privātie apartamenti
Visu šo padomju mantojumu 1993. gadā saņēma pēc neatkarības atjaunošanas pirmais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Taču būtiskas pārvērtības ēkas iekštelpās un arī fasādes daļā notika Valda Zatlera prezidentūras laikā. Kad eksprezidentam paužu savu sašutumu par policista liegumu man apskatīt par nodokļu maksātāju naudu uzturēto prezidenta privāto stūrīti, Zatlers smaidot saka: likums paliek likums – telpu iekārtojums ir neizpaužams, – taču vienlaikus piebilst, ka tur neesot nekā tāda, kas nav redzēts. “Rezidence visu šo laiku nebija rekonstruēta, un kādam taču vajadzēja uzņemties rūpes, lai Valsts prezidents, kas tur ienāks pēc manis, būtu apmierināts, nevis noraizējies, ka pusei mājas nav pat elektrības,” secina Zatlers, kurš savā laikā saņēma nesaudzīgu kritiku par vērienīgajiem remontdarbiem, ko ēka nebija piedzīvojusi kopš Kosigina laikiem.
Zatlers stāsta, ka otrajā stāvā izbūvēta viesu telpa ar kamīnu, kur var uzņemt sešus, astoņus cilvēkus un no kurienes paveras brīnišķīgs skats uz jūru. Prezidenta privātais apartaments sastāv no guļamistabas un vannas istabas, bet pretējā pusē ir divas istabas ar tikpat vannas istabām ģimenes atvasēm. Augšējā stāvā ir prezidenta kabinets un bibliotēka. Sarunām ar augstām amatpersonām vienai telpai ir piešķirts daļējas slepenības režīms.
Vairas Vīķes-Freibergas laikā ēkā tika iebūvēts lifts. Zatlers atceras, ka, pieņemot žurnālistus, lai parādītu, kā izskatās rezidence pēc remonta, gribējis viņus uzvest arī uz otro stāvu, taču saņēmis aizrādījumu no militārās policijas, ka šāda labvēlība draudot ar kriminālatbildību.
Var rīkot pat inaugurācijas balli
Vestibilā ievēroju flīģeli. “Tas saglabājies vēl no Kosigina laikiem,” saka Zatlers. Tāpat kā tekošais jumts. Izrādās, ka tecēšanas vaina nav jāmeklē jumta seguma bojājumā, bet gan jumta tehniskajā apkopē. Rudenī, kad jumta notekcaurulēs sabirst lērums lapu, tās ir jāiztīra. Zatlers to esot darījis pats, negaidot pārvaldnieka atsūtītus strādniekus. Savu dara jūras klimats – no tā un putekšņiem jumts un fasāde kļūst zaļgana, tāpēc vismaz reizi divos gados zaļgano toni vajadzētu likvidēt ar ūdens strūklu, uzskata Zatlers. Viņš joprojām nav mainījis savu viedokli, ka Valsts prezidentam šeit ir jādzīvo, jo pretējā gadījumā šī vieta degradējas. Viņaprāt, te varētu rīkot arī prezidenta inaugurācijas balli, jo vestibila halle ir tik liela, lai sasveicinātos ar uzaicinātajiem viesiem, kuri pēc tam saviesīgo balles daļu varētu baudīt plašajā dārzā. V. Zatlers: “Te viss ir darba kārtībā. Beidzoties manai prezidentūrai, vienīgi savas gleznas paņēmu. Atliek vien noslaucīt putekļus no mēbelēm, un rezidence var uzņemt jauno Valsts prezidentu.”
Arī Rieres kungs ir pārsteigts, ka nupat ievēlētais prezidents Raimonds Vējonis vēl domā, vai pārcelties uz rezidenci. “Šī ēka ir aizsargāta pret telefona sarunu noklausīšanos. Man grūti iedomāties, ka prezidentam valstiski svarīgas telefonsarunas notiks daudzdzīvokļu namā,” viņš neslēpj izbrīnu.
