Evija Trifanova, LETA

“Krievijas interese ir mazināt lepnumu par valsts simtgadi.” Intervija ar Andi Kudoru 76

Viltus ziņu izplatīšanās tendences un mērķus vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors ANDIS KUDORS.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Eksperti paredz, ka apzināti izplatītu viltus ziņu nākotnē varētu kļūt vēl vairāk. Vai šāda tendence ir ticama?

A. Kudors: Ja runājam par Krievijas propagandas izplatītajām viltus ziņām, jāteic, ka principiāls pagrieziens bija 2013. gads, kad Ukraina gatavojās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Pirms tam vairāk tika lietoti klasiskie “maigās varas” paņēmieni, bet tad Krievija pārgāja pie tā, ko angliski sauc “hostile influence” jeb naidīgas, graujošas ietekmes. Faktiski tas pārvērtās par informatīvo karu. Agrāk tā drīzāk bija konvencionālā kara sastāvdaļa, toties tagad šo jēdzienu var attiecināt arī uz civilo sfēru. Agrāk informatīvā kara operācijām bija īstermiņa mērķi, bet tagad tam ir ilgtermiņa nozīme. Notikumi dzīvē apsteidz teoriju, tāpēc, visticamāk, tas turpināsies un iegūs jaunas formas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cīņā pret viltus ziņām Rietumiem nav jāpieņem Krievijas spēles noteikumi, nav jāsāk melot pretī. Mums jāpaliek džentlmeņiem, pat ja pretī ir huligāni. Bet ir jābūt stratēģijai. Vai tāda ir? ASV pieņēma likumu par pretdarbību Krievijas propagandai un dezinformācijai, paredzot 160 miljonu dolāru finansējumu. Eiropas Savienība pieņēma deklarāciju… bez finansējuma. Arī tas parāda attieksmi.

Ja runājam par Latviju un viltus ziņām, jāatceras, ka tuvojas valsts simtgade. Mums ir ar ko lepoties, bet Krievijas interese ir šo lepnumu mazināt un šķelt sabiedrību. Diemžēl latvieši bieži “piedzied” tam. Tas ir kaut kas līdzīgs Stokholmas sindromam. Valdību var un vajag kritizēt, taču tādēļ nevajag noniecināt valsti. Krievijas propagandas mērķis nav gāzt Latvijas valdību, Krievija vēlas apstrīdēt neatkarīgas Latvijas valsts ideju.

Apskatīsimies dažus konkrētus viltus ziņu piemērus, par kuriem rakstījām rubrikā “Atmaskots”. Aprīļa nogalē avīze “Segodņa” un vairāki krievvalodīgie interneta portāli paziņoja sensacionālu ziņu, ka NATO Ādažos gatavojas izmēģināt bioloģiskos un psiholoģiskos ieročus. Klāt bija pievienoti arī attēli, kas gan vienkārši bija piemeklēti internetā, lai veicinātu ziņas efektu. Kāpēc tas tiek darīts?

Šī viltus ziņa iederas kopējā Krievijas vēstījumā. Līdzko kļuva skaidrs, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti NATO bataljoni, Krievijas propaganda sāka zīmēt drūmas ainas, kas mūs gaida, ja sāksies karadarbība. Sak, nekādu drošību baltieši neiegūs, tikai palielinās apdraudējumu sev.