Jāņu ielīgošanai Centrāltirgū karstums netraucēja 0
Jāņu ielīgošanas pasākumi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki un rīkotāji cenšas tos izkopt, piedāvājot ko jaunu. Izņēmums aizvadītajā piektdienā nebija arī Rīgas Centrāltirgus, kur par spīti svelmainajam laikam ar teju plus 30 grādiem skanēja Līgo dziesmas, ritēja šiem gadskārtu svētkiem piemērotas rotaļas un amatnieki piedāvāja savus darinājumus.
Aizņemtas visas tirdzniecības vietas
Var jau būt, kādam šķiet, ka nav nepieciešams Centrāltirgu uz katriem svētkiem aizpildīt ar kādu kultūras pasākumu. Tomēr AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs ir citās domās: “Ja ir tradīcijas, tad tās ir jākopj. Jāņu svinēšana parasti notiek laukos, tādēļ Centrāltirgum šajās svinībās ir ļoti būtiska loma. Parasti uz šiem svētkiem ir garās brīvdienas un ļaudis cenšas iegādāties svaigus produktus, lai dotos līgot pie radiem uz laukiem vai tepat piepilsētā draugu lokā. Tā kā Centrāltirgus ir ļoti apmeklēts visa gada garumā, domāju, ka tas pat ir mūsu pienākums, rīkojot šādus pasākumus, radīt cilvēkiem svētku sajūtu.”
Jāņu ielīgošana Centrāltirgū notiek jau vairākus gadus pēc kārtas, un tā vadītājs uzsver, ka šī tradīcija tiks ievērota arī turpmāk, jo ne visiem rīdziniekiem ir iespēja izbraukt uz laukiem, lai tur nosvinētu vasaras saulgriežus. “Mēs šeit nesvinam svētkus ar lēkšanu pār ugunskuru vai dejām ap to, jo mūsu mērķis ir radīt smaidu cilvēku sejās un atbilstošu noskaņojumu, kas ļauj saglabāt arī lielisko tradīciju – labu iepirkšanos,” piebilst A. Abramovs.
Tiesa gan, atšķirībā no citiem gadiem šogad Centrāltirgus ielīgošanas pasākumā nebija tik daudz amatnieku kā citus gadus. Iemesls pavisam vienkāršs – tirdzniecības vietas tirgū šogad izķertas un ir grūti atrast brīvu vietu papildu tirdzniecībai.
A. Abramovs: “Mums ir amatnieku saraksts, un katru gadu laikus cenšamies izsludināt pieteikšanos uz tirdzniecības vietām Jāņu ielīgošanas pasākumā. Šogad gan sanāca tā, ka pieteikšanās laiks amatniekiem bija ļoti īss, jo pieprasījums pēc tirdzniecības vietām Centrāltirgū ir vēl nebijušā apjomā, jo īpaši tirdzniecībai ar lauksaimniecības produktiem – zaļumiem, kāpostiem, zemenēm. Situācija, kad pilnīgi visas tirdzniecības vietas ir izīrētas, šogad ir pirmo reizi. Amatniekiem mēs parasti piedāvājām tirdzniecības vietas, kas ir tuvāk Prāgas ielai, kur viņi veidoja tirdzniecības telšu vietas. Šoreiz tur viss ir aizņemts un mēs viņus centāmies izvietot Nēģu laukumā.”
Neraugoties uz to, ielīgošanas pasākumā varēja iegādāties “Latvijas keramikas” un koka meistaru izstrādājumus, dažnedažādu medu, vietējos tomātus un zemenes, kā arī kūpinājumus. Centrāltirgus vadība atzīst, ka šie tirgotāji ir vienmēr laipni gaidīti šādos svētkos, jo rada iespēju pircējiem iegādāties arī kādu neparastāku dāvanu saviem tuviniekiem.
Līgo svētki nepazudīs
Tikmēr AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes locekle Tatjana Lukina cer, ka Līgo svētku svinēšana nekad netiks aizmirsta, jo vasaras saulgriežu svinības ir sena Eiropas, jo īpaši ziemeļvalstu tradīcija, kas gadsimtiem piekopta arī Latvijā. “Tādēļ arī Centrāltirgus šiem svētkiem ļoti gatavojas – mums ir pilni galdi ar dažādiem svētku atribūtiem, kas noder mājas rotāšanai un vainagu pīšanai, kā arī galda klāšanai. Esmu pārliecināta, ka daudzi mūsu pircēji Līgo vakarā veiks arī dažādos šo svētku rituālus, kas atbilstoši ticējumiem ļauj attīrīt sevi un savu tuvos no gada laikā sakrātajiem sārņiem, vietā gūstot prieku, laimi un ražīgumu,” tā T. Lukina.