R. Vējoņa pārstāve Aija Jakubovska pastāstīja, ka patlaban tiekot rēķināts, cik valstij izmaksās, ja prezidents pastāvīgi vai daļēji dzīvos rezidencē. Vējonis savu lēmumu publiskošot nākamnedēļ.
Līdz augustam jāvienojas par nomas maksu
Patlaban Valsts prezidenta kanceleja sedz tikai tos izdevumus (aptuveni 3500 eiro), kas nepieciešami ēkas ikdienas uzturēšanai, jo kopš pašreizējais prezidents Andris Bērziņš atteicās izmantot Jūrmalas rezidenci, nama pārvaldniekam VNĪ vairs nav nomas līguma ar Valsts prezidenta kanceleju. VNĪ valdes loceklis Andrejs Milzarājs pastāstīja, ka nomas maksa bija plānota VNĪ remontdarbos ieguldītās naudas atgūšanai un saskaņā ar noslēgto vienošanos abām pusēm līdz 1. augustam ir jāvienojas par nomas attiecību atjaunošanu. Tām jāatsākas ne vēlāk kā 2016. gadā. Milzarājs informēja, ka Zatlera kanceleja par rezidenci maksājusi aptuveni 21 000 eiro mēnesī.
“Rezidences uzturēšana ir “Valsts nekustamo īpašumu” ziņā, un mums jārūpējas, lai īpašums ir kārtībā. Lai gan nav manā kompetencē spriest, tomēr uzskatu – ja ilgāku laiku prezidents pakāpeniski atsakās no Jūrmalas rezidences izmantošanas, tad, iespējams, politiķiem būtu jāpieņem lēmums, ka šāda rezidence nav vajadzīga,” atzīst Milzarājs un piebilst, ka pašreizējais likums liedz šo valstij piederošo ēku pārdot, jo tā atrodas uz valsts zemes aizsargjoslā.
“Nenoliegšu, ka dzīvot mājā, kas atrodas pašā jūras krastā, ir skaisti, tas ir īpašs luksuss. Taču rezidence nav paredzēta tikai prezidentam un viņa ģimenei. Kalpojot par vietu, kur prezidents var privāti uzņemt citu valstu augstākās amatpersonas, tā kļūst par valsts simbolu, reizē darba vietu,” tā V. Zatlers raksta savā grāmatā “Kas es esmu”.
Raimonds Vējonis laika trūkuma dēļ vēl nav paspējis iegriezties savu priekšgājēju darba un dzīves vietā, lai pārliecinātos, vai tur viss kārtībā prezidenta uzņemšanai. Taču drīzumā to izdarīšot.
VIEDOKĻI
Vai Valsts prezidentam jādzīvo Jūrmalas rezidencē?
Guntis Ulmanis: “Valsts prezidenta rezidence Jūrmalā ir jāuztur kārtībā un jāizmanto prezidenta institūcijas un valsts labā. Runājot par rezidenci kā prezidenta dzīves vietu, jāatzīst, ka prezidents atbilstoši likumam var dzīvot arī savā mājā vai dzīvoklī, ja vien tur ir viss nepieciešamais, lai prezidents varētu justies droši, – gan telpa ar labierīcībām apsardzei, gan iespējas novietot transportu, gan citas lietas, kas nepieciešamas, pildot augstākās valsts amatpersonas pienākumus. Andris Bērziņš to spēja nodrošināt, tāpēc viņš rezidenci neizmantoja. Ikreiz, kad sākas epopeja, vai prezidentam dzīvot vai nedzīvot rezidencē, tā izvēršas bērnišķīgā un nevalstiskā spriedelēšanā.”
Vaira Vīķe-Freiberga: “Nemitīgās debates par jebkuriem praktiskiem apstākļiem, kas saistīti ar Valsts prezidenta amata pildīšanu, katru reizi izvēršas nevis informatīvas un objektīvas, bet gan ātri vien noslīd lēti populistiskos un pārsteidzīgos secinājumos.”
