Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. jūnijs, 2012
Drukāt

Jāņuzāle madara dziedniecībai

iistaamadara2

Zāļu vakara pušķos madaras ir neaizvietojamas. Parasti ap vasaras saulgriežiem tās visas zied un ir savā labākajā formā. Gan baltas, gan dzeltenas, gan itin raženas augumā, gan pasīkas… Tādas, kas pašas izsējas pļavās, ieviešas gar grāvju malām, pat purvos, un tādas, ko audzē puķu dobēs. Visa laba jāņuzāle, taču Vidzemē un Zemgalē visīstākā no tām ir un paliek madara.

 

Kura plūcama, kura sargājama

Madaras pārstāv rubiju dzimtu. Latvijā savvaļā aug vairākas sugas, lielākā daļa no tām ir daudzgadīgas. Kā stāsta Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas pētniece Dagnija Šmite, visbiežāk sastopamas ir trīs:

• mīkstā madara (Galium mollugo) – zied sīkiem, baltiem ziediņiem;

• ziemeļu madara (Galium boreale) – ar zarotiem, apmēram 50 cm augstiem stublājiem, kuru galotnēs attīstās balti ziedi;

• īstā madara (Galium verum) – sīkie ziediņi ir spilgti dzelteni, ar spēcīgu medus smaržu. Vietās, kur šo madaru ir daudz, gaiss piesātināts ar saldu aromātu.

Madaru ģintī ietilpst arī smaržīgais miešķis jeb smaržīgā madara (Galium odoratum sin. Asperula odorata) – zema auguma lakstaugs ar baltiem ziediem. Savukārt dārzos un tīrumos kā nezāle bieži aug ķeraiņu madara – viengadīgs augs, kas ķeras ravētājam pie drēbēm, jo stublāji un lapu malas klāti sīkiem dzelonīšiem.

Trīs reti sastopamas sugas – trejziedu, krāsu un Šultesa madara – iekļautas Valsts aizsargājamo augu sarakstā.

 

Visādi noderīgas

Madaras (galvenokārt – ziemeļu madara) sen izmantotas dziju un audumu krāsošanai. Saimnieces zināja: no auga virszemes daļas iegūst zaļi dzeltenīgus toņus, no sakneņiem – koši ķieģeļsarkanus. Savukārt īstās madaras ziedus var pievienot, sieru gatavojot. Tie dod patīkamu garšu un krāsu.

 

Sienot jāņuzāļu pušķus, tajos liek daudz īsto madaru. Pušķus neliek ūdenī, bet ļauj tiem sažūt – vīstošo ziedu smarža rada īpašu noskaņu.

 

Pirtī ejot, kādu jāņuzāļu sauju iemērc ūdenī, lai pērtuvē būtu jauks aromāts, ar tām var papildināt zaru slotiņu peroties.

Jau senatnē tautasdziesmās cildinātas madaru dziednieciskās spējas. Ārstnieciskiem nolūkiem vāc visu ziedošo augu. Madaras plaši izmanto nervu slimību ār­stēšanā, tās palīdz mazināt uztraukumu, pat neiralģijas radītas sāpes. Nervoziem cilvēkiem ieteicams iet madaru vannā. Madaru saišķi ieliek marles maisiņā, iegremdē ūdenī un ļauj ievilkties.

Organisma attīrīšanai gatavo madaru novārījumu: uz vienu glāzi ūdens ņem ēdamkaroti (ar kaudzi) sausu, sasmalcinātu ķeraiņu vai citu madaru stublāju, vāra 15 minūtes. Atdzesē un dzer trīs reizes dienā pa glāzei pāris stundu pēc ēšanas.

Smaržīgā miešķa lapas sagriež, sakaltē un pilda spilvenos vai matračos. Guļot uz tiem, var izbaudīt svaiga siena smaržu, ko rada kumarīns.

Lina maisiņus ar izkaltētas madarām der pakarināt drēbju skapjos, lai pasargātu apģērbu no kodēm.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+