Par to, ka Līgo vakara un Jāņu dienas tradīcijas atgriežas un nostiprinās, ir pārliecināta arī vecmāmiņa Daina, kas kopā ar trīsgadīgo mazmeitiņu Rūtu Centrāltirgus ielīgošanas pasākumā aktīvi rosījās vainagu pīšanas darbnīcā. “Vainagu pīt ir grūti,” sacīja mazā Rūta, atklājot, ka pašas galvā likto vainadziņu darinājusi vecmāmiņa. “Šeit mēs tiešām guvām svētku noskaņu. Pirms līgošanas gan vēl Madonas pusē jānosvin kāzas un tad jau varēs arī Jāņu sieru baudīt. Pateicoties šādiem ielīgošanas pasākumiem un tam, ka ģimenes aizvien vairāk piedalās Jāņu svinēšanā, tradīcijas tiek saglabātas, turpinātas un mācītas. Te, Centrāltirgū, var redzēt, ka bērni jau ļoti labi zina Jāņu rotaļas, un tas priecē,” smaidot saka Dainas kundze.
Centrāltirgus ir manas otrās mājas
Ielīgošanas pasākumu Centrāltirgū apmeklēja arī Zigrīdas kundze, atklājot, ka šo tirgu apmeklē jau kopš bērna kājas. Iegādāts tiek ozollapu pušķis, ko bojāgājušajam tēvam Jānim aiznest uz kapiņiem. Lai gan šis fakts svētkus it kā aptumšo, tomēr Līgo vakars vienmēr ticis svinēts. “Līgo vakarā domāju apmeklēt pasākumu krastmalā, kas man ļoti patīk. Centrāltirgus ir vieta, kur iegādāt visu nepieciešamo, un es to uzskatu teju par savām otrajām mājām, jo redzu to pa sava nama logiem. Kad pēckara laikā bijām badā, nācām šurp visu ko pagaršot un tā paēdām,” stāsta Zigrīdas kundze. “Vasarā man Centrāltirgus ļoti patīk, lai gan gribētos, lai te ir kā senāk, kad zemnieki atbrauca un savu produkciju tirgoja paši, kad visi sveicinājās un viens otru jau pazina. Katrā ziņā latviešiem novēlētu būt saticīgiem un mīlēt savu dzimteni.”
Svinēsim no Jāņiem līdz Pēteriem
Sagaidot Līgo svētkus, jāņuzāles, ozollapu vainagi un margrietiņas Centrāltirgū smaržoja pretim ik uz soļa. Tos pārdeva arī kundze no Vecumnieku novada. “Uz Līgo svētkiem dažādu pļavas ziedu tirgošana atmaksājas vienmēr. Pārējā laikā arī šeit tirgojam visu, ko paši izaudzējam, turklāt regulāri šeit arī iepērkamies. Šogad līgosim Kurmenē un svinēsimies līdz pat Pēteriem, kad tur būs lieli svētki. Tajos piedalīsies pat Igo Fomins un būs arī baznīcas svētki un liela zaļumballe,” priecājas Mudītes kundze.
Mākam vainagus pīt
Ielīgošana nav iedomājama bez muzikāla noformējuma. Par to šoreiz rūpējās vokālā grupa “Tev un man”, trio “Jānis un divas Līgas” ar akordeona virtuozu Jāni Jakovļevu un dziedātājām Kristīni Mitrēvicu un Beāti Melderi. Koncerta noslēgumā ar skanīgākajām un enerģiskākajām latviešu dziesmām apmeklētājus priecēja “OKartes” skatuves dalībnieki Jānis Buķelis un Rikardo.
Mazās dziedātājas no grupas “Tev un man” gan skaņi dziedāja, gan gāja latviskās Jāņu rotaļās. Arī pašas Līgo vakarā noteikti rotāšoties ar vainagiem un dziedāšot. “Jāņus svinam mājās kopā ar radiniekiem – ēdīsim sieru, dziedāsim kopā ar ģimeni un draugiem. Tiesa gan, pieaugušie bieži vien zina tikai pirmo pantiņu Līgo dziesmām,” atklāj mazā dziedātāja Agnese.
Citas jaunkundzes stāsta, ka gribētos pārlēkt ugunskuram, jo drosmes pietiekot. Visas meitenes zina, ka galvenais Līgo svētku atribūts ir vainags. Tiesa gan, uzstājoties viņām galvā ir mākslīgie vainagi. “Mēs protam pīt īsto puķu vainagus – ar vecākiem brauksim uz pļavu, kur salasīsim ziedus un vainagi taps. Man vislabāk patīk rudzupuķu vainags,” saka Dārta.
Latviskam galdam – māla trauki
Ar patīkamām krāsām pircējus pārsteidza uzņēmuma “Latvijas keramika” piedāvājums. Par labu cenu šeit varēja iegādāties māla krūzes, bļodas un šķīvjus, un pircēju tiešām netrūka. “Pirms Jāņiem mēs vienmēr rīkojam šādus tirdziņus un par noietu nesūdzamies – pērk tiešām labi. Pieprasīti ir tieši brūnās krāsas trauki, kas ir īsta latviešu krāsa, un šie trauki tiešām labi iederas Līgo vakara galdā,” stāsta pārdevēja Maira.
