Ina Druviete: Jāpalīdz bērnam izaugt par pilsoni 9
Nevar apstāties pie sasniegtā, ir jāvirzās tālāk un jāpanāk, lai cittautiešu jauniešu latviešu valodas zināšanas turpina uzlaboties. Tas ir viens no galvenajiem argumentiem, ko pauž izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, aizstāvot ideju par pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās no 2018. gada. Skaidrot valdošās koalīcijas plānus ministrei nācās, pirmo reizi tiekoties ar Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos, ko izveidojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Šāda padome izveidota jau laikā, kad IZM vadīja Rolands Broks (ZZS). Tās priekšsēdētājs ir Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, kurš šajā sēdē gan nevarēja piedalīties. Padomē darbojas dažādu mazākumtautību skolu direktori, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Taču kā biedrības “Humanitārā perspektīva” rīkotājdirektore padomē iekļuvusi arī Nepilsoņu kongresa vadītāja Elizabete Krivcova, kura bija veikli apsēdusies ministrei pie labās rokas un aktīvi iestājās pret latviešu valodas palielināšanu izglītības procesā.
I. Druviete norādīja, ka nav iecerēts mazākumtautību bērniem likt mācīties tikai latviski. Mācību priekšmetus, kas saistīti ar viņu nacionālo identitāti, arī pēc 2018. gada varēs apgūt dzimtajā valodā. Aptuveni 80 procentus mācību priekšmetu tātad apgūtu latviski, bet 20 procentus – dzimtajā valodā. Pēc ministres domām, tādā gadījumā pat nebūtu nepieciešams grozīt Izglītības likumu, kas šādu izglītošanās veidu jau pieļauj. Tik daudz mācību vielas latviski tagad apgūst aptuveni pieci procenti mazākumtautību skolu.
Biedrības “Krievu sabiedrība Latvijā” priekšsēdētāja Tatjana Favorska prognozēja, ka būšot protesti. Jau šodien pie valdības ēkas paredzēts krievu skolu atbalstītāju pikets. Izglītības ministre gatava iet ar protestētājiem aprunāties. I. Druviete cer: ja pārmaiņas skolā tiks skaidrotas un izdiskutētas, nemieru tomēr nebūs.
Atbildēt uz direktoru bažām par to, ka skolotāji nebūs gatavi pārmaiņām, ministrei palīdzēja Latviešu valodas aģentūras pārstāve Vineta Vaivade: “Ja skolotāji joprojām nav gatavi, tad cik ilgi viņiem vēl vajag gatavoties tam, lai mācītu bērnus latviešu valodā?” Jāpiebilst, ka jau 20 gadus likums prasa, lai skolotājiem būtu augstākā valsts valodas prasme.
V. Vaivade gan atzina, ka, neraugoties uz likuma prasībām, “daudzi tiešām varētu nebūt gatavi”, tāpēc vajag plānu, kā šo problēmu novērst.
Neizpratni par latviešu valodas lomas palielināšanu izglītībā pauda arī padomes priekšsēdētāja vietniece, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova, jo “pašreizējā sistēma jau strādā pietiekami labi”. Viņa atgādināja, ka saskaņā ar likumu pat mazākumtautību vidusskolās šobrīd latviešu un krievu valodas proporcija ir 60 pret 40.
I. Druviete atbildēja, ka pārmaiņu laikā būs jāsaskaņo arī pamatskolu un vidusskolu mācību programmas, lai nav tā, ka pamatskolā bērni vairāk mācās latviski nekā vidusskolā. “Ik pa 3,5 gadiem mazākumtautību izglītībā ieviešam kādu uzlabojumu,” piebilda I. Druviete. Kā zināms, 2004. gadā, neraugoties uz kvēliem protestiem, tika palielināta latviešu valodas loma mazākumtautību vidusskolās, bet kopš 2008. gada visu skolu absolventi centralizētos eksāmenus kārto latviešu valodā.
Ministre arī uzskata, ka jādomā par to, vai arī turpmāk saglabāt “šķirtu skolu tīklu”. Vispirms gan būtu jāsāk ar vienotiem bērnudārziem: “Vēlos, lai mūsu bērni aug kopā. Var būt mazākumtautību bērnu grupas, bet bērnus nav pēc tautības jādala pa bērnudārziem. Svarīgi, lai bērns dzird latviešu valodu ik dienas un bieži, ne tikai latviešu valodas rotaļnodarbību laikā. Bet, protams, nevar arī mazu bērnu iemest pilnīgā citas valodas vidē.”
T. Favorska pauda bažas, ka tiek plānota krievu bērnu asimilācija. “Asimilācija būtu tad, ja bērniem būtu jāmācās tikai un vienīgi latviski. Mums ir jāpalīdz bērnam izaugt par pilsoni,” atbildēja I. Druviete.
