Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. marts, 2016
Drukāt

Tiesībsargs no “Saskaņas” favorīta kļuvis par Nacionālās apvienības kandidātu (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Tiesībsargs Juris Jansons piecu gadu darbības laikā kļuvis pazīstams ne tikai tādēļ, ka iestājies par dažādu sabiedrībā nozīmīgu problēmu risināšanu, bet arī pateicoties tam, ka mēģinājis būt tuvs tautai arī citādi. Šajā attēlā Juris Jansons 2013. gada vasarā kopā ar aktrisi Zani Daudziņu (no kreisās) un aktrisi Mariju Bērziņu piedalās pasākumā, kurā informēja par izrāžu apvienības "Panna" topošo izrādi "Gribu bērnu!". J. Jansons tika nosaukts par izrādes idejas atbalstītāju. Situāciju komēdijas veidotāji ar izrādi vēlējušies pievērst uzmanību tam, ka latvieši negrib vairoties.

Tiesībsargam Jurim Jansonam saspringtā Saeimas balsojumā vakar tomēr izdevās saglabāt savu amatu uz vēl vienu piecu gadu termiņu.

“Uzskatu, ka tas ir ne vien uzticības kredīts, bet arī novērtējums iepriekšējam darba periodam. Tiesībsarga biroja iesāktie darbi parlamenta vairākumam šķituši pietiekami nozīmīgi,” pēc balsojuma pārliecinošu vaigu demonstrēja J. Jansons. Tomēr sēdes gaitā viņa pozīcijas tik stabilas nemaz nešķita un tiesībsarga ievēlēšanai Saeimai bija nepieciešami divi balsojumi, jo pirmajā nevienam no abiem kandidātiem nepietika balsu.

Tiesībsarga amatam bija pieteikti divi pretendenti – pašreizējo tiesībsargu Jansonu virzīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji, savukārt Rīgas Stradiņa universitātes lektori Ilzi Bērziņu-Ruķeri – “Vienotība”. Balsojumā, kas notika atklāti ar vēlēšanu zīmēm, deputāti ievērojuši frakcijas disciplīnu. Zaļzemnieki un nacionāļi kopā ar mazajām opozīcijas partijām – Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un “No sirds Latvijai” (NSL) – balsojuši par Jansonu, savukārt “Vienotība” un “Saskaņa” atbalstīja Bērziņu-Ruķeri. Interesanti, ka pirms pieciem gadiem tieši saskaņieši tiesībsarga amatam virzīja Jansonu, bet nu viņā vīlušies. “Saskaņa” gaidīja, ka tiesībsargs aktīvi pievērsīsies nacionālo minoritāšu jautājumiem, bet viņš izvēlējās likt uzsvaru uz sociālām problēmām.

“Mēs esam strādājuši arī ar nacionālajām minoritātēm un diezgan intensīvi. Tā ir viena no mūsu prioritātēm. Mums ir vairāki sadarbības memorandi ar dažādām nevalstiskām organizācijām, īpaši aktīva sadarbība ar romu kopienas līderiem. Taču nevajadzētu jaukt jēdzienus “nepilsoņi” un “nacionālās minoritātes”. Tās ir divas dažādas lietas,” teica Jansons. Visticamāk, saskaņiešu vilšanās pamatā ir citas tiesībsarga aktivitātes.

2013. gadā viņš veica pētījumu, kurā secināja, ka mazākumtautību skolās netiek pievērsta pietiekama uzmanība valsts valodas apguvei. Toreizējā “Saskaņas centra” frakcija pieprasīja tiesībsarga paskaidrojumus par aicinājumu sākt diskusiju par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, bet viņš atteicās tos sniegt. Tāpat Jansons paudis stingru nostāju pret Krievijas mēģinājumiem īstenot spiedienu uz Latvijas iedzīvotājiem, traucējot viņu naturalizēšanos.

Jautāts par nākamā termiņa prioritātēm, Jansons vispirms nosauca sociālekonomisko tiesību jomu. “Nabadzība, darba vietu trūkums, netaisnīgs atalgojums, mājokļu problēmas – tas ir pamatu pamats. Tāpat, protams, arī pilsoniski politisko tiesību jautājumi un veselības jautājumi. Lielu uzmanību veltīsim arī sabiedrības informēšanai gan par Tiesībsarga biroja darbu, gan par cilvēktiesībām kopumā. Veidosim jauniešu domnīcu,” jaunās ieceres uzskaitīja tiesībsargs.

Pēc pārvēlēšanas Jansons gatavs piedāvāt konkurentei Bērziņai-Ruķerei amatu savā birojā: “Es par to apspriedīšos birojā un, visticamāk, nākamnedēļ mēs sanāksim uz kādu sarunu. Cilvēktiesību ekspertu Latvijā nav ļoti daudz, it īpaši tādu, kas būtu gatavi pašaizliedzīgi un bezkaislīgi darīt šo nebūt ne vieglo darbu.”

 

UZZIŅA

Juris Jansons dzimis 1973. gadā. 2001. gadā viņš ieguvis jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, bet 2004. gadā – sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā. Vēlāk studējis Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā. Līdz 2006. gadam Jansons strādājis Latvijas Bankā, kur ieņēmis Analītiskās daļas vadītāja amatu. Vēlāk līdz 2008. gadam bijis Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors. Līdz 2009. gada vidum Jansons bija īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs, pusgadu darbojies arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā kā sekretāra vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos. No 2009. līdz ievēlēšanai tiesībsarga amatā 2011. gada pavasarī Jansons bija AAS “Rīgas slimokase” valdes priekšsēdētājs un likvidators.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. А на фотке по бокам девушки Гарды стоят, что ли? Ну тогда перерождение этого чудика не удивительно.

  2. Skatījos TV abu pretendentu viedoklī un izpratni par Tiesībsarga uzdevuniem – vienos vārtot par labu Jansonam. Tomēr visvairāk pārsteidza AUGSTPRĀTĪBA, kādu demontrēja Saeimes deputāte.

  3. Normāls vīrietis.Apsveicu!Tā turpināt!

  4. Dīvains virsraksts.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+